Padomju aviācijas uzlidojumi Liepājas priekšostā 1944. gada oktobrī un decembrī
Otrā pasaules kara beigās vācu spēki Kurzemē varēja sekmīgi aizstāvēties septiņu mēnešu garumā, jo Vācijas Kara flote saglabāja kaujas spējas līdz Otrā pasaules beigām un nodrošināja armiju grupas “Ziemeļi” un vēlāk “Kurzeme” apgādi. Galvenā osta bija Liepāja caur, kuru piegādāja un nogādāja 80% visu kravu. Līdz ar to Liepāja kļuva par svarīgu padomju Baltijas Kara flotes un tālās aviācijas darbības mērķi.
Pirmais Baltijas Kara flotes aviācijas uzlidojumi sākās 1944. gada 16. septembrī un intensīvi turpinājās līdz 1944. gada decembra beigām, veicot 16 lielus uzlidojumus, kuros īstenoja 2785 kaujas lidojumus, nometot vairāk kā 1500 tonnas aviācijas bumbas. Uzlidojumu laikā padomju aviācija zaudēja 156 lidmašīnas.
Uzlidojumu laikā Vācijas Kara flote zaudēja 8 nogrimušus un vairākus desmitus dažādas pakāpes bojātus kuģus. Salīdzinot ar kopējo caur Liepājas ostu izgājušo kuģu skaitu, šādi zaudējumi bija ļoti mazi un maz ietekmēja vācu karaspēka apgādi.
Vislielākos zaudējumus cieta Baltijas karaflotes 51. gvardes torpēdaviācijas pulks, kas bija bruņots ASV ražotajiem A-20 “Boston” bumbvedējiem. Padomju bumbvedēji veica trīs uzlidojumus Liepājas priekšostā noenkurotajiem kuģiem – 30. oktobrī, 14. decembrī un 22. decembrī. Bumbvedēji uzlidoja nelielā augstumā, nometot 1000 un 500 kg smagas aviācijas bumbas, kuras, ja viss izdodas kā plānots, ietriecas mērķa bortā un iznīcina to. Visi trīs uzlidojumi notika pēc vienas shēmas, kad astoņi “Bostoni” līnijā tuvojās priekšostai no Ziemeļu mola puses un individuāli meklēja mērķus. Ja pirmajā uzlidojumā no astoņām lidmašīnām zaudēja tikai vienu, tad decembrī vācu pretgaisa aizsardzības vienības uz ziemeļu mola izvietoja vairākas 88 mm un 20 mm zenītlielgabalu baterijas, kas sagaidīja padomju bumbvedējus ar uguns sienu. 14. decembrī no septiņām lidmašīnās zaudēja trīs, bet 22. decembrī no sešām lidmašīnām zaudēja četras. Piecus “Bostoni” ar visām ekipāžām notrieca tieši virs Liepājas priekšostas. Šādu katastrofālu zaudējumu dēļ uzlidojumus zemā augstumā Liepājas ostai vairs neveica.
http://www.libava.ru/537.html
Saistītie objekti
Karostas Ziemeļu mols un Baterija Nr.3
Latvijā garākais mols – Ziemeļu mols – būvēts 19. gadsimta beigās kā ļoti svarīga Liepājas Jūras cietokšņa un militārās ostas daļa. Mola garums ir 1800 metri, platums – 7,35 metri.
Ziemeļu mols ir viena no pirmajām Imperatora Aleksandra III ostas būvēm, kuru izveidoja laikā no 1890. līdz 1892. gadam pirms Karostas kanāla rakšanas. Mols kopā ar Ziemeļu, Dienvidu viļņlaužiem un Dienvidu molu veidoja Liepājas priekšostu.
Liepājas cietokšņa Baterija Nr. 3 atradās blakus Karostas Ziemeļu molam un bruņojuma ziņā tika plānota vislielākā. Izbūvēja platformas četriem 6 collu (152 mm) Kanē sistēmas 1892. gada modeļa lielgabalus, pieciem 11 collu (280 mm) 1887. gada modeļa lielgabalus un divus 57 mm Nordenfelda sistēmas prettrieciena lielgabalus, kā arī 18 9 collu (229 mm) lielgabalus un mortīras.
Šodien Baterija Nr. 3 ir visvairāk cietusi no valdošās dienvidu-ziemeļu jūras straumes, kas aiz Ziemeļu mola veido virpuļa efektu, tā rezultātā izskalojas lielgabalu platformu pamatus.
Ziemeļu mols aizsargā Liepājas ostas akvatoriju no Ziemeļrietumu vējiem. Šī ir liepājnieku un pilsētas viesu iecienīta vieta, kur vērot saulrietus un makšķerēt jūras zivis, kā arī vērot jūru dažādos laikapstākļos. Īpaši iespaidīgi - vētras laikā.
Pie Ziemeļu mola ierīkota plaša stāvvieta, kurā iespējams atstāt automašīnu. Apmeklētāju ērtībām pieejamas arī labierīcības un kafejnīca ar unikālu skatu uz jūru.
