Par Stūra māju
Teicēja apraksta pirmos iespaidus par nokļūšanu Stūra mājā. Atmiņas atklāj ieslodzīto skarbos dzīves apstākļus.
“(..) Mani ieveda vienā tādā istabā ar flīzētām sienām un flīzētu grīdu. Un man tā škebaini ar dūšu palikās, visvairāk no tā, ka tur mani sagaidīja viena korpulenta krievene, es atļaušos tā teikt, jo viņas seja un apģērbs… Formā viņa bija ar zilo cepurīti un sarkano zvaigzni un tā zaļā “gimnastķorka”. Man acu priekšā tas viss rādās. Apkārt apsiets saimniecības halāts un nazis mutē un rokas sānos. Jebkurš cilvēks tā ieraugot psiholoģiski tiek satriekts. Tev ir bailes, tu nezini, ko ar tevi darīs un kas notiks. Viņa saka: “Razģevaisja”, es novelku mēteli, “Ražģevaisja”, novelku tālāk, “Razģevaisja” un kamēr tev vairs nekā nav. “Muti vaļā, pietupties pieliekties”. Pēc tam visas gumijas laukā, rāvējslēdzējus, pogas, laukā, zābakiem šņores ārā, matiem sprādzītes ārā. Man viss šļūk uz leju un es turēju. (..)”
“Un tad mani veda tālāk uz kameru nr.28, pirmajā stāvā. Atvēra durvis un ielaiž mani iekšā. Tur sēž 5 sievietes ar savām pauniņām, izģērbušās - krūšturos un biksītēs. Es saku “Labvakar” un prasu vai šeit ir pirts. Viņas smej man un atbild, ka šeit ir kamera. Karstums ir tāds, ka tur nevar ar drēbēm. Starp viņām bija arī daktere Vernere no Liepājas. Viņa bija 7 mēnesī stāvoklī. Viņa man uzreiz teica: “ Zināt, mēs te esam tik daudz cilvēku, katram ir sava lieta un par savām lietām mēs viens otram neko nestāstām. Par savu lietu ne ar vienu nerunājat un nekādas cerības nelolojat. Jums solīs, varbūt, atbrīvot, ja Jūs kādu cilvēku izdosiet. No šejienes ārā neviens netiek. Vienīgais, ko Jūs varat darīt ir pasargāt tos cilvēkus, kuri ir ārā vel. Neizdot tos, nenosaukt. Tā ir vienīgā Jūsu iespēja. (..)”
“(..) Naktīs jāguļ uz muguras, gaisma acīs, uz acīm nedrīkst neko likt virsū. Ja pagriezies uz sāniem, nāk un tevi modina augšā. Viņiem jāredz tavas acis. Domāju, ka nu šito nakti vēl kaut kā izdzīvošu, bet nākamo nu nekā. Pagāja viena, otra, trešā…” (..)
“(..)Ūdeni deva tikai vienai no kameras biedrenēm, jo viņa bija 7. mēnesī. Kad viņa deva ūdens glāzi arī pārējām, sardze izrāva to no rokām un izlēja ārā. No rīta deva karstu ūdeni padzerties, bet, tā kā tas bija vārīts tajā pašā katlā, kur vārīta zivju konservu zupas, nelabi smirdēja. (..)”
Atmiņas pārrakstītas no “youtube” platformas: video nosaukums “Stūra mājas liecības” (2021. gada 20. jūlijā.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Stūra mājas izstāde "Čekas vēsture Latvijā"
Atrodas Rīgā, Brīvības un Stabu ielu krustojumā.
1911. gadā būvētais nams ir viens no skaistākajiem Rīgā. Tautā saukts par “Stūra māju”, ir baisākais Padomju okupācijas režīma simbols Latvijā. “Čeka” bija īpaši represīva struktūra - viens no PSRS varas balstiem. Tās darbība Latvijā cieši saistīta ar ēku Brīvības un Stabu ielas stūrī.
“Stūra mājā” čeka darbojās okupācijas laikā no 1940.gada līdz 1941. gadam un atkal, sākot no 1945.gada līdz 1991. gadam. Politiskās vajāšanas tiešā veidā skāra ap desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Padomju varas pretinieku apkarošana turpinājās arī pēc 2. pasaules kara. Čekas darbības metodes nedaudz mainījās pēc Staļina nāves. Fizisku mocīšanu nomainīja psiholoģisks terors. Vairākums čekas aģentu bija latvieši (52%). Krievi bija otrā lielākā grupa - 23,7 %. 60,3% aģentu nebija Komunistiskās partijas biedri. Augstākā izglītība bija 26,9% aģentu. Sistēma bija veidota, lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus un tādējādi panāktu kontroli pār sabiedrību. Čekas darbības metodes Latvijā nav pilnībā izpētītas. Darbinieku saraksti un dienesta lietas atrodas Krievijā. Latvijas varas iestādēm un pētniekiem tās nav pieejamas.
Mūsdienās var aplūkot Latvijas Okupācijas muzeja izstādi par “čekas” darbību Latvijā. Kopā ar gidu var izstaigāt cietuma kameras, gaiteņus, pagrabu un iekšpagalmu.