Par Somu jēgeriem Latvijā
Somu jēgeru vēsture ir interesanta, jo tā ir ārkārtīgi līdzīga latviešu karavīru liktenim 1. pasaules karā un lielajai nozīmei nacionālās valsts izveidē. Arī somiem 1. pasaules karš bija iespēja, lai tiktu likti pamati Somijas neatkarībai un tās armijas izveidei. Avotā aprakstīts notikums, kad Latvijā tiek atklāts piemineklis somu jēgeriem.
“Šī gada 7. septembrī, Klapkalnciemā jūrmalā, apm. 15 kilometrus no Smārdes stacijas atdusās 5 somu tautības 27. jēgeru bataljona strēlnieki: F. V. Heinonens, Viktors Kami, Emīls Kantola, Eikars Minti un Konrāds Pērssons, kuri cīnījušies lielā pasaules karā kā brīvprātīgie un krituši 1916. gadā. Šiem cīnītājiem somu valdība vēlējās uzcelt pieminekli un tādējādi godināt tos, kuri cerēja izcīnīt savai tau tai neatkarību. Tā kā Latvijas aizsardzības biedrība 1925. gadā jau uzbūvēja pieminekli somu strēlniekiem pie Galiņu mājām (Olaines apkārtnē), tad somu strēlnieku savienība, caur vietējo somu sūtniecību, lūdza biedrību izbūvēt arī pieminekli Klapkalnciemā, ko biedrība labprāt uzņēmās, somu-latvju labo attiecību veicināšanai. Pieminekļa granīta sastāvdaļas atveda no Somijas un ar lielām grūtībām nācās nogādāt uz Klapkalna ciema jūrmalu, pa turienes sliktajiem ceļiem. Pēc nedēļām ilgā darba un prāviem izdevumiem piemineklis bija uzstādīts un izdaiļota viņa apkārtne. lesvētīšanas dienā, (7. sept.) uz Klapkalnu izbrauca: somu sūtnis Latvijā Hininens, somu ģenerālštaba priekšnieks pulkvedis V a l l e n i u s, kurš ir arī somu strēlnieku savienības priekšsēdētājs; informācijas daļas vadītājs, plkv.leitn. Relanders, militārais pārstāvis, pulkv. Helsingius; somu žēlsirdīgās māsas un aizsardzes Munk un Rompanen; mūsu armijas komandiera štāba priekšnieka vietnieks, pulkvedis Hartmanis, ar adjutantu, kapteini Kalniņu un Latvijas Aizsardzības biedrības valdes locekļi. Ceļā gadījās problēmas ar automobiļiem, kuri slikto ceļu dēļ bojājās, nevarēja pārkļūt salauztiem tiltiem un staignumiem. Braucēji svinību vietā nonāk ar 3 stundu novēlošanos. Apkārtnes iedzīvotāji, sapulcējušies kuplā skaitā. Pieminekļa četros stūros augstās kārtīs plīvo mūsu un somu karogi; stabi izgreznoti ar vītnēm un puķēm, ko bija izdarījušas čaklās klapkalnietes, neraugoties uz slikto, lietaino laiku. Svinības atklāja somu sūtnis Hininens, somu un vācu valodā, paskaidrojot pieminekļa nozīmi un sirsnīgi pateicās Latvijas Aizsardzības biedrības valdei par pieliktām pūlēm pie pieminekļa celšanas. Sūtnis sūtnis noliek krāšņu vaiņagu ar somu nacionālo lenti. Tad runā pulkvedis Valenius un nobeidz savu runu latviski, sakot sekojošus zīmīgus vārdus: „Šim piemineklim, zem kura guldīti somu jēgeri, jābūt jaunātnei par zīmi, ka viņai jābūt gatavai neatlaidīgai cīņai par savas zemes brīvību un patstāvību. Latvijas pilsoņi, jūs esiet atbrīvojuši sūrās cīņās savu zemi, tā pat kā mēs somi, tamdēļ, lai piemineklis atgādina mūsu brīvību vērtību un dārgo pirkumu. Mēs no savas patstāvības nekad neatteiksimies."
Atzīmējams, ka somu ģenerālštāba priekšnieks, pulkvedis Vallenius un pulkv.leitn. Relanders abi cīnījušies jēgeru rindās un taisni šinī kaujas iecirknī un tādēļ kavējās un atcerēs par savām kaujas gaitām. Tālā somu viesi sirsnīgi pateicās vietējās Saklaušku māju saimniecei Alvīnai Guņai un.viņas vīram par kapu cītīgu kopšanu un uztic viņiem arī turpmāk šos pienākumus. Svinību dalībnieki caur Tukumu atgriezās Rīgā, jo tur ceļš labāks.”
Laikraksts “Aizsargs”. Pieminekļu atklāšana kritušiem somu strēlniekiem Klapkalnā. 1929. gads.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Somu jēgeru cīņu piemiņas vieta
Atrodas Tukuma novadā Slokas - Talsu šosejas tuvumā, starp Ragaciemu un Klapkalnciemu Rīgas jūras līča piekrastes kāpās.
Piemiņas zīme uzstādīta 1997. gadā vietā, kur 1.pasaules kara laikā atradās somu jēgeru pozīcijas. Somu jēgeri bija 1. pasaules kara laikā izveidota Vācijas armijas vienība, kas sastāvēja galvenokārt no Krievijas impērijas, Somijas teritorijas izbraukušiem nacionāli noskaņotiem somu brīvprātīgajiem. Vienība formēta slepenībā kā Vācijas armijas 27. Karaliskais prūšu rezerves bataljons. Vācijas armijā jēgeri bija tradicionālas un elitāras karaspēka vienības. Apmācībā uzsvaru lika uz augstu vienības mobilitāti, augstām kaujas spējām, izkoptām un daudzpusīgām karavīru iemaņām.
Karavīru mērķis bija cīnīties par Somijas neatkarību no Krievijas. Vienības sastāvā atradās gandrīz 2000 vīru, kuri tika iesaistīti karadarbībā Latvijas teritorijā. Somu jēgeriem bija lieli nopelni Somijas valsts un tās armijas izveidē.
Mūsdienās šajā vietā redzami izteiksmīgi ierakumi skaistā piejūras mežā ar skatu uz jūru. Līdzās ierakumiem atrodas piemiņas zīme. Tā veidota no granīta akmens, kas senāk izmantota Somijas Manerheima aizsarglīnijas nocietinājumos Ziemas kara laika (1939-1940).
Piemiņas zīme somu jēgeriem Smārdes kaujā
Atrodas Engures novadā, autoceļa A10 malā pie Smārdes kroga.
Piemiņas zīme uzstādīta vietā, kur laukā, iepretim Smārdes krogam, 1. pasaules kara laikā 1916. gadā notika Smārdes kauja. Kaujās Vācijas armijas sastāvā piedalījās somu jēgeru inženieru rota (~200 vīru). ”Smārdes diena” ir kļuvusi par Somijas armijas militāro inženieru oficiālo svētku dienu, kas tiek atzīmēta joprojām.
Somu jēgeri bija Vācijas armijas vienība, kas izveidota 1. pasaules karā. Tā sastāvēja galvenokārt no Krievijas impērijas, Somijas teritorijas izbraukušiem nacionāli noskaņotiem somu brīvprātīgajiem. Smārdes kauja bija viena no somu jēgeru nozīmīgākajām uzbrukuma kaujām, kur tika izmantota tam laikam jauna taktika.
Mēnesi pēc šī notikuma, Krievijas armija uzbruka Vācijas armijai pie Smārdes. Latviešu kaujas vienības veica Smārdes apkārtnes izlūkošanu, pāri purvam izbūvēja apgādes ceļu “Latviešu ceļš” un piedalījās cīņās. Kaujās krita ap 300 latviešu cīnītāju. Līdzīgi kā somu jēgeri Vācijas armijā, tā latviešu strēlnieki Krievijas armijā bija savu nacionālo valstu un armiju pamatlicēji.
Latvijas Kara muzejs
Atrodas Vecrīgā netālu no Brīvības pieminekļa un izvietots senā aizsardzības būvē.
Latvijas Kara muzejs ir viens no vecākajiem Latvijas muzejiem. Tā pirmsākumi meklējami 1. pasaules kara laikā. Muzeja krājums tika veidots galvenokārt no kaujas laukā iegūtām un karavīru personīgajām lietām. Kopš 1919. gada muzeja telpas atrodas Pulvertornī. Pēc Latvijas valsts izveides par muzeja galveno mērķi kļuva ekspozīcijas izveide par Latvijas militāro vēsturi un iedzīvotāju aktīvo lomu savas zemes aizsardzībā. 1937.gadā muzejs tika paplašināts ar piebūvi. Ēka tika celta speciāli tā vajadzībām — tehniski viens no modernākajiem tā laika muzejiem Eiropā.
Pulvertornis ir viens no bijušajiem Rīgas nocietinājumu torņiem. Tas pieminēts 1330. gadā kā Smilšu tornis. 1621.gadā, kad Rīgu aplenca Zviedrijas karaspēks, torni sagrāva. 1650. gadā tika uzbūvēts jauns tornis, šaujampulvera un ieroču glabāšanai. Pēc pilsētas nocietinājumu nojaukšanas Pulvertornis ir viena no vērtīgākajām liecībām par Rīgas aizsardzības sistēmu.
Muzejā var aplūkot 11 ekspozīcijas. Izstādīti dažādi ieroči, dokumenti, formas tērpi, apbalvojumi un citi ar karu vai karavīru ikdienu saistīti priekšmeti.
Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē
Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē, Lielā ielā 9, atrodas somu jēgeriem veltīta piemiņas plāksne.
Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas ar nosaukumu 27. Karaliskais Prūsijas jēgeru batajons 1916. -1917. gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā.
Pirmā pasaules kara laikā Somijas lielkņaziste atradās Krievijas impērijas sastāvā un daudzi somi vēlējās Vācijas uzvaru karā, lai veicinātu neatkarīgas valsts izveidi. 1914. gada 20. novembrī Helsinkos dibināja Somijas neatkarības kustību, kas plānoja veidot arī neatkarīgās valsts bruņotos spēkus. Kad 1915. gada janvārī Vācijas valdība apstiprināja gatavību apmācīt somus, sākās brīvprātīgo vērvēšana un līdz 1916. gada pavasarim Vācijā atradās gandrīz 2000 karavīru, kurus nosauca par 27. Karalisko Prūsijas jēgeru bataljonu.
No 1916. gada jūnija bataljons atradās Rīgas frontē, kad līdz 1917. gada martā to pārvietoja uz Liepāju. Pēc Februāra revolūcijas sākās Krievijas impērijas sabrukšana un 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja valsts neatkarību.
1918. gada 13. februārī bataljons zvērēja uzticību Somijai Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā. 1918. gada 15. februārī bataljons ar kuģiem devās no Liepājas ostas, lai atgrieztos dzimtenē Vasas ostā un piedalītos Somijas pilsoņu karā pret sarkanajiem, kas 1918. gada 27. janvārī bija veikuši valsts apvērsumu. Labi apmācītie un kaujas pieredzi ieguvušie jēgeri veidoja Somijas valsts armijas kodolu un liela daļa kļuva komandieriem Otrā pasaules kara laikā.
Svētās Trīsvienības baznīcā iesvētītais bataljona karogs kļuva par pirmo neatkarīgās Somijas karogu.
Apriķu muzeja kolekcijas un Sarkano partizānu darbības rajoni
Apriķu muižas ēkā atrodas Apriķu muzejs, kura ekspozīcijas vēsta par novada senvēsturi. Muzejā apskatāma ekspozīcija par Somijas militāro personību Karlu Gustavu Mannerheimu - 175 muzeja priekšmeti, interaktīvais stends "K.G.Mannerheims un Apriķi" (trīs valodās- latviešu, angļu un somu) ar 6 sadaļām - par Apriķu muižu, par K.G.Mannerheimu kā karavadoni Ziemas karā, kā Somijas brīvības cīņu vadītāju un par viņa saikni ar Apriķiem.
Tāpat muzejā apskatāmi 2.Pasaules kara priekšmeti ar vācu un sarkanās armijas simbolikas zīmēm, kā arī karte – Sarkano partizānu darbības rajoni un Sarkano partizānu apraksti.
Apriķu muižas (Apprikken) apbūves baroka ansamblis veidojies pie Alokstes upes 18. gs. sākumā. No 1902. līdz 1912. gadam muižas īpašnieki ir Karls Gustavs Mannerheima ģimene. Mannerheims vēlāk kļuva par Somijas valsts prezidentu, un zināms kā leģendārās Mannerheima līnijas – fortifikācijas sistēmas Ziemas kara laikā autors.
