Viļa Narkevica kaujas darbības apraksts 1919.gada 6.novembrī
Vada komandiera virsleitnanta Jūlija Rozentāla Viļa Narkevica kaujas darbības apraksts, 1921. gada 3. novembris
Vada komandiera virsleitnanta Jūlija Rozentāla Viļa Narkevica kaujas darbības apraksts, 1921. gada 3. novembris
“Nakti no 5. uz 6. novembri 1919. gadā man padotais vads ieņēma pozīciju Šķēdes rajonā pa fortu līniju no jūras līdz vaļņa paaugstinājumam apmēram ½ versti, ar uzdevumu noturēties minētā līnijā par katru cenu un veikt pretinieka izlūkošanu gar jūrmalu.
Vadā bija 23 karavīri ar 50 patronām uz cilvēku, raķešu pistole ar 4 patronām un angļu patšautene ar pietiekošu daudzumu patronu, kuru vadīja kaprālis, tad kareivis Narkevics kā vecs strēlnieks ar Ziemassvētku un janvāra kauju piedzīvojumiem. Izņemot vada seržantu, kurš krita, un kaprāli Narkēvicu neviens no kareivjiem līdz tam kaujās nebija piedalalījies.
Pēc vairāku izlūku partiju padzīšanas no mūsu uguns, ap 02.00 stundu 1919. gada 6. novembrī, sākās pretinieka uzbrukums lieliem spēkiem. Varēja novērot 9 ložmetēju un patšauteņu darbību mana vada rajonā. Apkārtēja tumsa traucēja pretiniekam ņemt pareizu virzienu un lielākā daļa iebrucēju, atdurdamies jūrā, sakoncentrējās pret manu vadu.
Devu ar raķetēm signālu angļu eskadrai apšaudīt kvadrātu priekš fortiem, bet uguns netika atklāta un pretinieks bij jāveic bez artilērijas. Šauteņu patronu skaits bija ierobežots, tās izsīka un jaunas saņēmu tikai kaujai izbeidzoties. Pretinieks bija pārrāvis fronti starp manu un kaimiņu vadu aiz paaugstinājuma un man pretī pievirzījās aizsegā kanāla otrā malā apmēram 100 m attālumā, no kurienes atklāja trieciena sagatavošanas uguni. Atbildēt apmierinoši nevarēja, jo patronas atlika tik pa aptverei uz cilvēka.
Sapulcēju pārējos vaļņa gala ierakumā, lai varētu saņemt pretinieku uz durkļiem un kaprālim Narkevicam pavēlēju ar viņa nodaļu līst pa jūrmalas kāpām uz Šķēdes pusi un atklāt uguni no patšautenes pa pretinieka spārnu un aizmuguri. Tas bija vienīgais līdzeklis, lai vismaz aizkavētu pretinieku pēc dažām minūtēm ieņemt fortu valni, jo ar durkļiem varēja aizkrustot tikai nelielu daļu frontes līnijas.
Pateicoties veiklībai un tumsai kaprālim Narkevicam uzdevums izdevās. Pārējie kareivji nesa patšautenes patronas un apsargāja patšauteni. Narkevics jūrmalas kāpā uzstādīja patšauteni un atklāja navīgu uguni par pretinieku. Tai brīdī, pēc vēlāk ievāktām no vaņģenieka Ebeļa, kuru nošāvs uz Kara Tiesas sprieduma par valsts nodevību, pienāca divas rotas krievu jātnieku kolonā bez zirgiem un bij nokļuvušas tuvu patšautenei, ar kuras uguni nekārtībā atsvieda atpakaļ. Domādami, k apiet no spārna un atgriezti no aizmugures, mums priekšā esošie metās uz Šķēdes šosejas pusi no jūrmalas prom pamezdami 2 smagos un 4 vieglos ložmetējus, daudz rokas granātas, ar kurām apbruņojās visa rota, šautenes, patronas, bumbumetēju lādiņus, 9 kritušus un vairāk ievainotus. Sagūstījām vada rajonā 5 vācu karavīrus un vienu latvieti.
Kaprāļa Narkevica apķērībai, veiklumam un aukstasinībai ir jāpateicās, ka fortu līnija netikai ieņemta jau tai naktī no pretinieka. Narkevics atgriezās ar nesabojātu vācu smago ložmetēju un 7 kastēm patronu.”
1921. gada 3. novembrī
3. rotas komandieris
virsleitnants Jūlijs Rozentāls.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Kaprāļa Narkevica ierakums
Kaprāļa Narkevica atjaunotais ierakums atrodas tiešā Cietokšņa kanāla tuvumā un ir apskatāms gan atsevišķi, gan virzoties pa Karostas Brīvības taku.
Vieta, kur atradās ierakums, no kura Latvijas armijas kaprālis Vilis Narkevics apsargāja Šķēdes tiltu, liekot lietā patšauteni (vieglo ložmetēju). Kaprāļa Narkevica bruņojumā bija no angļiem iegādātā 7,69 mm kalibra “Lewis” patšautene (vieglais vai rokas ložmetējs). Ar diska aptverē ielādētām 97 patronām tas bija smags (gandrīz 12 kg), tomēr efektīvs ierocis. Kaprāļa Viļa Narkevica Pasaules kara frontēs gūtā pieredze un trāpīgā ložmetēja uguns ļāva kauju uzvarēt. Par nopelniem apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
NBS karavīri un zemessargi kaprāļa Narkēvica pozīcijas atjaunoja 2017.gada aprīlī.
Brīvības taka (Maršruts Karostā)
Labiekārtota, 9 km gara pastaigu taka, kas izveidota, godinot latviešu puišu drosmi un varonību Latvijas Brīvības cīņās 1919. gadā.
Taka sākas Redānā, un tās maršruts ved cauri Karostas mežu teritorijai, gar jūras krastu un Cietokšņa kanālu, ietverot Cara laika nocietinājumu un padomju laika militārā mantojuma apskati. Takā izvietoti 5 informācijas stendi, kas iepazīstina ar Karostas izveidi un nocietinājumu sistēmu, kas apjož visu pilsētu, Liepājā notikušajām Brīvības cīņām 1919. gadā, kā arī ar vēlākajos gados celtajām militārajām būvēm un dzīvi Karostā padomju laikos.
1918. gada 18. novembrī proklamēja neatkarīgu Latvijas Republiku, taču jaunizveidotās Latvijas valsts teritorijā joprojām atradās vairāki svešu valstu karaspēki.
Kaujām pie Liepājas 1919. gada novembrī bija svarīga nozīme Latvijas brīvības atgūšanā, kad, pateicoties karavīru varonībai, tika atsists gandrīz 5 reizes lielāks ienaidnieka pārspēks. Pēc izšķirošajām kaujām Liepājā Bermonta karaspēks tika padzīts no Latvijas.
Piemineklis Liepājas atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem Ziemeļu kapos
Neatkarības kara galvenā piemiņas vieta Liepājā atrodas Ziemeļu kapos, kur 1924.gada 24.novembrī atklāja K.Bikšes - Pikšes veidoto pieminekli atbrīvošanas cīņās pie Liepājas kritušajiem. Piemineklis 2. pasaules kara laikā tika bojāts, taču 1989.gadā tika atjaunots.