Kurmaiču tilts: kara spoku vieta
Mažeiķu rajonā, Kurmaičos, 1904.–1905. gadā celtais dzelzceļa tilts pār Ventas upi kara laikā kļuva ne tikai par stratēģiski svarīgu objektu, bet arī par vietu, par kuru klīst noslēpumaini stāsti par karavīru spokiem un neizskaidrojamām parādībām.
Vecais tilts, kura atliekas var redzēt zem jaunā, pirms desmit gadiem uzceltā tilta, liecina par intensīvo karadarbību – sienas ir cauršautas ar lodēm, saglabājušies četrstāvu torņi ar ložmetēju ligzdām. "Man nav vārdu, lai aprakstītu, kas tur notika vakarā pirms pusnakts. Pa logu mēs redzējām kaut kādu attēlu, ko bija grūti saskatīt. Tad kāds man iemeta akmeni... Likās, ka kaut kas mani žņaudz. Es sāku elsot pēc gaisa, asaras sāka tecēt," stāsta viens no aculieciniekiem. Kāds cits apmeklētājs atceras: "Es, tāpat kā mani apkārtējie draugi, dzirdēju bailes, kad redzējām karavīrus soļojam kā ēnas. Es joprojām nesaprotu, kas tur notika, bet tas šķita ļoti reāli." Apkārtne, ko tagad sauc par "Spoku ieleju", ir saistīta ar Otrā pasaules kara slaktiņiem un spīdzināšanu. "Es īsti neticu mītiem, bet uzskatu, ka tur nejūtos ērti. Pastaigājoties tur, var atrast krustus, kas izgatavoti no zariem vai kociņiem. Saka, ka tā cilvēki pasargāja sevi no spokiem," stāsta vietējais iedzīvotājs.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Dzelzceļa tilta konstrukciju komplekss Kurmaičos
Kurmaičos (netālu no Mažeiķiem) pār Ventas upi atrodas dzelzceļa tilts. Šis metāla tilts ar diviem mūra sargtorņiem daudzus gadus ir pamests. Satiksme tiek organizēta pa jauno tiltu, kas uzcelts blakus vecajam. Pirmais koka tilts pār Ventas upi tika uzcelts 1871.–1873. gadā, lai pārvadātu svarīgas kravas cariskajai Krievijai. 1904.–1905. gadā tiltu nomainīja izturīgāks koka tilts, kas tika uzspridzināts 1915. gadā (Pirmā pasaules kara laikā). 1918. gadā tilts tika pārbūvēts kā metāla konstrukcija. Jaunais tilts kļuva par vienu no garākajiem un platākajiem viena sliežu ceļa tiltiem savā laikā, kura garums bija 70 m. Stratēģiskās nozīmes dēļ tilts Otrā pasaules kara laikā tika stingri apsargāts. Abās upes pusēs atrodas akmens sargtorņi ar ložu pēdām, kas liecina par kādreiz notikušu apšaudi. Tiek ziņots, ka 1941. gadā vācu karavīri tilta apkārtnē nošāva aptuveni 4000 cilvēku. Tilts tika rūpīgi apsargāts arī otrās padomju okupācijas laikā. Mūsdienās izmantotais tilts tika uzcelts uz pirmā uzspridzinātā tilta drupām. Tagad vienuviet var apskatīt tilta konstrukcijas pat no trim dažādiem periodiem.
