Par Somu jēgeriem Latvijā
The history of Finnish Jaegers is interesting because it is extremely similar to the fate of Latvian soldiers in World War I and its great role in the formation of the nation state. For the Finns, World War I also provided an opportunity to lay the foundations for Finland's independence and the creation of its army. The source describes an event when a monument to Finnish Jaegers is unveiled in Latvia.
“On September 7 of this year, in Klapkalnciems by the sea, approx. 15 kilometers from Smārde station rested 5 riflemen of the 27th Finnish Jaeger Battalion: FV Heinonen, Viktor Kami, Emil Kantola, Eikars Minti and Konrad Persson, who fought in the Great World War as volunteers and fell in 1916. The Finnish government wanted to erect a monument to these fighters and thus honor those who hoped to win their independence. As the Latvian Defense Society had already built a monument to Finnish riflemen near Galiņi's house (in the Olaine area) in 1925, the Finnish Riflemen's Union, through the local Finnish embassy, asked the society to build a monument in Klapkalnciems to promote good Latvian-Latvian relations. The granite components of the monument were brought from Finland and had to be transported with great difficulty to the seaside of the village of Klapkalns, along the bad roads. After weeks of work and considerable expense, the monument was erected and its surroundings decorated. on the day of consecration, (September 7) the following went to Klapkalns: the Finnish ambassador to Latvia Hininen, the chief of the Finnish General Staff, Colonel V allenius, who is also the chairman of the Finnish Riflemen's Union; Head of the Information Department, Lieutenant Relanders, Military Representative, Col. Helsinki; Finnish merciful sisters and guards Munk and Rompanen; Colonel Hartmanis, Deputy Chief of Staff of our Army Commander, with Adjutant, Captain Kalniņš and members of the Board of the Latvian Defense Society. There were problems on the road with cars that broke down due to bad roads, could not cross broken bridges and ramps. Riders arrive at the party with a delay of 3 hours. Residents gathered in large numbers. Our and Finnish flags fly in high corners in the four corners of the monument; the poles are adorned with garlands and flowers made by diligent climbers, despite the bad, rainy weather. The celebrations were opened by Finnish Ambassador Hininen, in Finnish and German, explaining the significance of the monument and sincerely thanking the Board of the Latvian Defense Society for its efforts in erecting the monument. The messenger puts the gorgeous wreath with the Finnish national ribbon. Colonel Valenius then speaks and concludes his speech in Latvian, saying the following significant words: Citizens of Latvia, you have freed your land in fierce battles, just like we Finns, so that the monument reminds us of the value of our freedoms and our precious purchase. We will never give up our independence. "
It should be noted that the Chief of the General Staff of Finland, Colonel Vallenius and Lieutenant Colonel. Relanders both fought in the ranks of the Jaegers and straight in this battlefield and therefore delayed and remembered their battles. Far away, the Finnish guests sincerely thanked the owner of the local Saklaušku house, Alvīna Guņa, and her husband for the diligent care of the graveyard and continue to entrust them with these duties. The participants of the celebration returned to Riga through Tukums, because the road is better there. ”
Newspaper "Guard". Unveiling of monuments to fallen Finnish riflemen in Klapkalns. 1929
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Piemiņas zīme somu jēgeriem Smārdes kaujā
Atrodas Engures novadā, autoceļa A10 malā pie Smārdes kroga.
Piemiņas zīme uzstādīta vietā, kur laukā, iepretim Smārdes krogam, 1. pasaules kara laikā 1916. gadā notika Smārdes kauja. Kaujās Vācijas armijas sastāvā piedalījās somu jēgeru inženieru rota (~200 vīru). ”Smārdes diena” ir kļuvusi par Somijas armijas militāro inženieru oficiālo svētku dienu, kas tiek atzīmēta joprojām.
Somu jēgeri bija Vācijas armijas vienība, kas izveidota 1. pasaules karā. Tā sastāvēja galvenokārt no Krievijas impērijas, Somijas teritorijas izbraukušiem nacionāli noskaņotiem somu brīvprātīgajiem. Smārdes kauja bija viena no somu jēgeru nozīmīgākajām uzbrukuma kaujām, kur tika izmantota tam laikam jauna taktika.
Mēnesi pēc šī notikuma, Krievijas armija uzbruka Vācijas armijai pie Smārdes. Latviešu kaujas vienības veica Smārdes apkārtnes izlūkošanu, pāri purvam izbūvēja apgādes ceļu “Latviešu ceļš” un piedalījās cīņās. Kaujās krita ap 300 latviešu cīnītāju. Līdzīgi kā somu jēgeri Vācijas armijā, tā latviešu strēlnieki Krievijas armijā bija savu nacionālo valstu un armiju pamatlicēji.
Latvijas Kara muzejs
Atrodas Vecrīgā netālu no Brīvības pieminekļa un izvietots senā aizsardzības būvē.
Latvijas Kara muzejs ir viens no vecākajiem Latvijas muzejiem. Tā pirmsākumi meklējami 1. pasaules kara laikā. Muzeja krājums tika veidots galvenokārt no kaujas laukā iegūtām un karavīru personīgajām lietām. Kopš 1919. gada muzeja telpas atrodas Pulvertornī. Pēc Latvijas valsts izveides par muzeja galveno mērķi kļuva ekspozīcijas izveide par Latvijas militāro vēsturi un iedzīvotāju aktīvo lomu savas zemes aizsardzībā. 1937.gadā muzejs tika paplašināts ar piebūvi. Ēka tika celta speciāli tā vajadzībām — tehniski viens no modernākajiem tā laika muzejiem Eiropā.
Pulvertornis ir viens no bijušajiem Rīgas nocietinājumu torņiem. Tas pieminēts 1330. gadā kā Smilšu tornis. 1621.gadā, kad Rīgu aplenca Zviedrijas karaspēks, torni sagrāva. 1650. gadā tika uzbūvēts jauns tornis, šaujampulvera un ieroču glabāšanai. Pēc pilsētas nocietinājumu nojaukšanas Pulvertornis ir viena no vērtīgākajām liecībām par Rīgas aizsardzības sistēmu.
Muzejā var aplūkot 11 ekspozīcijas. Izstādīti dažādi ieroči, dokumenti, formas tērpi, apbalvojumi un citi ar karu vai karavīru ikdienu saistīti priekšmeti.
Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē
Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē, Lielā ielā 9, atrodas somu jēgeriem veltīta piemiņas plāksne.
Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas ar nosaukumu 27. Karaliskais Prūsijas jēgeru batajons 1916. -1917. gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā.
Pirmā pasaules kara laikā Somijas lielkņaziste atradās Krievijas impērijas sastāvā un daudzi somi vēlējās Vācijas uzvaru karā, lai veicinātu neatkarīgas valsts izveidi. 1914. gada 20. novembrī Helsinkos dibināja Somijas neatkarības kustību, kas plānoja veidot arī neatkarīgās valsts bruņotos spēkus. Kad 1915. gada janvārī Vācijas valdība apstiprināja gatavību apmācīt somus, sākās brīvprātīgo vērvēšana un līdz 1916. gada pavasarim Vācijā atradās gandrīz 2000 karavīru, kurus nosauca par 27. Karalisko Prūsijas jēgeru bataljonu.
No 1916. gada jūnija bataljons atradās Rīgas frontē, kad līdz 1917. gada martā to pārvietoja uz Liepāju. Pēc Februāra revolūcijas sākās Krievijas impērijas sabrukšana un 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja valsts neatkarību.
1918. gada 13. februārī bataljons zvērēja uzticību Somijai Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā. 1918. gada 15. februārī bataljons ar kuģiem devās no Liepājas ostas, lai atgrieztos dzimtenē Vasas ostā un piedalītos Somijas pilsoņu karā pret sarkanajiem, kas 1918. gada 27. janvārī bija veikuši valsts apvērsumu. Labi apmācītie un kaujas pieredzi ieguvušie jēgeri veidoja Somijas valsts armijas kodolu un liela daļa kļuva komandieriem Otrā pasaules kara laikā.
Svētās Trīsvienības baznīcā iesvētītais bataljona karogs kļuva par pirmo neatkarīgās Somijas karogu.
Apriķu muzeja kolekcijas un Sarkano partizānu darbības rajoni
Apriķu muižas ēkā atrodas Apriķu muzejs, kura ekspozīcijas vēsta par novada senvēsturi. Muzejā apskatāma ekspozīcija par Somijas militāro personību Karlu Gustavu Mannerheimu - 175 muzeja priekšmeti, interaktīvais stends "K.G.Mannerheims un Apriķi" (trīs valodās- latviešu, angļu un somu) ar 6 sadaļām - par Apriķu muižu, par K.G.Mannerheimu kā karavadoni Ziemas karā, kā Somijas brīvības cīņu vadītāju un par viņa saikni ar Apriķiem.
Tāpat muzejā apskatāmi 2.Pasaules kara priekšmeti ar vācu un sarkanās armijas simbolikas zīmēm, kā arī karte – Sarkano partizānu darbības rajoni un Sarkano partizānu apraksti.
Apriķu muižas (Apprikken) apbūves baroka ansamblis veidojies pie Alokstes upes 18. gs. sākumā. No 1902. līdz 1912. gadam muižas īpašnieki ir Karls Gustavs Mannerheima ģimene. Mannerheims vēlāk kļuva par Somijas valsts prezidentu, un zināms kā leģendārās Mannerheima līnijas – fortifikācijas sistēmas Ziemas kara laikā autors.
