Hitlera - Staļina / Molotova - Ribentropa pakts

23. augusts ir pasludināts par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, jo šajā dienā tika parakstīts Molotova–Ribentropa pakts, kas izmainīja pasaules ainu un vēsturi. 1939. gada 23. augustā Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS, Padomju Savienība) un Vācija parakstīja „Savstarpējās neuzbrukšanas līgumu”, ko dēvē par Molotova–Ribentropa paktu. Vienlaikus ar Molotova–Ribentropa paktu parakstīja arī „Slepeno papildu protokolu”,  kurā puses vienojās sadalīt abpusējo interešu sfēras Austrumeiropā. Somijai, Igaunijai, Latvijai, daļai Lietuvas un Besarābijai bija jānonāk PSRS, bet Lietuvas dienvidu daļai – Vācijas ietekmes sfērā, kas vēlāk tomēr tika pārdalīta PSRS.

23. augusta Slepenajā papildu protokolā minēts, ka Latvija un citas Baltijas valstis piedzīvos „teritoriāli politiskos pārkārtošanas gadījumus”. Izpratne par tiem skaidri rodas no J. Staļina vārdiem, kurus viņš teica dažas dienas pirms 28. septembra protokola parakstīšanas: „Vācija mums sniedz pilnīgu rīcības brīvību Baltijas valstīs”. Jāatzīmē, ka 1939. gada 28. septembrī PSRS noslēdza Savstarpējo palīdzības līgumu ar Igauniju, bet 1939. gada 5. un 10. oktobrī attiecīgi ar Latviju un Lietuvu. Vēlāk – 1939. gada 25. oktobrī J. Staļins sarunā ar Kominternes izpildkomitejas ģenerālsekretāru G. Dimitrovu paziņoja: „Padomju vadība uzskata, ka ar savstarpējās palīdzības paktiem ar Igauniju, Latviju un Lietuvu ir atrasta forma, kura ļaus Padomju Savienībai iekļaut savā orbītā virkni valstu. Tikai tam pagaidām ir nepieciešams stingri ievērot to iekšējo režīmu un suverenitāti, necenšoties panākt sovetizāciju. Pienāks laiks, kad viņi paši to izdarīs [V.S.].” 

Laiks pienāca 1940. gada 16. jūnijā, kad PSRS izvirzīja Latvijai ultimātu. Vēlāk Latvijas teritorija tika okupēta un anektēta, bet iedzīvotāji pakļauti nežēlīgām represijām: masveidā nogalināti, nepamatoti ieslodzīti un spīdzināti, izsūtīti tūkstošiem kilometru tālu no dzimtās zemes, nodarbināti spaidu darbos un spiesti dzīvot necilvēciskos apstākļos. Šie notikumi kardināli mainīja Latvijas vēsturi un novirzīja Latvijas attīstību uz smaga ceļa.

PSRS Tautas deputātu kongress 1989. gada 24. decembra lēmumā „Par PSRS un Vācijas 1939. gada neuzbrukšanas līguma politisko un tiesisko novērtējumu”  norādīja, ka ar Vāciju noslēgtie slepenie protokoli ir juridiski nepamatoti un spēkā neesoši kopš to parakstīšanas brīža.  Pie līdzīgiem secinājumiem nonāca arī Vācija savā 1989. gada 1. septembra deklarācijā. Vācija raksturoja slepenos papildu protokolus kā apkaunojošu uzbrukumu starptautiskajām tiesībām. Tā deklarēja, ka protokoli nevar attaisnot starptautisko tiesību pārkāpumus, kurus veica Vācija un PSRS.  Savukārt Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome 1990. gada 4. maija Deklarācijā „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” atzina Molotova–Ribentropa paktu par prettiesisku.