Pāvels Bermonts - Avalovs I WW1, I Neatkarības kari

Labiekārtota, 9 km gara pastaigu taka, kas izveidota, godinot latviešu puišu drosmi un varonību Latvijas Brīvības cīņās 1919. gadā.

Taka sākas Redānā, un tās maršruts ved cauri Karostas mežu teritorijai, gar jūras krastu un Cietokšņa kanālu, ietverot Cara laika nocietinājumu un padomju laika militārā mantojuma apskati. Takā izvietoti 5 informācijas stendi, kas iepazīstina ar Karostas izveidi un nocietinājumu sistēmu, kas apjož visu pilsētu, Liepājā notikušajām Brīvības cīņām 1919. gadā, kā arī ar vēlākajos gados celtajām militārajām būvēm un dzīvi Karostā padomju laikos.

1918. gada 18. novembrī proklamēja neatkarīgu Latvijas Republiku, taču jaunizveidotās Latvijas valsts teritorijā joprojām atradās vairāki svešu valstu karaspēki.
Kaujām pie Liepājas 1919. gada novembrī bija svarīga nozīme Latvijas brīvības atgūšanā, kad, pateicoties karavīru varonībai, tika atsists gandrīz 5 reizes lielāks ienaidnieka pārspēks. Pēc izšķirošajām kaujām Liepājā Bermonta karaspēks tika padzīts no Latvijas.

Astoņstūra četrstāvu koka dzirnavas atrodas netālu no Radvilišķu piepilsētas, Vaidulių ciemā.

Radvilišķu vējdzirnavas celtas 19. gs. beigās 1984-1985 - atjaunota. Runā, ka 1919. g 22. novembris pie dzirnavām notika slavenā Lietuvas brīvprātīgo armijas kauja ar provokatīvas ievirzes krievu militāro vienību Bermontinkai. Pēc tam, kad bermontieši ieņēma Radvilišķus, nozīmīgu dzelzceļa mezglu, Lietuvas neatkarība bija apdraudēta. 2. Aļģirdu pulkam, kuru vadīja pulkvežleitnants V. Grigaliūnas-Glovackis, tika uzticēts atgūt Radvilišķus.

Kaujā gāja bojā ap 30 lietuviešu karavīru, bet cīņas beidzās ar lietuviešu uzvaru. Kā stāsta kaujās piedalījušies brīvprātīgie, visa rota izgāja uzbrukt bermontiešu ieņemtajām dzirnavām, ar šauteni bruņotais komandieris vienmēr uzbruka pirmais, bet pārējie sekoja viņa piemēram, tāpēc dzirnavas tika ieņemtas, un Radviliški. tika notverts arī nākamajā vakarā.

Pieminot 70. gadadienu kopš kaujas pret bermontiešiem, 1989. g pie dzirnavām uzbūvēts kapličas stabs un iestādīti 70 ozoli. Ozolu birzs tika pievienots 2019. gadā, lai pieminētu kaujas 100. gadadienu.

Lai gan izskan versijas, ka pati kauja varēja notikt nedaudz tālāk, pie citām dzirnavām, tieši Radvilišķu dzirnavas kļuva par kaujas simbolu. Kaujas vēsturiskās rekonstrukcijas pie Radvilišķu vējdzirnavām notikušas ne reizi vien, 2010. un 2014. gadā. kauju atjaunoja militārās vēstures kluba atjaunotāji no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un Polijas.

Ap 30 km garā kāpu grēda, kas mūsdienās ir izsekojama dabā no Iļģuciema (ar nelieliem pārtraukumiem) līdz pat Tīreļiem, ir viens no iespaidīgākajiem Piejūras zemienes reljefa veidojumiem, kurš reti kad tiek uztverts kā vienots dabas veidojums. Kāpa ir veidojusies uz viena no pēdējiem Baltijas ledus ezera krastiem, Baltijas ledus ezera ūdeņiem atkāpjoties. Kāpu grēdu veido divas, paralēlas 50 – 100 m platas kāpu joslas. Parasti tās ir 6 – 10 m augstas, bet augstākie to punkti sasniedz 16 – 19 m virs jūras līmeņa. Kleistu, Imantas un Beberbeķu apkaimē skaistie priežu meži, kas klāj kāpas, ir populāra pastaigu, atpūtas un sportošanas, bet ziemā – distanču slēpošanas vieta. Kāpas daļa Lāčupītes apkaimē ir saistīta ar Bermontiādes notikumiem. Uz kāpas Pārdaugavā atrodas Lāčupes jeb Lācara kapi. Starp Piņķiem un Babīti kāpas saudzēšanas nolūkos ir izveidots Beberbeķu dabas parks. Nordeķu – Kalnciema kāpu grēdas rietumdaļu aptuveni 10 km garumā sauc par Garo kāpu. Pie Garās kāpas (dienvidos no Trenčiem) atrodas Antiņu brāļu kapi, Latviešu strēlnieku lazaretes medikamentu noliktava un atjaunotās latviešu strēlnieku zemnīcas. Dienvidos no Garās kāpas atrodas purvainu mežu un purvu masīvs, t.sk. Rāvājs un Maztīrelis. Iepretim Maztīrelim atrodas Ložmetējkalns ar skatu torni un atpūtas vietu un t.s. vācu valņa daļa. Vēl tālāk – rietumu virzienā pie Garās kāpas atrodas Latviešu strēlnieku brāļu kapi un Piķu brāļu kapi. Ar lielākiem, vai mazākiem pārtraukumiem, gandrīz visas Nordeķu – Kalnciema kāpu grēdas garumā ir redzami ierakumi. Garās kāpas dienvidrietumdaļā – purvainajos mežos, kas tai pieguļ no dienvidu puses, redzamas Pirmā pasaules kara laika bumbu bedres. Gar Garo kāpu visā tās garumā (dienvidos no tās) iet nelieli meža ceļi, kas piemēroti pastaigām un garākiem pārgājieniem – lieliska iespēja izzināt Pirmā pasaules kara cīņu vietas.