Kurmaiču tilts: kara spoku vieta
Mažeiķu rajonā, Kurmaičos, 1904.–1905. gadā celtais dzelzceļa tilts pār Ventas upi kara laikā kļuva ne tikai par stratēģiski svarīgu objektu, bet arī par vietu, par kuru klīst noslēpumaini stāsti par karavīru spokiem un neizskaidrojamām parādībām.
Vecais tilts, kura atliekas var redzēt zem jaunā, pirms desmit gadiem uzceltā tilta, liecina par intensīvo karadarbību – sienas ir cauršautas ar lodēm, saglabājušies četrstāvu torņi ar ložmetēju ligzdām. "Man nav vārdu, lai aprakstītu, kas tur notika vakarā pirms pusnakts. Pa logu mēs redzējām kaut kādu attēlu, ko bija grūti saskatīt. Tad kāds man iemeta akmeni... Likās, ka kaut kas mani žņaudz. Es sāku elsot pēc gaisa, asaras sāka tecēt," stāsta viens no aculieciniekiem. Kāds cits apmeklētājs atceras: "Es, tāpat kā mani apkārtējie draugi, dzirdēju bailes, kad redzējām karavīrus soļojam kā ēnas. Es joprojām nesaprotu, kas tur notika, bet tas šķita ļoti reāli." Apkārtne, ko tagad sauc par "Spoku ieleju", ir saistīta ar Otrā pasaules kara slaktiņiem un spīdzināšanu. "Es īsti neticu mītiem, bet uzskatu, ka tur nejūtos ērti. Pastaigājoties tur, var atrast krustus, kas izgatavoti no zariem vai kociņiem. Saka, ka tā cilvēki pasargāja sevi no spokiem," stāsta vietējais iedzīvotājs.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Dzelzceļa tilta ēku komplekss Kurmaičos
Šajā vietā viens otram pāri Ventas upei ir divi metāla tilti (vecais un jaunais). Tie atrodas Kurmaiču ciemā, Mažeiķu rajonā, apmēram 7 km uz ziemeļrietumiem no Mažeiķiem, 2 km uz austrumiem no Ventas (Pumpurui) dzelzceļa stacijas, 2,8 km uz austrumiem no ceļa 219 Bugeniai–Pikeliai, netālu no dārzu kopienas. Pie ieejām novietota norāde uz interesējošo objektu.
Vecais metāla dzelzceļa tilts ar 2 ķieģeļu sargtorņiem ir pamests, saukts par spoku tiltu. Kustība notiek pa netālu uzcelto jauno Kurmaiču dzelzceļa tiltu.
Pirmais koka tilts pār Ventas upi tika uzbūvēts 1871.-1873.gadā, Liepājas-Romnai dzelzceļa būvniecības laikā. Uz tilta tika vestas svarīgas preces cariskās Krievijas vajadzībām, tāpēc 1904.-1905. tas tika aizstāts ar spēcīgāku koka tiltu, kas tika uzspridzināts 1. pasaules kara laikā 1915. gadā. aprīlis.
1918. gadā tiltu pārbūvēja, šoreiz tā konstrukcijas nomainīja pret metāla, darbus veica vācieši. Jaunais tilts kļuva par vienu no tā laika garākajiem platajiem vienceļa dzelzceļa tiltiem, tā garums ir 70 metri.
Otrā pasaules kara laikā tilts stratēģiskās nozīmes dēļ bija viens no visvairāk aizsargātajiem objektiem Mažeiķu reģionā. Abos krastos mūrētie sargtorņi ar šaušanas atverēm, kas izvietoti pa perimetru, ir caurstrāvoti ar lodēm, kas liecina par apšaudēm, kas notikušas pie tilta. Runā, ka 1941.g Vācu karavīri, iespējams, tilta tuvumā nošāvuši aptuveni 4000 cilvēku. Tilts tika rūpīgi apsargāts arī Otrās padomju okupācijas laikā, kā stratēģiskas nozīmes objektu militāristi to apsargāja līdz 20. gs. 7. decembris
Jaunais tilts, kas joprojām tiek izmantots, ir būvēts pāri pirmā uzspridzinātā tilta paliekām, tāpēc vienuviet iespējams aplūkot trīs dažādu periodu tilta konstrukcijas. Pamesto veco tiltu apvij leģendas par šāvienu skaņām un karavīru spēlēšanos pie tā naktī.
Vecais dzelzceļa tilts no 2007. gada ir iekļauts Lietuvas Republikas kultūras vērtību reģistrā. Blakus tiltam atrodas informācijas stends lietuviešu un angļu valodās.
