Vācu armijas bez vēsts pazudušie karavīri Kurzemes lielkauju laikā - Karl Grimm
Vācu armijas grupas "Ziemeļi", kas Kurzemes aplenkumā tiek pārdēvēta vēlāk par "Kurland", dokumentācijā joprojām nav skaidru ziņu par aptuveni 50 000 vācu armijas karavīru. Šie karavīri ir bez vēsts pazudušo statusā. Pat mūsdienās šo karavīru radinieki cenšas atrast savu tuvinieku, priekšteču pēdas Kurzemē gan dokumentāli, gan fiziski. Viens no šādiem stāstiem ir par Karl Grimm, vācu karavīru no Švābijas (vēsturiska reģiona Vācijas dienvidrietumos, Reinas un Donavas iztekas daļā), kura kara gaitas apraujas 1944.gada 27.oktobrī pie Krūmu mājām pie Vaiņodes (aptumeni 5km uz ZR)
Karls Grimms (Karl Grimm) dzimis 1912. gadā Larrīdenē, nelielā ciematā Bavārijā, netālu no pazīstamās viduslaiku pilsētas Dinkelsbīles. Tur viņš vairākus gadus darbojās Dinkelsbīles jauniešu ansamblī, bet pēc tam mācījās mūzikas konservatorijā Štutgartē, Bādenē-Virtembergā, un ieguva kapelmeistara izglītību. Pēc 12 gadu darba par trombonistu simfoniskajā orķestrī no Bādenes-Virtembergas federālās zemes orķestrī, viņš 1931.gadā gadus brīvprātīgi iestājās dienestā Bādenes-Virtembergas armijā. Viņa dienests Kopš 1939.gada notiek Vācijā rezerves bataljonā, taču dokumentācijā arhīvos 1944.gada 27. oktobrī parādās ieraksts, ka šajā datumā ir pazudis bez vēsts pie "Krūmu" mājām, netālu no Vaiņodes, Kurzemē. Karlam Grimmam bija sieva un 4 bērni.
Fedratīvās Vācijas arhīvos un iestādēs meklējumi nevainagojās ar panākumiem, jo pat aptaujājot dzīvus palikušos kādreizējos karavīrus neviens nevarēja skaidri norādīt Karla Grimma pazušanas iemeslus vai iespējamo bojā eju. Tāpēc joprojām Karls Grimms tiek uzskatīts par bez vēsts pazudušu un joprojām, kā dokumentos norādīts "ar lielu varbūtību" ir kritis 27.10.1944. Priekules - Vaiņodes apkārtnē".
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve „Muitas nams”
Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve “Muitas nams” atrodas Ezerē tiešā šosejas Saldus - Mažeiķi tuvumā pie Latvijas - Lietuvas robežas. Šajā ēkā 1945. gada 8. maijā tika parakstīts Kurzemes katlā ielenkto vācu karaspēka daļu kapitulācijas akts. Ar to tiek uzskatīts, ka Ezerē faktiski beidzies 2.Pasaules karš.
1945. gada 7. maijā Vācijas pilsētā Reimsā plkst. 02.41 pēc Viduseiropas laika Trešais reihs parakstīja kapitulāciju Sabiedroto priekšā. Bezierunu kapitulācija stājās spēkā 1945. gada 8. maija plkst. 23.01 pēc Viduseiropas laika. 1945. gada 7. maija rītā Ļeņingradas frontes komandieris maršals Leonīds Govorovs nosūtīja ultimātu armiju grupas “Kurzeme” vadībai ar prasību nolikt ieročus, dodot 24 stundas laika atbildes saņemšanai.
8. maija plkst. 07.00 un 08.35 pēc Maskavas laika Ļeņingradas frontes štābs uztvēra radiogrammas atvērtā tekstā ar informāciju, ka armiju grupa “Kurzeme” pieņem kapitulāciju. Abas puses saskaņoja radiosakaru kārtību un vienojās, ka 8. maija 15.00 uz Skrundas – Pampāļu ceļa pie Sūnu mājām Armiju grupas “Kurzeme” pārstāvis ģenerālmajors Otto Rauzers šķērsos frontes līniju. Sarunas sākās plkst 18.00 un notika Ezerē, muitas namā uz Latvijas – Lietuvas robežas. Dokumentu parakstīja 8. maija plkst. 22.05 un tā paredzēja kapitulācijas kārtība, ieroču savākšanas punktus, iesniedzamo dokumentu un informācijas apjomu un citus praktiskus pasākumus.
Ekspozīcija ir daudzslāņaina un domāta plašam interesentu lokam. Ārzemju apmeklētājiem saturs ir pieejams arī angļu valodā, taču, lai uzrunātu vēstures entuziastus ekspozīcijas satura padziļinātajā daļā ir iespēja atrast specifisku, detalizētu informāciju par karojošo pušu armijas vienībām Kurzemē Otrā pasaules kara beigās.
Ar mākslinieciskiem līdzekļiem, piemērotu krāsu gammu, kauju shēmām, video liecībām, aculiecinieku atmiņām, fotogrāfijām no kara pēdējām dienām, kā arī unikālu vēsturisko fona informāciju ekspozīcija ieved apmeklētāju saasinātā stāstā par karadarbības sākumu un beigām Kurzemē. Tā uzsvērs arī karadarbības sekas mūsdienās, kur Otrā pasaules kara liecības nav tikai vēsture, bet arī ikdienas realitāte.
Muitas namā atrodas citas ekspozīcijas no Ezeres pagasta senvēstures līdz šodienai, tai skaitā par ezernieku vaļaspriekiem.
Saldus vācu karavīru kapi
Saldus vācu karavīru kapi atrodas pie Saldus–Ezeres šosejas. Kapos, kas plešas 8 hektāru lielumā, pārapbedīti ap 25 000 vācu karavīru, kā arī daļa latviešu leģionāru. Pārapbedīšana notiek kopš 1997.gada.
No 1. maija līdz 1. oktobrim piemiņas istabā ir apskatāma ekspozīcija par Kurzemes kaujām. Šajā periodā piemiņas istaba ir atvērta darba dienās no 9:00 līdz 17:00, sestdienās un svētdienās kapos strādā arī gids. Ir pieejami arī Saldus vācu karavīru kapos apglabāto karavīru un visā Latvijā kritušo karavīru reģistri.
