1946.gada 23.februāra kauja Zūru meža Dzelzkalnu apgaitā
1945/46. gada ziemu Misiņa grupa aizvadīja Zūru meža Dzelzkalnu apgaitā, kur bija uzcelti vairāki bunkuri. Te mitinājās aptuveni 40 partizāni. 1946. gada 23. februārī nometni ielenca PSRS iekšlietu karaspēks un notika sīva kauja
Zūru meža Dzelzkalnu apgaitā nacionālo partizānu Misiņa grupai bija uzcelti vairāki bunkuri. Te mitinājās aptuveni 40 partizāni. Grupa tobrīd izdeva savu avīzi “Kurbads”, kuras redaktors bijušais kara ziņotājs Pēteris Arvīds Šāvējs.
1946. gada 23. februārī nometni ielenca PSRS iekšlietu karaspēks. Grupai ar kauju izlaužoties no aplenkuma, krita astoņi partizāni. (Kā stāsta grupas toreizējais sakarnieks Tālivaldis Bāliņš, seši no kritušajiem palikuši kaujas vietā, bet divus čekisti aizveduši sev līdz un apglabājuši nezināmā vietā. Taču saskaņā ar kapu plāksnēm, kas uzstādītas uz kopiņām Dzelzkalnu brāļu kapos, tur šobrīd apbedīti septiņi no 23. februārī kritušajiem.) Pārējai grupai, iznīcinot divas komunistu ložmetēju apkalpes, kurām bija jānogriež iespējamais partizānu atkāpšanās ceļš, izdevās no aplenkuma izlauzties. Pēc tam grupa sadalījās, daļai dodoties uz Kabiles mežiem, diviem partizāniem – uz Ventspili, bet pārējiem pēc Ventspils-Rīgas šosejas un Rindas upes šķērsošanas sasniedzot Puzes Bētmejus.
23. februāra kaujā krita pulkvežleitnants Rūdolfs Opmanis, lauksaimniecības akadēmijas 3. kursa students Pēteris Šāvējs, elektrotehniķis Jānis Sēkliņš, medicīnas fakultātes 3. kursa students Lūdolfs Kļava, komercskolas absolvents Alfrēds Grāvelsiņš, students mežkopis Bruno Auers, tieslietu fakultāti beigušais Maksis Ķierpe un Roberts Krastiņš. Sešus no viņiem 1946. gada pavasarī turpat Vārnu valkā apbedīja partizānu atbalstītāji. Kritušo partizānu apbedījuma atrašanās vietu visus okupācijas gadus atkārtoti iezīmēja ugālietis Imants Kalnenieks.
Latviešu karavīru kapi un piemiņas vietas: Ugāles pagastā nacionālo partizānu brāļu kapi pie Dzelzkalniem (karavirukapi.blogspot.com)
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Nacionālo partizānu "Dzelzkalnu" brāļu kapi
Kapos uzstādīts piemineklis nacionālo partizānu piemiņai. Akmenī iekalti vārdi partizāniem, kuri darbojušies Puzes – Piltenes partizānu grupa. Pieminekļa pakājē izvietotajā granīta plāksnē iekalti gada skaitļi (1945 – 1953) un 36 kritušo partizānu vārdi.
1946. gada 23. februārī Tārgales pagastā pie Vārnuvalka notika asiņaina kauja starp komandiera Brīvnieka vadīto Latvijas nacionālo partizānu grupu viņu nometnes vietā un padomju okupācijas armijas iznīcinātāju nodaļu. Cīņā krita seši partizāni, kurus vietējie iedzīvotāji paslepus apbedīja turpat mežā. Vēlāk turpat apbedīja bez tiesas un sprieduma vēl divus nošautos. Vietēji šo meža stūri dēvēja par Dzelzkalna kapiem, ko ilgus gadus prata atrast tikai zinātāji – pēc krusta zīmes eglē.
1989. gada vasarā LNNK Ugāles nodaļas dalībnieki Zūru meža Dzelzkalnu apgaitā 1946. gada 23. februārī kritušo Puzes – Piltenes grupas nacionālo apbedīšanas vietā uzlika bērzu krustus, meklēja kritušo piederīgos Latvijā un ārzemēs.
1991. gada 27. aprīlī, piedaloties kritušo piederīgajiem, nacionālo organizāciju pārstāvjiem no vairākām zemēm, kapus iesvētīja teoloģijas profesors Roberts Akmentiņš, un tos nosauca par Dzelzkalnu brāļu kapiem.
Nacionālās pretošanās kustības muzejs Rendā
Vien dažus kilometrus no Rendas centra, ierīkota ekspozīcija, kas stāsta par 50 gadu ilgo pretošanās kustību Latvijā – pretošanās pirmajai padomju okupācijai, pretošanās nacistiskajai vācu okupācijai, bruņotā pretošanās padomju okupācijai, nevardarbīgā pretošanās. Ekspozīcija izvietota divās ēkās. Pirmajā ēkā apskatāmas liecības par pirmo padomju, kā arī vācu okupāciju. Renovētajā klētī, ekspozīcijas centrālā uzmanība veltīta Nacionālo partizānu karam. Starp abām ēkām atrodas bunkurs, kurā iekāpjot, var redzēt autentisku iekārtojumu, kā arī tranšejas, pa kurām zem zemes pārvietojās karavīri. Pie muzeja Rendā ir izveidoti ierakumi, blindāžas un šķēršļu josla, lai izveidotu jaunsargiem un citiem interesentiem treniņu poligonu.
Netālu no šīs vietas, 1946.gada janvārī, notika viena no lielākajām nacionālo partizānu kaujām, saukta par Āpuznieku kauju, kurā Kabiles nacionālo partizānu grupa sīvā kaujā izcīnīja uzvaru pār ievērojami lielākiem okupācijas varas spēkiem.
Apmeklējumu pieteikt iepriekš.
