Kogulas lidlauks Sāmsalā
Kogulas gaisa spēku bāzes būvniecība sākās 1940. gada augustā.
Šajā aktivitātē tika iesaistīti arī vietējie iedzīvotāji, kas viņiem nodrošināja labas peļņas iespējas. Vietējo iedzīvotāju galvenais darbs bija akmeņu transportēšana no lidlauka un tā apkārtnes. Vēlāk lidlauks tika paplašināts, lai tajā varētu izvietot tālās darbības bumbvedējus. Tā kā militārā nometne līdz 1941. gadam vēl nebija pilnībā pabeigta, bāzē strādājošie piloti un personāls tika izmitināti tuvējās saimniecībās. Kara sākumā, 1941. gada 26. jūnijā, Kogulas lidlaukā ieradās Sarkanā Karoga Baltijas flotes 12. vienīgā iznīcinātāju eskadriļa ar 24. iznīcinātāju I-153 majora Kudrjavceva vadībā. 28. jūlijā lidlaukā ieradās 1. mīnu-torpēdu lidmašīnu pulks pulkveža Preobraženska vadībā. 1941. gada augustā Kogulas lidlauka 1. mīnu-torpēdu lidmašīnu pulka DB-3 bumbvedēji veica izmēģinājuma un bombardēšanas lidojumu uz Ziemeļvācijas kūrorta un ostas pilsētu Svinemindi. Tur tika iesaistīta ienaidnieka pretgaisa aizsardzība. Pēc pilsētu un apmetņu bombardēšanas Lielvācijas vadība izdeva direktīvu Nr. 34, kurā teikts: "Tiklīdz rodas iespēja, sauszemes, jūras un gaisa spēkiem ar kopīgiem spēkiem jālikvidē ienaidnieka lidlauki Dägo (Hiiumaa) un Öseli (Sāremaa) salās." 7. augusta naktī no Kogulas lidlauka pacēlās piecpadsmit DB-3 lidmašīnas, lai bombardētu Berlīni. Tas turpinājās deviņas reizes līdz 5. septembrim. 6. septembrī vācieši atkārtoti bombardēja Kogulas gaisa spēku bāzi. Sešas DB-3 lidmašīnas tika trāpītas un iznīcinātas. Septembra otrajā pusē vācu sauszemes spēki ieņēma Kogulas gaisa spēku bāzi, un 21. septembrī tur izsēdās Luftwaffe 54. iznīcinātāju eskadra. Turpmākajos kara gados vācieši lidlauku izmantoja līdz 1944. gada oktobrim, kad to atkal ieņēma padomju karaspēks."
Pēc kara Kogulas lidlaukā kādu laiku atradās Padomju Savienības gaisa spēki. Vēlāk, struktūras pārstrukturēšanas dēļ, gaisa pulks tika sadalīts pa visu Krieviju, un Kogula palika rezerves lidlauks. 1965. gadā Padomju armija veica lielus militārus manevrus Sāmsalā. Saistībā ar to Kogulas lidlaukā nolaidās lielas četrmotoru transporta lidmašīnas, pārvadājot personālu un aprīkojumu.
Kopš tā laika lidlauks lielākoties ir stāvējis neizmantots.
Avoti:
1. Helme, Mehis. Gaisa karš Igaunijā 1941 – 1945. Tallina, 2016.g.
2. Jakovļevs, Tormis. Sāmsalas muzeja biennāle 1997.–1998. g. Padomju armija Rietumsāmsalā un tās attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem. Sastādījis un rediģējis Olavi Pesti. Kuresāre, 1999. g.
3. Igaunijas Mantojuma pārvaldes kultūras pieminekļu reģistrs. Militārais mantojums. https://register.muinas.ee
4. Igaunijas militārās vēstures ceļvedis, Tall 2010. Sastādījis K. Luts.
5. Pūa, Endel. Sāremā salas iedzīvotāji padomju militāro bāzu pakājē 1939–1941. Sāremā muzeja rakstu krājums Nr. 11. Kuresāre, 2020.
6. Pūa, Endel. Sāres apriņķa militāro objektu ekspertīze. Kuresāre, 2006.
7. Raukas, Ahto. Bijušo Padomju Savienības militāro bāzu atlikušais piesārņojums un tā likvidēšana. Igaunijas Republikas Vides ministrija. Tallina, 1999.
Saistītie objekti
Kogulas (Mõnnuses) lidlauks
1940. gadā Padomju Savienība sāka būvēt Kogulas militāro bāzi Nr. 40 jeb, kā vietējie saka, Mõnnustes jeb Kogulas lidlauku. Lidlauks atrodas teritorijā starp Semeras, Kogulas un Mõnnustes ciemiem. Lielāka apmetne gaisa bāzes karavīriem netika uzcelta, bet Semerā tika uzcelta centrālā komandēkļa ēka un noliktavas. Lidlauka vidū atradās 1868. gadā celta kaļķakmens pareizticīgo baznīca. Baznīcas zvanu tornis tika nojaukts, jo tas kļuva par šķērsli lidmašīnu pacelšanās un nosēšanās procesam. Galvenais skrejceļa slieksnis atradās 30 metru attālumā no baznīcas. Baznīca joprojām stāv, lai arī avārijas stāvoklī un drupās.
Virsnieku kluba nams Semeras ciemā, kas celts pēc Otrā pasaules kara, tagad ir relatīvi labā stāvoklī. Lidlauks atrodas Mõnnuste ciema dienvidrietumu pusē. Lidlauka rietumu pusē, izmantojot zemes izrakumus, tika izbūvētas lidmašīnu stāvvietas.
Kādā brīdī Kogulā tika uzstādīts no dolomīta izgatavots piemineklis ar uzrakstu: “Šeit, Kogulas lidlaukā, 1941. gadā pacēlās Sarkanā karoga Baltijas flote – pirmās lidmašīnas, kas bombardēja Berlīni.”
