Pāvels Bermonts - Avalovs I WW1, I Neatkarības kari
Provāciskās Rietumu brīvprātīgo armijas komandieris un viens no karaspēka izveidotajiem. 1919. gada rudenī iesaistījās neveiksmīgajā karadarbībā pret Latvijas, Lietuvas un Igaunijas armijām t. s. bermontiādē.
1919. gada 26. augustā Bermonts Rīgā piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, pretlielinieku ziemeļrietumu frontes un Antantes pārstāvju apspriedē, kas centās koordinēt pret lieliniecisko Krieviju vērsto militāro spēku darbību.
1919.g. 5. septembrī viņš sevi pasludināja par Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku un atteicās pievienoties Judēniča uzbrukumam Petrogradai, jo uzskatīja (vai bija spiests tā uzskatīt vācu finansu nosacījumu dēļ), ka būtiski saglabāt krievu armijas klātbūtni Baltijā.
Latvijas Republikas bruņota cīņa pret Rietumu brīvprātīgo armiju (RBA) 08.10.–03.12.1919. Latvijas Neatkarības kara (1918–1920) ietvaros. Rietumu brīvprātīgo armija tika sakauta un decembrī pameta Latvijas teritoriju, kopā ar P. Bermontu evakuējoties uz Vāciju.
Pēc Rietumkrievijas armijas sagrāves viņš emigrēja uz Vāciju, kurā iesaistījās krievu nacionālsociālistu kustībā, Bijis viens no Krievu nacionālsociālistu organizācijas vadītājiem un kopā ar vācu nacistiem piedalījies vācu komunistu represijās.
Papildus izziņas avoti
bermontiāde - Nacionālā enciklopēdija (enciklopedija.lv)
Pāvels Bermonts - Nacionālā enciklopēdija (enciklopedija.lv)
Bermontiāde plaši atspoguļota Latvijas mākslā, literatūrā un kino. Zināmākie darbi ir: romāns “Dvēseļu putenis” (Aleksandrs Grīns, 1934), poēma “Daugavmalā” (Uldis Bērziņš, 1999) un citi; gleznas “Iz Bermonta laikiem (Jānis Roberts Tilbergs, 1923), “Bermontiešu uzbrukums Rīgai 1919. gadā par Lībekas tiltu” (Fricis Zandbergs, 1939), “Bermonta izdzīšana no Pārdaugavas” (Jānis Lauva, 1936), zīmējumu cikls “Bermontiāde” (Sigismunds Vidbergs, 1926); spēlfilmas “Lāčplēsis” (režisors Aleksandrs Rusteiķis, 1930), “Rīgas sargi” (režisors Aigars Grauba, 2007), dokumentālā filma “Bermontiāda” (režisors Askolds Saulītis, 2009) un citas.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Brīvības taka (Maršruts Karostā)
Labiekārtota, 9 km gara pastaigu taka, kas izveidota, godinot latviešu puišu drosmi un varonību Latvijas Brīvības cīņās 1919. gadā.
Taka sākas Redānā, un tās maršruts ved cauri Karostas mežu teritorijai, gar jūras krastu un Cietokšņa kanālu, ietverot Cara laika nocietinājumu un padomju laika militārā mantojuma apskati. Takā izvietoti 5 informācijas stendi, kas iepazīstina ar Karostas izveidi un nocietinājumu sistēmu, kas apjož visu pilsētu, Liepājā notikušajām Brīvības cīņām 1919. gadā, kā arī ar vēlākajos gados celtajām militārajām būvēm un dzīvi Karostā padomju laikos.
1918. gada 18. novembrī proklamēja neatkarīgu Latvijas Republiku, taču jaunizveidotās Latvijas valsts teritorijā joprojām atradās vairāki svešu valstu karaspēki.
Kaujām pie Liepājas 1919. gada novembrī bija svarīga nozīme Latvijas brīvības atgūšanā, kad, pateicoties karavīru varonībai, tika atsists gandrīz 5 reizes lielāks ienaidnieka pārspēks. Pēc izšķirošajām kaujām Liepājā Bermonta karaspēks tika padzīts no Latvijas.
Radvilišķu vējdzirnavas
Astoņstūra četrstāvu koka dzirnavas atrodas netālu no Radvilišķu piepilsētas, Vaidulių ciemā.
Radvilišķu vējdzirnavas celtas 19. gs. beigās 1984-1985 - atjaunota. Runā, ka 1919. g 22. novembris pie dzirnavām notika slavenā Lietuvas brīvprātīgo armijas kauja ar provokatīvas ievirzes krievu militāro vienību Bermontinkai. Pēc tam, kad bermontieši ieņēma Radvilišķus, nozīmīgu dzelzceļa mezglu, Lietuvas neatkarība bija apdraudēta. 2. Aļģirdu pulkam, kuru vadīja pulkvežleitnants V. Grigaliūnas-Glovackis, tika uzticēts atgūt Radvilišķus.
Kaujā gāja bojā ap 30 lietuviešu karavīru, bet cīņas beidzās ar lietuviešu uzvaru. Kā stāsta kaujās piedalījušies brīvprātīgie, visa rota izgāja uzbrukt bermontiešu ieņemtajām dzirnavām, ar šauteni bruņotais komandieris vienmēr uzbruka pirmais, bet pārējie sekoja viņa piemēram, tāpēc dzirnavas tika ieņemtas, un Radviliški. tika notverts arī nākamajā vakarā.
Pieminot 70. gadadienu kopš kaujas pret bermontiešiem, 1989. g pie dzirnavām uzbūvēts kapličas stabs un iestādīti 70 ozoli. Ozolu birzs tika pievienots 2019. gadā, lai pieminētu kaujas 100. gadadienu.
Lai gan izskan versijas, ka pati kauja varēja notikt nedaudz tālāk, pie citām dzirnavām, tieši Radvilišķu dzirnavas kļuva par kaujas simbolu. Kaujas vēsturiskās rekonstrukcijas pie Radvilišķu vējdzirnavām notikušas ne reizi vien, 2010. un 2014. gadā. kauju atjaunoja militārās vēstures kluba atjaunotāji no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un Polijas.
Saistītie stāsti
Bruņotā vilciena komandiera A.Kļestrova apbalvošanas pamatojums
Pēc veiksmīgas ienaidnieka uzbrukuma atvairīšanas krīt bruņotā vilciena komandieris A.Kļestrovs un pulkvedis Dankers izsniedza apbalvošanas pamatojumu
Viļa Narkevica kaujas darbības apraksts 1919.gada 6.novembrī
Vada komandiera virsleitnanta Jūlija Rozentāla Viļa Narkevica kaujas darbības apraksts, 1921. gada 3. novembris