Latvijas tirdzniecības kuģu bojāeja Tallinas evakuācijas laikā Otrā pasaules kara sākumā

Kādreiz visa Somu jūras līča pierobeža Igaunijā bijusi slēgta zona, kuru modri uzraudzījuši padomju robežsargi. Mežā vēl labi saskatāmas robežsargu būvju paliekas un kā apskates objekts Jumindas ragā uzstādīta apmēram 3-4m gara metāla raķetes mulāža. Acīmredzot ar šādām raķešu vizuālām viltus kopijām PSRS mēģināja maldināt ienaidnieku spiegojošās lidmašīnas, kuras aukstā kara gados bija aprīkotas ar fotokamerām un mēģināja uzzināt krasta aizsardzības noslēpumus. Ik pa apmēram 20km te gar krastu esot bijuši robežsargu posteņi, kuros dzīvojuši ap 30 robežsargu katrā. Nakts laikā viņiem bija jāpatrulē gar krastu pilnā apbruņojumā un ne katrs spējis noiet obligātos 15-20km līdz kaimiņu posteņa zonai un atpakaļ. Daudziem šāds dienests un nakts patrulēšana bijusi par smagu un viņi to nevarējuši izturēt, tāpēc fiziski vājākos atbrīvojuši no šāda dienesta… Tā stāsta kāds vīrs, kurš pats reiz šeit dienējis un sargājis robežu.

Jumindas pussalas pašā ziemeļu ragā uzstādīts pamatīgs granīta piemiņas akmens, tas iezīmē traģiskus notikumus, kuri šeit norisinājušies Otrā pasaules kara sākumā. Atkāpjoties padomju armijai bija jāveic nozīmīga jūras operācija – no jau ielenktās Tallinas ar 190 kuģiem bija jāevakuē cilvēki un iekārtas, kuras nevarēja atstāt strauji uzbrūkošai vācu armijai. Vācieši paredzēja šo atkāpšanos un kopā ar somiem kuģu ceļā izvietoja lielus mīnu laukus, sagatavoja jau ieņemtajā Igaunijas daļā lidojumiem bumbvedējus, bet Jumindas pussalā izvietoja 150mm krasta artilērijas bateriju kuģu apšaudei no krasta. Uzbrukumam bija sagatavotas arī vācu ātrlaivas un somu torpēdkuteri Somu jūras līča ziemeļu krastā.

Kuģu evakuācija sākās 1941. gada 27. augustā visai sliktos laika apstākļos. Padomju kuģiem, kuri no Tallinas devās Kronštates virzienā,  vācu un somu apvienotie spēki uzbruka no gaisa un jūras, tos apšaudīja no krasta ar artilēriju. Ciešot lielus zaudējumus, kuģu konvojs naktī apturēja virzību mīnu lauku bīstamības dēļ. Otrā rītā kuģi virzību atjaunoja un uzbrukumi tiem atsākās. Tie kara kuģi, kuriem bija jaudīgāki dzinēji, centās pēc iespējas ātrāk nonākt Kronštates krasta bateriju aizsegā un faktiski salīdzinoši lēno tirdzniecības kuģu konvoju apsargāt palika visai neliels daudzums patruļkuģu. Daži jūras lietu eksperti uzskata, ka liela daļa karakuģu vienkārši aizbēga, lai glābtu savu ādu, atstājot lēnākos tirdzniecības kuģus likteņa ziņā.

Divu dienu laikā iepretī Jumindas pussalai tika nogremdēti un dzelmē pazuda 34 kuģi – gan tirdzniecības, gan kara. Starp tiem daudzi, kuri vēl nesen devās jūrā ar neatkarīgās Igaunijas vai Latvijas karogu mastā. Šeit dzelmē mūžīgu atdusas vietu raduši bijušie Latvijas tirdzniecības flotes kuģi Everita, Kalpaks, Ausma, Atis Kronvaldis, Kalpaks, Skrunda. Arī varenais ledlauzis Krišjānis Valdemārs vēl joprojām šeit atdusas 100m dziļumā, tumsā un klusumā. Vraka vieta šobrīd ir precīzi noteikta un zināma. Divās diennaktīs šīs Tallinas jūras evakuācijas laikā Somu jūras līča ūdeņos bojā aizgāja ap 12 400 cilvēku. Ir vēsturnieki, kas uzskata, ka šī ir viena no lielākajām traģēdijām, kura notika uz jūras Otrā pasaules kara laikā. Tagad zināms, ka Somu jūras līča ūdeņos 2 pasaules kara laikā tika izvietotas ap 60 000 jūras mīnu.

Atsevišķā akmens plāksnē starp citiem kuģu vārdiem pazib arī Latvijas pirmskara Kara flotes flagmaņa Virsaitis nosaukums. Tas nogrima pie Somijas krastiem, piedaloties Hanko evakuācijas operācijā, kura norisinājās 1941. gada novembra beigās un decembra sākumā. Kuģis acīmredzot uzdūrās mīnai un nogrima. Precīza tā bojāejas vieta tagad ir zināma, tas notika vairāk nekā gadu pēc Jumindas traģēdijas.