Plateļu ebreju traģēdija
1941. gada jūlijā Plateļu pilsētas Jazminu kalnā tika nogalināti 30 vietējie ebreji, un šī vieta vēlāk kļuva neaizmirstama ar tur notikušajiem traģiskajiem notikumiem.
"Visu liktenis ir viens. Sākumā, kā jau bija pieņemts, viņi sapulcināja vīriešus tepat netālu no Plateļiem, redziet, kur atrodas piemineklis – viņi viņus tur nošāva. Pēc pāris nedēļām viņi aizveda sievietes, bērnus un vecus cilvēkus šeit, ārpus Plateļiem, dažus kilometrus tālāk, uz mežu un tur visus nošāva," stāsta Eugenijs Bunka, holokausta izdzīvojušā tautas mākslinieka Jakova Bunkas dēls. Saskaņā ar E. Bunkas stāstiem, kas apkopoti no vietējiem Plateļu iedzīvotājiem, sākumā visi Plateļu ebreji tika sadzīti Plateļu sinagogā. Vispirms vīriešus nošāva pašā Plateļu pilsētā, Jazminu kalna pakājē. Sievietes, bērni un veci cilvēki palika, cilvēki, kas nespēja pretoties.
E. Bunka atceras stāstu, ko stāstījis vietējais zēns vārdā Baužys, kurš tolaik vēl bija zēns. Viņš kļuva par vienu no lieciniekiem, kas redzēja notiekošo Jazminu kalnā. Baužys kopā ar vairākiem bērniem no Plateļiem vēroja, kā ebreji slaktiņa dienā tika stādīti rindā pilsētā. Redzot, kurp viņus ved, bērni aizskrēja un paslēpās zālē netālu no Jazminu kalna un vēroja notiekošo. Pēc redzētā bērni, guļot garajā zālē, baidījās pat pakustēties, baidoties no tā, ka viņus piemeklēs tāds pats liktenis.
Pēc slaktiņa cilvēku līķi tika iemesti bedrē. Visi bendei beidzot izklīda, un viens tika atstāts sargāt bedri. Sēžot, sargs piedzērās un sāka snaust. Tajā brīdī no bedres iznāca vīrietis, dzīvs, bet asinīm apliets un apreibis. Tā vietā, lai skrietu pretējā virzienā, viņš sāka iet sarga virzienā. Sargs pamodās. Saprotot, ka tuvojas vīrietis, viņš izvilka šauteni, aukstasinīgi viņu nošāva un iemeta atpakaļ bedrē...
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Ebreju slaktiņa vieta un kapi Platēlijā (Jazmīnu kalnā)
Kalns, ko sauc par Jazminų kalnu, kas atrodas Plateli pilsētas nomalē. Kalna pakājē 1941. g jūlijā 30 Platēlijas ebreji tika nošauti (daži Platēlijas ebreji tika nošauti Laumaļenku pussalā). Starp kariem Platlejos dzīvoja ap 100 ebreju, bet "[…] visu liktenis ir vienāds. Sākumā, kā jau ierasts, sapulcināja vīrus, tepat pie Platēlijas, redz, kur stāv piemineklis – tur viņus nošāva. Pēc pāris nedēļām viņi sievietes, bērnus un sirmgalvjus aizveda šeit, ārpus Platēlijas, dažus kilometrus tālāk, uz mežu un tur visus nošāva,» stāstīja holokaustu pārdzīvojušā Jakova Bunkas dēls Jevgeņijs Bunka.
Apmēram 1985. gads viņa tēvs tautas mākslinieks Jakovs Bunka izgrebja un kalnā novietoja dekoratīvu Mozus skulptūru. 2016. gadā skulptūra sabruka, 2018 uzbūvēta tautas mākslinieka Antana Vaška grebta kopija.
Kalna pakājē ebreju genocīda piemiņai uzcelta arī piemiņas granīta plāksne, uz kuras ir uzraksti jidišā un lietuviešu valodā: «Šeit tika izlietas 30 ebreju – bērnu, sieviešu, vīriešu asinis. 1941. gada jūlijā viņus brutāli noslepkavoja nacionālisti un viņu vietējie atbalstītāji. Lai nevainīgo mirušo piemiņa ir svēta." 2019. gadā vēl divas granīta plātnes ar pievienotu 1939. g. ar Platelē dzīvojošo ebreju sarakstu.
Litvaku memoriālais dārzs
Žemaitijas Nacionālajā parkā, apmēram divu kilometru attālumā no Plateļu centra, Medsedžu ciemā, Jakova Bunkas labdarības un atbalsta fonds 2014. gadā izveidoja litvaku (Lietuvas ebreju) memoriālo dārzu. Tas ir iznīcinātajām Lietuvas ebreju kopienām veltīts piemineklis. Dārzs atveido Lietuvas kontūras, bet vietas, kur 1941.– 1944. gadā tika iznīcinātas ebreju kopienas, ir iezīmētas ar kalta metāla ābelēm. Izkalto ābeļu autors ir Artūrs Plataķis. Āboli kokos ir kopienās dzīvojušās ģimenes. Visas pasaules litvaki var piedalīties dārza veidošanā, pasūtot jaunas ābeles un ābolus savu senču piemiņai. Dārzā tiek uzstādīti arī Karēlijas granīta stabiņi, kas individuāli godina litvaku sasniegumus visā pasaulē. 2016. gadā šī iniciatīva paplašinājās – ābeles kļuva par piemiņas simbolu arī litvakiem, kuri dzīvoja visā Lietuvas Dižkunigaitijas teritorijā un ebreju glābējiem holokausta laikā. Stends pie ieejas dārzā stāsta par bijušajām ebreju kopienām visā Lietuvā. Šobrīd dārzā jau “izaugušas” ābeles Alītas, Alsēdžu, Kalvarijas, Mosēdas, Plateļu, Pluņģes, Telšu, Vabalninkas, Viekšņu un citu ebreju kopienu piemiņai.
Kaušēnu Holokausta upuru memoriāls
Kaušēnu ciemā (Pluņģes raj.) ebreju noslepkavošanas vietā ir iekārtots Kaušēnu Holokausta upuru memoriāls. Piemiņas memoriāls ir veltīts Otrā pasaules kara laikā iznīcināto Pluņģes un apkārtējo ciemu ebreju kopienu piemiņai. Memoriāls tika izveidots pēc pēdējā Pluņģes ebreja Jakova Bunkas iniciatīvas. Pirmais piemineklis Otrā pasaules kara upuriem tika uzstādīts 1952. gadā, bet 1986.–1989. gadā no ozolkoka pieminekļiem tika izveidots arī memoriāls bojāgājušo ebreju piemiņai. 2011. gadā no nojauktās Pluņģes sinagogas 1800 ķieģeļiem tika uzcelta Piemiņas siena, kur katrs ķieģelis ir veltīts noslepkavotā piemiņai, pie sienas ir piestiprinātas plāksnes ar zināmajiem 1200 (no 1800) ebreju uzvārdiem. Pie memoriāla atrodas Glābēju aleja, uz tās stabiņiem ir uzrakstīti to cilvēku vārdi, kuri nacistu okupācijas laikā glāba notiesātos ebrejus Pluņģē un tās apkārtnē. 1941. gada 12. un 13. jūlijā Kaušēnu kalnā tika noslepkavoti apmēram 1800 Pluņģes novada ebreju, kuri pirms tam divas nedēļas nežēlīgos apstākļos tika turēti Pluņģes sinagogā. Genocīda dienā tos, kuri varēja iet kājām, piecus kilometrus dzina uz nāvessoda vietu, bet pārējos atsevišķās grupās nogādāja ar kravas automobili. Upuriem tika pavēlēts pašiem izrakt sev bedres, pēc tam viņi tika nošauti. Memoriāls ir viens no desmit Eiropā iespaidīgākajiem piemiņas memoriāliem, kas atspoguļo ebreju tautas traģēdiju
Holokausta upuru kapi Šateikos
Salantu ebreju kopienas sieviešu un bērnu slaktiņa vieta un kapsēta ir vēsturiska Holokausta upuru kapsēta Pluņģes rajona pašvaldības teritorijas ziemeļrietumu daļā, Šateikiai Rūdaičos (Plateļu seniūnija), 0,5 km uz ziemeļaustrumiem no Skuodas-Klaipēdas ceļa, Šateikiai meža ziemeļrietumu malā.
Kapu vieta ir taisnstūra formas, 10 x 10 m liela, ieskauta stiepļu sieta žoga. Tās ziemeļrietumu daļā atrodas metāla, ažūra, vienas vērtnes vārti, kuru augšdaļā attēlota Dāvida zvaigzne. Uz monumentālās granīta plāksnes ir iegravēta Dāvida zvaigzne un piemiņas uzraksts jidišā un lietuviešu valodā. 1980. gadā tika uzstādīta koka skulptūra, kurā attēlots stāvošs ebrejs ar sasietām rokām (autors - tautas mākslinieks Jakovas Bunka). Teritorijas platība ir 0,01 ha.
Šajā vietā 1941. gada jūlijā–augustā palīgpolicisti no Salantai un Šateikiai nogalināja Salantai ebreju kopienas sievietes un bērnus. Nāvessoda izpilde notika trīs posmos. Pirmais slaktiņš notika ap 1941. gada 20. jūliju. Pēc policijas pavēles rītausmā no ciemiem netālu no Salantai sinagogas, kur tika turētas ebreju sievietes un bērni, ieradās pajūgu vedēji ar ratiem un palīgpolicistu pavadībā aizveda aptuveni 60–70 sievietes uz Šateikiai mežu. Otrā slaktiņa laikā, jūlija beigās, tika nogalinātas pēdējās geto atlikušās sievietes un bērni, vairāk nekā 50. Augusta beigās palīgpolicisti pavadīja aptuveni 100 ebreju sievietes no Salantai uz Šateikiai mežu nāvessoda izpildei. Kopš jūlija viņas strādāja par palīgstrādniecēm lauksaimniecības jomā Šalīnas muižā un pie lauksaimniekiem Salantai lauku pašvaldībā.
Saskaņā ar Holokausta atlantu Lietuvā šeit apglabāti 95 upuri. Piemiņas plāksne pie kapavietas un dokumentu krājums "Masu slaktiņi Lietuvā" liecina, ka šeit nogalināti 100 ebreju vīrieši, sievietes un bērni. Salantu vēstures pētnieks Pauļus Vaniučins noteica, ka šajā vietā nogalinātas 210–220 sievietes un bērni.
Slaktiņa un apbedījuma vieta 1970. gadā tika pasludināta par vietējas nozīmes vēstures pieminekli un 1993. gadā reģistrēta kultūras mantojuma reģistrā.
