Somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” (“Pohjan Pojat”)
I Neatkarības kari

“Ziemeļu zēni” (somu: Pohjan Pojat, igauņu: Põhja Pojad) bija Somijas brīvprātīgo pulks Latvijas un Igaunijas brīvības cīņu laikā no 1919. gada janvāra līdz aprīlim. Virspavēlnieks bija somu ģenerālis Martins Vecers (Martin Wetzer, 1868-1954), kurš vienlaicīgi bija arī Igaunijas Dienvidu frontes komandieris, savukārt pulka komandieris bija igauņu izcelsmes pulkvedis Hanss Kalms (Hans Kalm, 1889-1981). Liela daļa karavīru bija somu jēgeri, kas jau pirms tam bija piedalījušies Pirmā pasaules kara kaujās Zemgalē. Kopumā karadarbībā no janvāra līdz martam bija piedalījušies ap 3000—4000 somu brīvprātīgo karavīru.

Pulkam lieli nopelni kaujā pie Paju (igauņu: Paju lahing )  un Valkas atbrīvošanā no lieliniekiem 1919. gada 1. februārī. “Ziemeļu zēni” izcēlās arī cīņās par Alūksnes un Bejas atbrīvošanu no sarkanarmiešiem, kur krituši daudzi somu karavīri.

Pēc Latvijas Neatkarības kara četrpadsmit pulka karavīri, tostarp ģenerālis M. Vecers un pulkvedis H. Kalms, apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni.

Bejas kapos apbedīti astoņi (arī septiņi? vai deviņi?) 1919. gada 22. februārī Bejas kaujā kritušie somu karavīri. 1989. gada 2. februārī kapos uzlikts balts koka krusts un koka sētiņa, bet 2000. gada 7. maijā Bejas kapos atklāja piemiņas akmeni ar uzrakstu "Šeit atdusas somu brīvprātīgo pulka Ziemeļu zēni karavīri, kuri krituši Bejas kaujā 1919. gadā."

1999. gada 17. oktobrī pie Jaunalūksnes pagasta novadpētniecības centra atklāja somu karavīriem veltītu piemiņas plāksni.

2019. gada februārī, atzīmējot 100. gadskārtu, kopš kaujas par Alūksni, pie dzelzceļa stacijas Alūksnē uzstādīja īpašu laukakmeni no Salpa līnijas (somu: Salpalinja) , kas sargāja Somijas austrumu robežu ar Krieviju.

Papildus izziņas avoti

Juris Ciganovs. Somu “Ziemeļu zēnu” cīņas Latvijā. SARGS.LV, 10.01.2015.: https://www.sargs.lv/lv/starpkaru-periods/2015-01-10/somu-ziemelu-zenu-cinas-latvija#lastcomment

Somu karavīru Brāļu kapi Bejā: https://timenote.info/lv/Somu-karaviru-Bralu-kapi-Beja

Lāčplēša Kara Ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995.

Saistītie objekti

Piemiņas akmens Somu brīvprātīgo pulkam “Ziemeļu zēni”

Atrodas Alūksnē, Jāņkalna ielā 52, pie Alūksnes šaursliežu dzelzceļa stacijas.

2019. gada 23. februārī, atzīmējot Latvijas Neatkarības kara simtgadi, pēc Neatkarības cīņu tradīciju apvienības (Somija) iniciatīvas, godinot par Latvijas neatkarību kritušos somu brīvprātīgos, izveidota īpaša piemiņas vieta, kurā par vēsturiskajiem notikumiem liecina īpašs laukakmens un informatīva plāksne. Piemiņu glabājošais akmens uz Alūksni atceļojis no Somijas - Salpa līnijas, kas būvēta 1940.-1944. gadā, lai aizsargātu Somijas Austrumu robežu. 1200 km garā Salpa  līnija ir viena no ievērojamākajām neatkarīgās Somijas aizsardzības līnijām, kā arī viena no stiprākajām un labāk saglabātajām šāda veida aizsardzības būvēm pēc Otrā pasaules kara Eiropā. 

Uz Alūksni atvestais akmens simbolizē divu tautu - somu un latviešu - cīņu par savu neatkarību. Somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” devās palīgā latviešiem sargāt jaunās Latvijas valsts brīvību. 1919. gada 21. februārī "Ziemeļu zēni" piedalījās sīvās cīņās Alūksnes (Marienburgas) apkārtnē. Pēc piecu stundu ilgas kaujas pie Alūksnes dzelzceļa stacijas somi ieņēma Alūksni. Šajā cīņā dzīvību zaudēja 23 somu brīvprātīgie un daudzi tika ievainoti.

Somu karavīru Brāļu kapi

Atrodas Jaunalūksnes pagasta Bejā, 0,7 kilometrus pa kreisi no centrā esošā ceļu krustojuma.

Apglabāti astoņi no deviņiem somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” (“Pohjan Pojat”) karavīriem, kas 1919. gada 22. februārī krita pie Bejas. 20. gadsimta 1930. gados vietējie aizsargi bija iecerējuši brāļu kapos celt pieminekli, taču nodomu izjauca komunistiskā okupācija. Sākoties Atmodai, 1989. gada 2. decembrī kapi tika labiekārtoti - atjaunots komunistiskās okupācijas gados pazudušais baltais koka krusts un koka sētiņa.

2000. gada 7. maijā krusta pakājē atklāta melna granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts latviešu un somu valodā, minot septiņu kritušo vārdus un dzimto vietu.

Latvijas atbrīvošanas karā Igaunijas armijas sastāvā cīnījās arī somu brīvprātīgie. Jau 1918. gada beigās Igaunijā ieradās pirmās somu karavīru brīvprātīgo grupas,  bet 1919. gada janvārī no somu brīvprātīgajiem tika izveidots pulks «Ziemeļu zēni» («Pohjan Pojat»), kuru komandēja pulkvedis Hanss Kalms. 1919. gada februārī komandieris Hanss Kalms ar somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” vienu bataljonu, pretēji Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Johana Laidonera iecerei, veica pārdrošu reidu lielinieku aizmugurē, ar apiešanas manevru, no Līzespasta caur Gaujienu, Trapeni, Zeltiņiem un Annu uz Alūksni. Visu mēnesi Alūksnes apkārtnē norisinājās sīvas cīņas. 1919. gada 23. februārī somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” izlūku vienība, ar cerību iegūt papildus bruņojumu un munīciju, nonāca pie Bejas skolas upītes kraujas, kur notika sadursme ar lieliniekiem (Babeckas kauja). Šajā kaujā krita 10 somu pulka karavīri. 24. februārī Alūksnes tirgus laukumā pie baznīcas notika parāde, kurā piedalījās vairāki simti somu karavīru, kā arī pārstāvji no aizsargu (kaitselita) Tallinas bataljona. Šī bataljona karavīri bija veikuši kritušo somu izvešanu no Alūksnes, kas pēc kaujas bijuši atvesti pils pagalmā, bet vēlāk pārvietoti pils pagrabā. 26. februāra vakarā somu brīvprātīgie un Tallinas bataljona zemessargi atstāja Alūksni.

Saistītie stāsti

Somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu Zēni” kauja Bejā

1919. gada 23. februārī somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” izlūku vienība, ar cerību iegūt papildus bruņojumu un munīciju, nonāca pie Bejas skolas upītes kraujas, kur notika sadursme ar lieliniekiem (Babeckas kauja). Šajā kaujā krita 10 somu pulka karavīri.

Par Latvijas Neatkarības karu un 1919. gada notikumiem Alūksnē

1919. gada 27. martā 1. Valmiera kājnieku pulks kopā ar igauņu  aizsargu (kaitselita) Tallinas (tolaik Rēveles) un Tērbatas bataljoniem, kā arī trīs bruņotiem vilcieniem no Melnupes krastiem sāka Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem.

Par Latvijas Neatkarības karu un 1918. gada notikumiem Alūksnē

1918. gadā, vācu karaspēkam ienākot Alūksnē, latviešu strēlnieku bataljoni atkāpās uz Padomju Krieviju. Līdz pat 1918. gada decembra sākumam tika iedibināts vācu režīms un veikti pārkārtojumi. Pēc tam, kad Vācija padevās karā, lielinieki atgriezās Alūksnē un atjaunoja savu varu. Latvijas Neatkarības karā Igaunijas armijas sastāvā cīnījās arī somu brīvprātīgie. 1919. gada 21. februārī notika sīvas cīņas starp lieliniekiem un somu brīvprātīgo pulku “Ziemeļu Zēni” Alūksnē, stacijas tuvumā.

Anšlava Eglīša atmiņas par Latvijas Neatkarības karu un 1919. gada notikumiem Alūksnē

1919. gada 27. martā 1. Valmiera kājnieku pulks kopā ar igauņu  aizsargu (kaitselita) Tallinas (tolaik Rēveles) un Tērbatas bataljoniem, kā arī trīs bruņotiem vilcieniem no Melnupes krastiem sāka Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem.

Somu jēgeru karoga iesvētīšana Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē

Pirmais Neatkarīgās Somijas karaspēka karogs tika iesvētīts 1918. gadā Liepājā, Svētās Trīsvienības baznīcā, kur pirms došanās uz mājām, somu jēgeri nodeva zvērestu par uzticību Neatkarīgās Somijas likumīgajai valdībai.