Somu jēgeru karoga iesvētīšana Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē

Pirmais Neatkarīgās Somijas karaspēka karogs tika iesvētīts 1918. gadā Liepājā, Svētās Trīsvienības baznīcā, kur pirms došanās uz mājām, somu jēgeri nodeva zvērestu par uzticību Neatkarīgās Somijas likumīgajai valdībai.

Pirmais Neatkarīgās Somijas karaspēka karogs tika iesvētīts 1918. gada 13. februārī Liepājā, Svētās Trīsvienības baznīcā. Somu jēgeri nodeva zvērestu par uzticību Neatkarīgās Somijas likumīgajai valdībai.

Nākamajā naktī bataljona galvenais kontingents devās ceļā uz mājām. Viņi ieradās Vasā 1918. gada 25. februārī.

Helsinkos jēgeru karogs pirmo reizi tika pacelta 1918. gada 16. maijā parādē par godu Neatkarības kara uzvaras noslēgumam. Karogs plīvoja somu jēgeru pulka priekšā. Pulku komandēja bijušais bataljona galvenā pulka virspavēlnieks pulkvežleitnants Ēriks Jernstrēms.

Somu aizsardzības spēku parādēs Jēgeru karogs ieņem godpilno vietu uzreiz aiz valsts karoga. Neatkarīgā Somija atceras savus cīnītājus.

Stāstītājs: Valdis Kuzmins; Stāsta pierakstītājs: Valdis Kuzmins
Izmantotie avoti:

https://maavoimat.fi/en/-/jaakareiden-tyo-elaa-puolustusvoimissa 

https://jp27.fi/auf-den-spuren-der-jaeger/die-jaegerfahne/?lang=de 

Somu_jēgeri_Vasa_1918_02.jpg
Somujēgerukarogs.jpg
Somujēgerukarogsjēgeri.jpg

Saistītās laikalīnijas

Saistītie objekti

Piemiņas plāksne somu jēgeriem Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē

Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē, Lielā ielā 9, atrodas somu jēgeriem veltīta piemiņas plāksne.

Somu jēgeri bija no Somijas izbraukušajiem brīvprātīgajiem izveidota Vācijas impērijas karaspēka vienība, kas ar nosaukumu 27. Karaliskais Prūsijas jēgeru batajons 1916. -1917. gadā piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās Austrumu frontē Latvijas teritorijā.

Pirmā pasaules kara laikā Somijas lielkņaziste atradās Krievijas impērijas sastāvā un daudzi somi vēlējās Vācijas uzvaru karā, lai veicinātu neatkarīgas valsts izveidi. 1914. gada 20. novembrī Helsinkos dibināja Somijas neatkarības kustību, kas plānoja veidot arī neatkarīgās valsts bruņotos spēkus. Kad 1915. gada janvārī Vācijas valdība apstiprināja gatavību apmācīt somus, sākās brīvprātīgo vērvēšana un līdz 1916. gada pavasarim Vācijā atradās gandrīz 2000 karavīru, kurus nosauca par 27. Karalisko Prūsijas jēgeru bataljonu.

No 1916. gada jūnija bataljons atradās Rīgas frontē, kad līdz 1917. gada martā to pārvietoja uz Liepāju. Pēc Februāra revolūcijas sākās Krievijas impērijas sabrukšana un 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja valsts neatkarību.

1918. gada 13. februārī bataljons zvērēja uzticību Somijai Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā. 1918. gada 15. februārī bataljons ar kuģiem devās no Liepājas ostas, lai atgrieztos dzimtenē Vasas ostā un piedalītos Somijas pilsoņu karā pret sarkanajiem, kas 1918. gada 27. janvārī bija veikuši valsts apvērsumu. Labi apmācītie un kaujas pieredzi ieguvušie jēgeri veidoja Somijas valsts armijas kodolu un liela daļa kļuva komandieriem Otrā pasaules kara laikā.

Svētās Trīsvienības baznīcā iesvētītais bataljona karogs kļuva par pirmo neatkarīgās Somijas karogu.