Atmiņas par Kara muzeja izveides sākumu

“Viens no mūsu dienu steidzamākajiem uzdevumiem ir savākt un sakopot visu to, kas liecina par tiem posta un kara gadiem, kuri mūsu dzimteni ir pārvērtuši par drupu kaudzi. Kā plūdi un atplūdi ir gājušas kara bangas un tomēr tikai no šīm drupām bija lemts atdzimt jaunai Latvijai. Mūsu varonīgie strēlnieku bataljoni bija pirmie, kas moži uzstājās kā pirmais kaujas spējīgs kolektīvs par savu zemi un tikai ar ieročiem rokā izcīnīja mūsu brīvību. Tādēļ, iekams nav par vēlu, ir jāstājas atkal pie darba un Kara muzejā un arhīvā jāsakopo visi materiāli par šo laikmetu, apgaismojot Latvijas stāvokli pirms kara, latviešu aizplūšanu un bēgļu dzīvi, strēlnieku dzīvi un kaujas, okupācijas laikmetu, sevišķi Kurzemē, sarkano Latviju un Latvijas valsts pirmos soļus. Latviešu Kara muzejs nodibinājās 1916. gada novembrī, kad latviešu strēlnieku pulkiem izdeva atļauju vākt attiecīgus materiālus, trofejas u.t.t. 1917. gada sākumā viņa darbība bija jau ievadīta kārtīgā gaitā, uzaicināti darbinieki un muzeja kolekcijas pamazām pieauga. 1917. g. maijā tur bija ap 8000 priekšmetu. Ievērojami paplašinājās viņa darbība pēc tam, kad viņš savienojās ar Bēgļu Apgādības komiteja arhīvu, kurā bija sakrāti daudz materiāli un kurš pēc Maskavas Kultūras biroja un Pēterburgas arhīvu iznīcināšanas ir tagad vienīgais krājums ar bēgļu laikmeta dokumentiem. Līdzās trofeju kolekcijai, kurā ir daudzi no vācu kara piederumiem, ir plašas arī citas nodaļas. Ir savākta liela daļa no iznākušās vācu kara literatūras par Baltiju un dažādi dokumenti, laikraksti, vēstules u.t.t. Arhīvā atrodas pilni komplekti no kara laika iznākušiem laikrakstiem un citi drukāti materiāli, uzsaukumi, plakāti, noteikumi u.c. Bagāta ir fotogrāfiju kolekcija, kura vajadzēja ieplūst visu mūsu fotogrāfu uzņēmumiem, kritušo varoņu ģīmetnes, kareivju memuāri, dienu grāmatas, vēstules, kuras raksturo laikmetu u.t.t. ir nodaļa, kura raksturo kareivju atpūtas brīžus – viņu izrīkojumi, alumīnija lējumi u.t.t. Kara muzejam bija jāpaveic pēdējo gadu laikā dažādas grūtības. Vel 1917. g. bija apgrūtināta trofeju nodošana tieši muzejam, jo viņiem vajadzēja plūst vispārējā kārtībā caur divīzijām u.t.t. uz Centrālo Trofeju krājumu Pēterpilī. Muzejam bija brīvi saņemt, kareivjiem nebija oficiāli brīvi viņus nodot, tas radīja ļoti lielas neērtības. Okupācijas laikā vācieši bija izrakņājuši kolekciju, tomēr caur interesentu gādību to sakārtoja. Tāpat arī lielinieku laikā muzejs steidzīgi bija jāaizvāc no viņa līdzšinējām telpām, tur ievācās komunistu komitejas. Tomēr darbinieku enerģiskais rīcībai izdevās arī šoreiz viņu uzglabāt un kolekciju papildināt. Tagad Kara muzejs uzsāk atkal savu darbību jau ar zināmu pagātni un kolekcijām. Ir plaši raksturoti sekojoši posmi: 1917. gads Rīgā un Vidzemē līdz okupācijai, bēgļu laikmets un lielinieku laiki Latvijā. Vissteidzīgāk jāpapildina kolekcijas par okupāciju Kurzemē, latviešu kareivjiem Krievijā, gūstekņu dzīvi Vācijā un ārzemju informācija kara laikā. Tādēļ visus muzeja draugus lūdzam atkal nākt talkā šajā darbā, nodot viņa rīcībā attiecīgus priekšmetus, dokumentus un kolekcijas.”