Piemineklis cīņai pret Bermonta armiju Sudrabkalniņā
Piemiņas vieta
5
Atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Slokas un Kurzemes prospekta krustojumā.
1919. gada novembra sākumā Latvijas Neatkarības kara laikā Pārdaugavā norisinājās Latvijas armijas un Bermonta karaspēka vienību ielu kaujas. Šajā apkārtnē notika izšķirošais uzbrukums Bermonta armijai. 1937. gadā pēc Kārļa Zāles projekta Sudrabkalniņā atklāja pieminekli, godinot 6. Rīgas kājnieku pulka kritušos karavīrus un izceļot kareiviskās īpašības.
Veidots kā memoriāla siena – simbolisks nocietinājums, kura vārtos ir attēlota lauva, kas aizšķērso ceļu pretinieka uzbrukumam. Mūrēts no Daugavgrīvas cietokšņa aizsargvaļņa akmens bluķiem un kalts no Brīvības pieminekļa pārpalikušā granīta. Piemiņas vietas izmaksas sastādīja gandrīz 35 000 latu. Salīdzinājumam, par šādu summu varēja iegādāties 4 Latvijā ražotas “Ford - Vairogs V8 De Luxe” automašīnas.
Mūsdienās var aplūkot vienu no iespaidīgākajām Neatkarības kara piemiņas vietām.
Izmantotie avoti un saites:
6. Rīgas kājnieku pulka vēsture 1919-1929. Rīga: 6.Rīgas kājnieku pulks, 1929.
Radziņš, P. Latvijas atbrīvošanas karš 1918-1920. Rīga: Avots, 1990.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
Par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu
Grāmatas “Latvijas armijas komandieri” esejas pārliecina, ka vēsturi būtiski ietekmē konkrētas personas. Lai arī neilgu laiku esot svarīgāko vēsturisko notikumu epicentrā, īsteni Latvijas patrioti ar savu bagātīgo militāro pieredzi, paspēja paveikt daudz Latvijas armijas veidošanā, stiprināšanā un vēsturisko notikumu gaitu pavērsienos.
Šis stāsts ir par pirmo Latvijas armijas virspavēlnieku Dāvidu Sīmansonu (1859-1933).
7. Siguldas kājnieku pulka cīņas bermontiādē, dižkareives Valijas Veščūnas apbalvošana ar Lāčplēša Kara ordeni Alūksnē
Dižkareivis Valija Veščunas pēc Latvijas Neatkarības kara apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni par 1919. gada 19. novembra cīņām ar bermontiešiem pie Plāņu mājām. Valija Veščunas bija viena no pirmajām, kas zem ienaidnieka uguns šķērsoja Lielupi.
Par Sudrabkalniņa atklāšanas svētkiem
Atmiņu stāsta izvilkums no ģenerāļa Jāņa Baloža uzrunas Sudrabkalniņa pieminekļa atklāšanas dienā. Pilnā tekstā ir atstāsts par atklāšanas pasākuma norisi, Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa un ģenerāļa Jāņa Baloža uzrunas. Atmiņas izvēlētas, jo spilgti parāda to kādā stāvoklī bija Latvijas armija, kura cīnās Sudrabkalniņa apkaimē.
Bumbu kalns
Bumbu kalns ir augsts paugurs Bolderājas kāpās, Kleistu mežā, Rīgā. Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vieta. Bermontiādes laikā 1919. gada novembrī šeit atradās Krišjāņa Berķa vadītais Latgales divīzijas komandpunkts. 6. Rīgas kājnieku pulks, uzbrūkot no Bumbu kalna, ieņēma Sudrabkalniņu. 1939. gadā tika uzstādīta piemiņas plāksne, kuru 1969. gadā izpostīja. Piemiņas vieta atjaunota 1989. gadā.