Lietuvas glābēji - Mirjamas Javnaites-Voronovas izdzīvošanas stāsts
Otrā pasaules kara laikā Miriama Javnaite-Voronova pārdzīvoja holokaustu, pateicoties daudziem lietuviešiem, kuri, riskējot ar savu un tuvinieku dzīvībām, slēpa, baroja un rūpējās par vajātajiem ebrejiem.
"Esmu viens no nedaudzajiem izdzīvojušajiem ebrejiem, jo hitlerieši mūs visus notiesāja uz nāvi. Ieslēgti geto, koncentrācijas nometnēs, cietumos, izsalkuši, pazemoti un samīdīti kā visnicināmākās radības uz šīs zemes, mums pat nebija tiesību baudīt sauli, lai gan nekad nevienam to neliedzām. Dienu un nakti mums bija jāstrādā Šauļu lidlaukā, Paventju cukurfabrikā, Gauduču kūdras purvā, Daugeļu ķieģeļu ceplī, ceļa posmā utt. Par to mēs saņēmām smagus sitienus, bet gandrīz neko neēdām. Tie šausminošie attēli, tie deviņi Dantes elles apļi, kuriem mēs izgājām cauri, nav izdzisuši no mūsu atmiņas pat šodien."
Savā ciešanu ceļā es satiku daudzus dižciltīgus lietuviešus, kuri mani slēpa, apģērba, pabaroja un morāli atbalstīja, riskējot ar savu un savu ģimeņu dzīvībām. Es vēlētos, lai viņu visu vārdi un uzvārdi, man tik dārgie, tiktu iemūžināti. Kužu mācītājs (toreizējais Šauļu cietuma kapelāns) Požēla Vlads, kurš man un manam draugam Malinkeram Zeldam palīdzēja izbēgt no cietuma, kur mums piesprieda nāvessodu; Petrašūnas, maiznieks, kurš atradās cietumā, jo ienesa geto pārāk daudz maizes. Viņš, pēc kapelāna lūguma, izglāba Zeldu; Es nevaru bez emocijām runāt par Venclausku ģimeni, kas darīja tik daudz, lai glābtu pēc iespējas vairāk mūsu tautiešu. Turklāt viņi paslēpa un izaudzināja meiteni Čanu Blanku, kura tagad dzīvo Izraēlā. Noslēgumā vēlos pateikt lielu paldies Lietuvas dēliem un meitām, kas ar savām krūtīm sedza mūsu dzīves. Esmu priecīgs, ka varēju būt liecinieks Lietuvas atdzimšanai, pateicoties kurai pat mazā ebreju tauta var atdzimt no jauna. Es vēlu, lai atmoda augtu un stiprinātos draudzībā ar ebreju tautu.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Venclausku muzejmāja
Venclausku muzejmāja ir izcila Šauļu starpkaru laika vēsturiskās arhitektūras dzīvojamā māja. Ēka, saukta par Balto pili, tika uzcelta Kazimiera un Staņislavas Venclausku ģimenei 1926. gadā uz bijušās Šauļu priekšpilsētas zemes. Kazimiers un Staņislava Venclauski – lietuviešu nacionālās kustības un Lietuvas valsts atjaunošanas darbinieki, slaveni arī kā daudzu bāreņu un pamestu bērnu aizbildņi. Otrā pasaules kara laikā Staņislava Venclauskiene un viņas meitas Danute un Gražbīle kļuva pazīstamas kā ebreju glābējas. Neņemot vērā to, ka kara laikā viņu mājā atradās vācu komandantūra, viņas palīdzēja Šauļu geto ieslodzītajiem ebrejiem, slēpa tos mājā. Danutei Venclauskaitei bija atļauja iekļūt Šauļu geto, tāpēc, viesojoties tur, viņa slepus ienesa pārtiku un zāles. Visas trīs sievietes ir apbalvotas ar goda nosaukumu “Taisnīgais starp tautām” un Bojāejošo glābšanas krustu. 1991. gadā Gražbīle un Danute Venclauskaites ģimenes māju uzdāvināja Šauļu “Aušros” muzejam. 2019. gadā pēc ēkas rekonstrukcijas tika atklāta Venclausku muzejmāja. Muzeja pastāvīgā ekspozīcija stāsta par Venclausku ģimenes vēsturi, savukārt puspagraba telpas ir veltītas holokaustam un ebreju glābšanas tēmai.
“Taisnīgo starp tautām” skvērs (piemineklis)
2021. gada 22. oktobrī Šauļos, Ežero un Vilniaus ielu krustojumā, tika atklāts “Taisnīgo starp tautām” skvērs (piemineklis). Tas ir Lietuvā pirmais piemineklis “Taisnīgajiem starp tautām”. Pieminekļa autors – Šauļu izcelsmes dizainers Ads Toleiķis, bet iniciators – Šauļu apriņķa ebreju kopienas priekšsēdētājs Saņa Ķerbelis. Monumentā “Jungtis” ir iegravēti Šauļu apriņķa “Taisnīgo starp tautām” uzvārdi, tā pieminot 148 ebreju glābējus, bet mākslinieciskie akcenti iezīmē Šauļu geto vārtu vietas. Šauļos atradās divi geto: tā dēvētajā Kaukazo kvartālā un Ežero-Trakų ielas kvartālā. Uz pirmo geto tika sūtīti fiziski spēcīgi un darbspējīgi cilvēki, bet uz otro – speciālisti (ārsti, mehāniķi utt.). Šauļu geto tika izveidots 1941. gada vasarā pēc Šauļu komandanta pavēles, bet likvidēts 1944. gadā, atkāpjoties nacistiskās Vācijas karaspēkam. Palikušie ebreji tika pārvesti uz Štuthofas un Dahavas koncentrācijas nometni. Geto bija ieslodzīti vairāk nekā 5950 ebreju. Starpkaru laikā Šauļos dzīvoja aptuveni 6500– 8000 ebreju, daļa no tiem labprātīgi aizbrauca uz Krievijas iekšieni. Pēc holokausta bija atlicis tikai aptuveni 350–500 ebreju tautības iedzīvotāju.
Kužių Švč. Mergelės Marijos Gimimo bažnyčia
Darnių proporcijų medinė vienanavė bažnyčia stovi Kužių miestelio centre.
Kužių bažnyčia yra viena nedaugelio šventovių Lietuvoje, kurios taip smarkiai nukentėtų nuo abiejų pasaulinių karų. Mat 1873 m. statyta medinė bažnyčia sudegė per Pirmąjį pasaulinį karą, judant frontui, tad jos vietoje Klebono Adolfo Kleibos rūpesčiu 1920 m. buvo pastatyta laikina.
1929–1932 m. pastatyta nauja masyvi gelžbetoninė bažnyčia. 1944 m. bažnyčia vėl buvo sugriauta praūžusio fronto. Apie 1965 m. buvo išsprogdintos likusios bažnyčios sienos.
2013 m. Kužių bažnyčios 360 metų jubiliejaus proga prie sugriautos bažnyčios mūro liekanų buvo atidengta atminimo lenta, primenanti, jog išlikusios mūro struktūros – 1944 m. per karą sugriautos bažnyčios fragmentai.
