Kurzemes kaujas 1944 - 1945
Teksts sniedz pārskatu par Kurzemes kā atsevišķa un izolēta Otrā pasaules kara kaujas lauka izveidošanos 1944. gada oktobrī. Tajā aprakstīti Sarkanās armijas mēģinājumi pārraut vācu armijas grupas “Ziemeļi” sauszemes savienojumu ar Vāciju, kā arī sekmīgā Klaipēdas uzbrukuma operācija, kuras rezultātā Kurzemē tika ielenkti aptuveni 500 000 Vācijas bruņoto spēku karavīru. Anotācijā iezīmēta arī septiņus mēnešus ilgā Kurzemes kauju norise līdz 1945. gada maijam, vācu spēku zaudējumi un pēckara periodā iznīcinātās karavīru kapsētas, kā arī 20. gadsimta 90. gados uzsāktā kritušo ekshumācija.
Kurzeme kā atsevišķs un nošķirts kaujas lauks izveidojās 1944. gada 10. oktobrī. Sarkanās armija jau kopš 1944. gada jūlija beigām mēģināja izmantot panākumus Baltkrievijā, kur nepilna mēneša laikā tika iznīcināta vācu armiju grupa “Centrs”. 1944. gada augusta sākumā padomju karaspēka 3. gvardes mehanizētā korpusa vienības ieņēma Tukumu un sasniedza Klapkalnciemu pie Rīgas jūras līča, pārtraucot sauszemes satiksmi starp Vērmahta armiju grupu “Ziemeļi” un Vāciju. Tomēr pirmais Sarkanās armijas mēģinājums satiksmi pārtraukt nebija sekmīgs, jo vācu pretuzbrukuma rezultātā jau 1944. gada augusta beigās sauszemes koridoru pie Tukuma atjaunoja. Nākamais vācu armijas ielenkšanas mēģinājums sākās 1944. gada 14. septembrī, kad trīs Baltijas frontes ar 1 546 000 karavīru sāka uzbrukumu Rīgas virzienā. Arī šis mēģinājums beidzās nesekmīgi un Sarkanajai armijai nācās mainīt plānus. Trešais mēģinājums, pazīstams ar nosaukumu “Klaipēdas uzbrukuma operācija”, bija ne tikai sekmīgs, bet kļuva par vienu no lielākajiem Sarkanās armijas sasniegumiem Otrā pasaules kara laikā. 5. gvardes tanku armija, sākot uzbrukumu 5. oktobrī, Baltijas jūras piekrasti pie Palangas sasniedza jau 10. oktobra vakarā. Apmēram 500 000 Vācijas bruņoto spēku karavīru skaitījās ielenkti. Atbilstoši 1. Baltijas frontes štāba ziņojumiem, bija nepieciešama tikai neliela piepūle, lai pilnībā atbrīvotu visu Baltijas piekrasti. Tomēr kaujas Kurzemē turpinājās vēl septiņus mēnešus un Kurzeme kļuva par Otrā pasaules kara beigu simbolu. Septiņu mēnešu kauju laikā līdz 1945. gada maijam Vācijas bruņotie spēki Kurzemē zaudēja 154 108 kritušus, ievainotus un bez vēsts pazudušus karavīrus. Precīzs kritušo un bez vēsts pazudušo skaits nav zināms, bet varēja sasniegt līdz 50 000 karavīru. Pēc kara beigām vācu karavīru kapsētas padomju vara iznīcināja. Kritušo karavīru ekshumācija no kaujas laukiem un nopostītajām kapsētām sākās 1990. gadu sākumā.
Saistītie objekti
Saldus vācu karavīru kapi
Saldus vācu karavīru kapi atrodas pie Saldus–Ezeres šosejas. Šeit pārapbedīti vairāk kā 27 000 vācu armijas karavīru.
No 1. maija līdz 1. oktobrim piemiņas istabā ir apskatāma ekspozīcija par sešām Kurzemes cietokšņa lielkaujām. Sestdienās un svētdienās iespējams pieteikt ekskursijas. Ir pieejami arī Saldus vācu karavīru kapos apglabāto karavīru un visā Latvijā kritušo vācu karavīru reģistri. Ekspozīcijā izvietotas karavīru piederīgo muzejam dāvātās fotogrāfijas, priekšmeti un piemiņas lietas.
Kara apbedījumu izpēte un karavīru pārapbedīšana notiek kopš 1997. gada. Darbi vēl arvien turpinās, jo visas karavīru apbedījumu vietas vēl nav izpētītas. Pārapbedīto karavīru uzvārdi liecina par to, ka vācu armijā starp vāciešiem, austriešiem ir bijuši iesaukti arī latvieši, igauņi, lietuvieši, norvēģi, dāņi un citu tautību pārstāvji.
