Šauļu geto II Otrais pasaules karš
Pirms Otrā pasaules kara Šauļos dzīvoja vairāk nekā 8500 ebreju. Padomju-vācu kara sākumā aptuveni 1000 no viņiem izdevās aizbēgt uz austrumiem, bet pilsētā joprojām bija palikuši aptuveni 14 000 ebreju, tostarp bēgļi no Polijas, Klaipēdas apgabala un Lietuvas dienvidu pilsētām un ciemiem.
Pēc tam, kad vācu armija 1941. gada 26. jūnijā ieņēma Šauļus, pilsētā tika izveidotas dažādas nacistu iestādes: 819. lauka pavēlniecība, slepenā lauka policija, Operatīvās grupas A 2. operatīvā vienība, 65. vācu policijas bataljona trešā rota un citas vienības. Ebreju vajāšanu un slepkavības vadīja SS hauptšarfīrers Verners Gotšalks.
Pirmais represiju vilnis ilga no 27. jūnija līdz 5. jūlijam, kad tika arestēti vairāk nekā 1000 sabiedriski ievērojamu ebreju. Pirmās masu slepkavības notika 29. jūnijā Luponijas mežā netālu no Kužiem, kur vasarā tika nogalināti vairāki tūkstoši cilvēku. Vēlāk slaktiņi notika arī netālu no Pročiūnu ciema.
Okupācijas vara ieviesa stingrus noteikumus, kas diskriminēja ebrejus: viņiem bija aizliegts izkārt Lietuvas karogus, piederēt radioaparātiem un izmantot citu tautību cilvēku darbaspēku. No 20. jūlija ebrejiem bija jāvalkā dzeltena Dāvida zvaigzne, un ielās viņi drīkstēja staigāt tikai no pulksten 6:00 līdz 20:00.
Geto izveidi organizēja Šauļu pilsētas mēra vietnieks Antans Stankus. 1941. gada 15. augustā 4–5 tūkstoši ebreju tika izmitināti divos geto: Kaukāzo priekšpilsētā un Traku-Ežero ielas rajonā. Geto iekšējo dzīvi pārvaldīja Ebreju padome (Judenrat) Mendeļa Leibaviča vadībā. Padome rūpējās par pārtiku, sanitāriju, darbaspēka sadali un citiem ikdienas jautājumiem.
1941. gada septembra sākumā netālu no Bubiai ciema un Gubernijas mežā notika jaunas masu slepkavības, kur tika nogalināti aptuveni 1500 cilvēku. Pēc šīm slepkavībām geto bija relatīvi mierīgs laiks līdz 1943. gadam. 1942. gada beigās inženieris Joselis Leibavičus nodibināja slepenu pašaizsardzības organizāciju, kas, lai gan uzkrāja ieročus, neveica bruņotas darbības. Pagrīdē tika izdoti slepeni laikraksti "Masada", "Hatechija" un "Mimamakim".
Venclausku ģimene sniedza ievērojamu palīdzību geto iemītniekiem, slēpjot ebreju bērnus un izveidojot darbnīcas sievietēm. Īpaši svarīga geto izdzīvošanai bija Frenkela ādas un apavu fabrika, kurā strādāja lielākā daļa ieslodzīto.
1943. gada septembrī geto kļuva par SS pakļautībā esošu koncentrācijas nometni. Apakšnometnes tika izveidotas Zokņu lidlaukā, Linkaiču ieroču darbnīcā, Paventju cukurfabrikā un citviet. 1943. gada 5. novembrī tika veikta nežēlīga "akcija" — uz Aušvicas koncentrācijas nometni tika aizvesti 570 bērni un 260 vecāka gadagājuma cilvēki.
Tuvojoties frontei, geto beidzot tika likvidēts 1944. gada jūlijā. Vairākos posmos visi ieslodzītie tika nogādāti Štuthofas koncentrācijas nometnē, no kurienes vīrieši tika pārvesti uz Dahavu. 1945. gada aprīlī-maijā koncentrācijas nometnes atbrīvoja sabiedroto karaspēks. No vairāk nekā 8000 Šauļu ebrejiem holokaustā izdzīvoja tikai 350–500.
Papildus izziņas avoti
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
“Taisnīgo starp tautām” skvērs (piemineklis)
2021. gada 22. oktobrī Šauļos, Ežero un Vilniaus ielu krustojumā, tika atklāts “Taisnīgo starp tautām” skvērs (piemineklis). Tas ir Lietuvā pirmais piemineklis “Taisnīgajiem starp tautām”. Pieminekļa autors – Šauļu izcelsmes dizainers Ads Toleiķis, bet iniciators – Šauļu apriņķa ebreju kopienas priekšsēdētājs Saņa Ķerbelis. Monumentā “Jungtis” ir iegravēti Šauļu apriņķa “Taisnīgo starp tautām” uzvārdi, tā pieminot 148 ebreju glābējus, bet mākslinieciskie akcenti iezīmē Šauļu geto vārtu vietas. Šauļos atradās divi geto: tā dēvētajā Kaukazo kvartālā un Ežero-Trakų ielas kvartālā. Uz pirmo geto tika sūtīti fiziski spēcīgi un darbspējīgi cilvēki, bet uz otro – speciālisti (ārsti, mehāniķi utt.). Šauļu geto tika izveidots 1941. gada vasarā pēc Šauļu komandanta pavēles, bet likvidēts 1944. gadā, atkāpjoties nacistiskās Vācijas karaspēkam. Palikušie ebreji tika pārvesti uz Štuthofas un Dahavas koncentrācijas nometni. Geto bija ieslodzīti vairāk nekā 5950 ebreju. Starpkaru laikā Šauļos dzīvoja aptuveni 6500– 8000 ebreju, daļa no tiem labprātīgi aizbrauca uz Krievijas iekšieni. Pēc holokausta bija atlicis tikai aptuveni 350–500 ebreju tautības iedzīvotāju.
Venclausku muzejmāja
Venclausku muzejmāja ir izcila Šauļu starpkaru laika vēsturiskās arhitektūras dzīvojamā māja. Ēka, saukta par Balto pili, tika uzcelta Kazimiera un Staņislavas Venclausku ģimenei 1926. gadā uz bijušās Šauļu priekšpilsētas zemes. Kazimiers un Staņislava Venclauski – lietuviešu nacionālās kustības un Lietuvas valsts atjaunošanas darbinieki, slaveni arī kā daudzu bāreņu un pamestu bērnu aizbildņi. Otrā pasaules kara laikā Staņislava Venclauskiene un viņas meitas Danute un Gražbīle kļuva pazīstamas kā ebreju glābējas. Neņemot vērā to, ka kara laikā viņu mājā atradās vācu komandantūra, viņas palīdzēja Šauļu geto ieslodzītajiem ebrejiem, slēpa tos mājā. Danutei Venclauskaitei bija atļauja iekļūt Šauļu geto, tāpēc, viesojoties tur, viņa slepus ienesa pārtiku un zāles. Visas trīs sievietes ir apbalvotas ar goda nosaukumu “Taisnīgais starp tautām” un Bojāejošo glābšanas krustu. 1991. gadā Gražbīle un Danute Venclauskaites ģimenes māju uzdāvināja Šauļu “Aušros” muzejam. 2019. gadā pēc ēkas rekonstrukcijas tika atklāta Venclausku muzejmāja. Muzeja pastāvīgā ekspozīcija stāsta par Venclausku ģimenes vēsturi, savukārt puspagraba telpas ir veltītas holokaustam un ebreju glābšanas tēmai.
Šauļu Vēstures muzejs
Šauļu Vēstures muzejs atrodas Aušros alejā, Šauļu centrālajā daļā. Pēc rekonstrukcijas muzejs vēra durvis 2022. gadā. Tas ir ierīkots vēsturiskajā “Aušros” muzeja ēkā, kas ir celta 1932. gadā pēc vietējā arhitekta Vlada Bites projekta. Sākotnēji ēkā atradās skola, bet 1933. gadā daļa ēkas tika nodota muzejam. Mūsdienās Šauļu Vēstures muzejs ir apvienojis modernākās tehnoloģijas ar tradicionālām ekspozīcijām, darbojas moderna fondu ekspozīcija, apmeklētāji tiek iepazīstināti ar Šauļu vēsturi, sākot no senākajām ziņām par apvidu līdz pat Lietuvas Republikas proklamēšanai 1918. gadā. Daļa izstādes ir veltīta kara tematikai. Pirmā stāva zālē tiek demonstrēta ar vēsturiskiem dokumentiem pamatota atjaunotā īsfilma par Šauļu zemē notikušo Saules kauju, izvietoti eksponāti (priekšmeti, dokumenti, fotoattēli) saistībā ar Pirmo pasaules karu, kas smagi izpostīja pilsētu, kā rezultātā cieta gan iedzīvotāji, gan infrastruktūra. Ekspozīcija iepazīstina arī ar cīņām pret bermontiešiem, kas 1919. gadā ieņēma pilsētu un izlaupīja mājas. Šauļu Vēstures muzeja ekspozīciju saturu paplašina zinību telpas un brīvdabas ekspozīcija. Daudzfunkcionālai muzeja darbībai ir atvēlēta arī izstāžu un pasākumu zāle.
Saistītie stāsti
Lietuvas glābēji - Mirjamas Javnaites-Voronovas izdzīvošanas stāsts
Otrā pasaules kara laikā Miriama Javnaite-Voronova pārdzīvoja holokaustu, pateicoties daudziem lietuviešiem, kuri, riskējot ar savu un tuvinieku dzīvībām, slēpa, baroja un rūpējās par vajātajiem ebrejiem.