Ezerieša Jāņa Miesnieka atmiņas par 2. pasaules kara beigām Ezerē
Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve „Muitas nams” ir izveidota vēsturiski nozīmīgā ēkā. 1945.gada 8.maijā šeit tika parakstīts Kurzemes frontē ielenktās nacistiskās Vācijas armijas vienību kapitulācijas akts.
Par tās dienas notikumiem savās atmiņās dalās bijušais ezerietis Jānis Miesnieks (dzim.1930)
Pienāca 1945.g.pavasaris un frontes līnija atradās jau pie Saldus. No piespiedu evakuācijas Lietuvā atgriezās arī visi kaimiņi. Likteņa nejaušības dēļ kļuvu par liecinieku nozīmīgam vēsturiskam notikumam. Kādā maija dienā saņemt samaksu par vasarā veikto darbu bija ieradies puisis no Mažeiķiem. Attiecīgos maisus ar labību ierāvām zirga aizjūga ratos, kurus vilkt uzticēts tika vecajai, daudz pieredzējušai, ķēvītei Irmai. Kustība varēja notikt tikai gar pašu šauro lielceļa malu, jo vidū bija dziļa, smagās tehnikas izdzīta, dūksnaina vaga. Bija jau pēcpusdiena, kad izbraucām no „Zaķiem” uz Ezeri. Gaitā, kādā mēs virzījāmies uz priekšu, varēja būt ap 3 km stundā. Taču Ezerē pāri Vadakstes tiltam uz Mažeiķiem mūs nelaida armijas ceļa patruļa. Nākošais tilts pāri Vadakstei bija pie Laižuvas un 13 km vietā nu ceļš līdz galamērķim kļuva 33 km garš. Pēc dažiem nobrauktiem kilometriem, kā fantomi no citas dimensijas, mums pretī pa šo saārdīto ceļu lēnā gaitā virzījās vairāki ekselenti melni limuzīni. Labi varēja saskatīt salonā sēdētājus- augsta ranga sarkanarmijas komandierus, bet pašā aizmugurē pa sēdošam vācu virsniekam ar raksturīgām augstajām formas cepurēm. Ceļā dzirdējām arī visai skaļus trokšņus no frontes puses. Bet kad ceļā uznāca nakts, visa frontes pamale dega vienās ugunīs, raķešu salūtā, spīdošo ložu trases kā kreļļu virtenes rotāja debesu pamali. Skaisti, ja vien bez asiņu cenas. Bija acīmredzami, ka elles ķēķis manā Kurzemītē sācis aplam nešpetni vārīties… Jo tumšāks kļuva, jo frontes ugunis arvien intensīvāk izgaismoja pamali.
Mažeiķus sasniedzām ar saullēktu. Kāda necila nomales mājiņa, izrādās, bija mūsu tālā izdangātā, ar krietnu piepūli veiktā un saistošiem notikumiem piepildītā ceļa galapunkts. Te vezums tika izkrauts, kā arī saņemta, likās, prātam neaptverama ziņa: karš beidzies!!! Vakar, 8.maijā Ezerē vācieši esot parakstījuši kapitulāciju.
Ar iztukšoto pajūgu tūdaļ devos taisnā ceļā mājup caur Ezeri, snauduļodams aiz pārguruma. Nepilnas diennakts laikā situācija pasaulē bija kardināli mainījusies: izbraucot vakar no mājām vēl bija kara stāvolis, bet jau 9.maija rītā valdīja miers. Ezerē aiz Vadakstes tilta pabraucu garām bijušai muitas mājai, kur vakar vermahta pilnvarotie pārstāvji bija parakstījuši Kurzemes ielenkuma frontes armiju bezierunu kapitulācijas aktu. Tieši šī iemesla dēļ ceļš pāri tiltam vakar bija slēgts un liktenis man dāvāja izdevību redzēt notikumā iesaistītos dalībniekus un emociju uzbangojumu frontē pirmajā miera naktī. Līdz ar šo, elles ķēķis Kurzemes katlā bija pārstājis vārīties. Kad 9.maija rītā atgriezos „Zaķos”, mūsu mājā mītošie armijas sakarnieki bija pamatīgā ķēmā…..
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve „Muitas nams”
Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve “Muitas nams” atrodas Ezerē tiešā šosejas Saldus - Mažeiķi tuvumā pie Latvijas - Lietuvas robežas. Šajā ēkā 1945. gada 8. maijā tika parakstīts Kurzemes katlā ielenkto vācu karaspēka daļu kapitulācijas akts. Ar to tiek uzskatīts, ka Ezerē faktiski beidzies 2.Pasaules karš.
1945. gada 7. maijā Vācijas pilsētā Reimsā plkst. 02.41 pēc Viduseiropas laika Trešais reihs parakstīja kapitulāciju Sabiedroto priekšā. Bezierunu kapitulācija stājās spēkā 1945. gada 8. maija...
Sarkanās armijas gūstekņu filtrācijas nometne Griezē un Griezes baznīca
Grieze atrodas pie Latvijas - Lietuvas robežas vietā, kur Vadakste ietek Ventā. Griezes baznīca celta 1580. gadā, bet draudze pastāvējusi vēl pirms 1567. gada. Baznīca vairākas reizes pārbūvēta – 1769. gadā, 1845. gadā, bet 1773. gadā iebūvētas pirmās ērģeles. Gan baznīcas altārglezna, gan arī abi zvani zuduši dažādu iemeslu dēļ.
Baznīcas dārzā atrodas kapi, kur apglabāti baznīcai piederīgi un dižciltīgi cilvēki. Viens no tiem ir Griezes ērģelnieks Fridrihs Bariss un viņa sieva Šarlote, kuriem uzstādītais piemineklis arī...
Saldus vācu karavīru kapi
Saldus vācu karavīru kapi atrodas pie Saldus–Ezeres šosejas. Kapos, kas plešas 8 hektāru lielumā, pārapbedīti ap 25 000 vācu karavīru, kā arī daļa latviešu leģionāru. Pārapbedīšana notiek kopš 1997.gada.
No 1. maija līdz 1. oktobrim piemiņas istabā ir apskatāma ekspozīcija par Kurzemes kaujām. Šajā periodā piemiņas istaba ir atvērta darba dienās no 9:00 līdz 17:00, sestdienās un svētdienās...
Pampāļu baznīca un sašautās mājas sienas
Pampāļi ir apdzīvota vieta Saldus novada Pampāļu pagastā, pagasta centrs Zaņas un tās pietekas Abrupes krastos 27 km no novada centra Saldus un 147 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap Pampāļu muižas centru pēc agrārās reformas. 1933. gadā Pampāļiem piešķīra biezi apdzīvotas vietas statusu.
Karadarbība Pampāļu pievārtē sākās 1944. gada 21. novembrī, kad padomju 4. triecienarmija, forsējot Ventu, sāka uzbrukumu Saldus virzienā. Līdz 24. novembrim situācija stabilizējās un...
