Saldus vācu karavīru kapi Piemiņas vieta
133
Saldus vācu karavīru kapi atrodas pie Saldus–Ezeres šosejas. Šeit pārapbedīti vairāk kā 27 000 vācu armijas karavīru.
No 1. maija līdz 1. oktobrim piemiņas istabā ir apskatāma ekspozīcija par sešām Kurzemes cietokšņa lielkaujām. Sestdienās un svētdienās iespējams pieteikt ekskursijas. Ir pieejami arī Saldus vācu karavīru kapos apglabāto karavīru un visā Latvijā kritušo vācu karavīru reģistri. Ekspozīcijā izvietotas karavīru piederīgo muzejam dāvātās fotogrāfijas, priekšmeti un piemiņas lietas.
Kara apbedījumu izpēte un karavīru pārapbedīšana notiek kopš 1997. gada. Darbi vēl arvien turpinās, jo visas karavīru apbedījumu vietas vēl nav izpētītas. Pārapbedīto karavīru uzvārdi liecina par to, ka vācu armijā starp vāciešiem, austriešiem ir bijuši iesaukti arī latvieši, igauņi, lietuvieši, norvēģi, dāņi un citu tautību pārstāvji.
Izmantotie avoti un saites:
Saistītās laikalīnijas
Saistītie stāsti
"Karš nav beidzies, kamēr nav apglabāts pēdējais kareivis" (Saldus vācu karavīru kapi)
Kurzeme kā atsevišķs un nošķirts kaujas lauks izveidojās 1944. gada 10. oktobrī. Apmēram 500 000 Vācijas bruņoto spēku karavīru skaitījās ielenkti. Atbilstoši 1. Baltijas frontes štāba ziņojumiem, bija nepieciešama tikai "neliela piepūle", lai pilnībā atbrīvotu visu Baltijas piekrasti. Tomēr kaujas Kurzemē turpinājās vēl septiņus mēnešus un Kurzeme kļuva par Otrā pasaules kara beigu simbolu.
Septiņu mēnešu kauju laikā līdz 1945. gada maijam Vācijas bruņotie spēki Kurzemē zaudēja 154 108 kritušus, ievainotus un bez vēsts pazudušus karavīrus. Kopš 1997. gada sākta kara apbedījumu izpēte un karavīru pārapbedīšana pie Saldus un pašreiz šeit ir atrodami 27 000 kritušo karavīru vārdi
Vācu armijas bez vēsts pazudušie karavīri Kurzemes lielkauju laikā - Karl Grimm
Vācu armijas grupas "Ziemeļi", kas Kurzemes aplenkumā tiek pārdēvēta vēlāk par "Kurland", dokumentācijā joprojām nav skaidru ziņu par aptuveni 50 000 vācu armijas karavīru. Šie karavīri ir bez vēsts pazudušo statusā. Pat mūsdienās šo karavīru radinieki cenšas atrast savu tuvinieku, priekšteču pēdas Kurzemē gan dokumentāli, gan fiziski. Viens no šādiem stāstiem ir par Karl Grimm, vācu karavīru no Švābijas (vēsturiska reģiona Vācijas dienvidrietumos, Reinas un Donavas iztekas daļā), kura kara gaitas apraujas 1944.gada 27.oktobrī pie Krūmu mājām pie Vaiņodes (aptumeni 5km uz ZR)
Vācu armijas bez vēsts pazudušie karavīri Kurzemes lielkauju laikā - Hermans Fauls
Vācu armijas grupas "Ziemeļi", kas Kurzemes aplenkumā tiek pārdēvēta vēlāk par "Kurland", dokumentācijā joprojām nav skaidru ziņu par aptuveni 50 000 vācu armijas karavīru. Šie karavīri ir bez vēsts pazudušo statusā. Pat mūsdienās šo karavīru radinieki cenšas atrast savu tuvinieku, priekšteču pēdas Kurzemē gan dokumentāli, gan fiziski. Viens no šādiem stāstiem ir par Hermanu Faulu, kas ir pazudis bez vēsts kopš 1944.gada 27.decembra - 3.Kurzemes lielkaujas jeb Ziemassvētku kaujām
"Rakt ir labāk nekā tikt apraktiem!"
Vācu armiju grupas"Kurland" pavēle ir šāda: "Būvēt un būvēt!" Tas ir katra frontes un aizmugures dienestu karavīru uzdevums. To vislabāk raksturo vārdi: "Rakt ir labāk nekā tikt apraktiem!"
Nīkrāces piemiņas ansamblis Pieta jeb “Māmuļa”
Pieta jeb māmuļa ir plaši pazīstams motīvs Eiropas kultūrā un mākslā, šis motīvs izmantots arī padomju laikos.
Pelnu trauks ar panteras galvu no vācu nocietinājumu līnijām
Krotes apkārtnē atradās armiju grupas “Kurzeme” pēdējās nocietinājumu līnijas un šajās vietās ir atrasti daudzi ar Otrā pasaules karu saistīti priekšmeti.
Ezerieša Jāņa Miesnieka atmiņas par 2. pasaules kara beigām Ezerē
Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve „Muitas nams” ir izveidota vēsturiski nozīmīgā ēkā. 1945.gada 8.maijā šeit tika parakstīts Kurzemes frontē ielenktās nacistiskās Vācijas armijas vienību kapitulācijas akts.
Par tās dienas notikumiem savās atmiņās dalās bijušais ezerietis Jānis Miesnieks (dzim.1930)
Kurzemes kaujas 1944 - 1945
Teksts sniedz pārskatu par Kurzemes kā atsevišķa un izolēta Otrā pasaules kara kaujas lauka izveidošanos 1944. gada oktobrī. Tajā aprakstīti Sarkanās armijas mēģinājumi pārraut vācu armijas grupas “Ziemeļi” sauszemes savienojumu ar Vāciju, kā arī sekmīgā Klaipēdas uzbrukuma operācija, kuras rezultātā Kurzemē tika ielenkti aptuveni 500 000 Vācijas bruņoto spēku karavīru. Anotācijā iezīmēta arī septiņus mēnešus ilgā Kurzemes kauju norise līdz 1945. gada maijam, vācu spēku zaudējumi un pēckara periodā iznīcinātās karavīru kapsētas, kā arī 20. gadsimta 90. gados uzsāktā kritušo ekshumācija.