Somu jēgeru karoga iesvētīšana Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē
Pirmais Neatkarīgās Somijas karaspēka karogs tika iesvētīts 1918. gadā Liepājā, Svētās Trīsvienības baznīcā, kur pirms došanās uz mājām, somu jēgeri nodeva zvērestu par uzticību Neatkarīgās Somijas likumīgajai valdībai.
Pirmais Neatkarīgās Somijas karaspēka karogs tika iesvētīts 1918. gada 13. februārī Liepājā, Svētās Trīsvienības baznīcā. Somu jēgeri nodeva zvērestu par uzticību Neatkarīgās Somijas likumīgajai valdībai.
Nākamajā naktī bataljona galvenais kontingents devās ceļā uz mājām. Viņi ieradās Vasā 1918. gada 25. februārī.
Helsinkos jēgeru karogs pirmo reizi tika pacelta 1918. gada 16. maijā parādē par godu Neatkarības kara uzvaras noslēgumam. Karogs plīvoja somu jēgeru pulka priekšā. Pulku komandēja bijušais bataljona galvenā pulka virspavēlnieks pulkvežleitnants Ēriks Jernstrēms.
Somu aizsardzības spēku parādēs Jēgeru karogs ieņem godpilno vietu uzreiz aiz valsts karoga. Neatkarīgā Somija atceras savus cīnītājus.
https://maavoimat.fi/en/-/jaakareiden-tyo-elaa-puolustusvoimissa
https://jp27.fi/auf-den-spuren-der-jaeger/die-jaegerfahne/?lang=de
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē
Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē, Lielā ielā 9, atrodas somu jēgeriem veltīta piemiņas plāksne.
Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas ar nosaukumu 27. Karaliskais Prūsijas jēgeru batajons 1916. -1917. gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā.
...
Apriķu muzeja kolekcijas un Sarkano partizānu darbības rajoni
Apriķu muižas ēkā atrodas Apriķu muzejs, kura ekspozīcijas vēsta par novada senvēsturi. Muzejā apskatāma ekspozīcija par Somijas militāro personību Karlu Gustavu Mannerheimu - 175 muzeja priekšmeti, interaktīvais stends "K.G.Mannerheims un Apriķi" (trīs valodās- latviešu, angļu un somu) ar 6 sadaļām - par Apriķu muižu, par K.G.Mannerheimu kā karavadoni Ziemas karā, kā Somijas brīvības cīņu vadītāju un par viņa saikni ar Apriķiem.
...
Ingera somu piemiņas vieta Põllküla
Tuvojoties no Kersalu puses, pirms Põllküla dzelzceļa pārbrauktuves meža ceļš iet pa labi, pa šo ceļu apmēram 200 m attālumā atrodas piemiņas vieta meža izcirtumā.
No 1942. līdz 1944. gadam no Padomju Savienības uz Somiju tika evakuēti vairāk nekā 63 000 Ingera-Somijas kara bēgļu. Lielākā daļa no viņiem uz laiku tika ievietoti karantīnas un bēgļu nometnēs, kas atradās Põllküla, kā arī Kloogā un Paldiski. Evakuēto pārvietošana uz Somiju notikusi caur Paldisku ostu...
Piemiņas akmens Somu brīvprātīgo pulkam “Ziemeļu zēni”
Atrodas Alūksnē, Jāņkalna ielā 52, pie Alūksnes šaursliežu dzelzceļa stacijas.
2019. gada 23. februārī, atzīmējot Latvijas Neatkarības kara simtgadi, pēc Neatkarības cīņu tradīciju apvienības (Somija) iniciatīvas, godinot par Latvijas neatkarību kritušos somu brīvprātīgos, izveidota īpaša piemiņas vieta, kurā par vēsturiskajiem notikumiem liecina īpašs laukakmens un informatīva plāksne. Piemiņu glabājošais akmens uz Alūksni atceļojis no Somijas - Salpa...
Piemiņas vieta somu lidotājiem Saulkrastos
Atrodas autoceļa Lilaste-Saulkrasti mala, līdzās DUS "Viada".
Piemiņas vieta izveidota 2013. gadā vietā, kur 1943. gadā avarēja Somijas gaisa spēku lidmašīna. Katastrofā gāja bojā četri Somijas armijas karavīri, kuri veica pārlidojumu no Vācijas uz Somiju. Pieminekļa uzstādīšana, dizains un izgatavošana pilnībā bija Somijas pārstāvju iniciatīva. Uzstādīt piemiņas zīmes lidmašīnu krišanas vietās ir somu kara lidotāju tradīcija.
...
Piemiņas zīme somu jēgeriem Smārdes kaujā
Atrodas Engures novadā, autoceļa A10 malā pie Smārdes kroga.
Piemiņas zīme uzstādīta vietā, kur laukā, iepretim Smārdes krogam, 1. pasaules kara laikā 1916. gadā notika Smārdes kauja. Kaujās Vācijas armijas sastāvā piedalījās somu jēgeru inženieru rota (~200 vīru). ”Smārdes diena” ir kļuvusi par Somijas armijas militāro inženieru oficiālo svētku dienu, kas tiek atzīmēta joprojām.
...
“Somu zēnu” muzejistaba
Muzejistaba atrodas Sādjerves dabas centrā Eksi pagastā.
To atklāja 2002. gadā ar “Somu zēnu” piemiņas biedrības, Tartu pašvaldības un Somijas valsts rīkojumu un atbalstu.
...
