Mažeiķos savu dzīvi izbeidza 2500 nelaimīgo dvēseļu
1941. gada jūlija beigās Mažeiķos sākās masveida ebreju slepkavības, ko ierosināja vācieši un vēlāk turpināja vietējie balto apkaklīšu noziedznieki. Cilvēki grupās tika vesti uz ebreju kapsētu, piespiesti izģērbties un nošauti pie izraktām bedrēm. Dažu dienu laikā tika noslepkavoti vairāk nekā 2000 Mažeiķu un apkārtējo pilsētu ebreju.
"Baumas par ebreju apšaušanu Mažeiķos izplatījās jūlija beigās, kad pilsētā ieradās vācieši ar trim automašīnām. 29. jūlijā notikumu aculieciniece M. Noreikiene redzēja, kā uz ebreju kapsētu atvestie ebreji rok bedres, un nākamajā dienā viņi tika nošauti."
Notikumu dalībnieki sniedz sīkāku informāciju: pirmajā apšaudes dienā aptuveni pulksten 6 no rīta arestētos sāka vest no šķūņa (apmēram 200 m no apšaudes vietas) grupās (40–50 cilvēki) uz ebreju kapsētu. Sargi, atvēruši grupu, nodeva to sargiem un devās vest citus. Viņus uz bedrēm veda 20–50 cilvēku grupās. Apmēram 20 m pirms bedrēm viņiem pavēlēja izģērbties, dažreiz pat kailiem (tas bija atkarīgs no dzimuma un vecuma). Tie, kas bija izģērbti, tika nošauti grupās (10 cilvēki), pēc tam tika atvesta vēl viena grupa. Uz kapsētu bendēm tika nests ēdiens, degvīns un alus.
Bieži tiek apgalvots, ka pirmajā dienā ebrejus nošāva vācieši. Nākamajās dienās vāciešus nomainīja Mažeiķu Baltās lentes cīnītāji. Pēc Mažeiķu ebreju nošaušanas ebrejus no apriņķa pilsētām sāka dzīt uz šķūni. Kūts nevarēja uzņemt visus, tāpēc pārējie palika zem klajas debess. Baltās lentes cīnītāji viņus apsargāja, un augusta pirmajās dienās viņi tika nošauti tajos pašos kapos. Slaktiņi ilga 3–4 dienas, un tajos piedalījās arī Baltās lentes cīnītāji no apriņķa ciemiem.
Arestēto un nogalināto ebreju skaits: Akmene, Klykoliai un Mantartiškiai – ap 70 cilvēku, Laižuva – ap 40, Seda – ap 300, Žemalė – 8–9 cilvēki, Tirkšļi – ap 40, Vegeriai – ap 30, Viekšniai – 400, Lekeliai – ap 40, Židikai – 0 – 0ckava. Mažeiķi – apmēram 1000.”
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Ebreju slaktiņa vieta Mažeiķos un tās apkārtnē
Objekts atrodas netālu no vecajiem Mažeiķu ebreju kapiem. Braucot pa Sedos ielu (164. ceļš) no Mažeiķiem Tirkšļu/Sedas virzienā, ceļa kreisajā pusē ir norāde "Ebreju genocīda un Otrā pasaules kara upuru kapi".
Līdz Holokausta sākumam, 1940. gada 1. jūlijā, Mažeiķu pilsētā dzīvoja aptuveni 1100 ebreju. 1941. gada jūnija beigās, sākoties vācu okupācijai, Mažeiķu sinagogā tika arestēti un turēti līdz 1000 ebreju. Jūlija vidū Leckavas ebreji – aptuveni 40 cilvēki – tika ieslodzīti Mažeiķu Lačas šķūnī, sievietes un bērni – šķūnī, bet vīrieši – sinagogā.
1941. gada 29. jūlijā Mažeiķos ieradušies vācieši piespieda ebrejus rakt bedres netālu no ebreju kapsētas, un 30. jūlijā pulksten 6 no rīta sākās masu slepkavības. Pirmajā dienā šāva vācieši, vēlāk slepkavības turpināja vietējie baltgvardi. Augusta sākumā netālu no tās pašas kapsētas tika nošauti arī ebreji no citiem ciemiem un padomju aktīvisti.
1944. gada 7. decembrī pēc padomju komisijas rīkojuma tika izrakti kapi un veikta tiesu medicīniskā ekspertīze. Tika konstatēts, ka 3 km attālumā no Mažeiķiem, Ventas upes krastā, ebreju kapsētā atrasti 5 kapi, kuros apglabāti aptuveni 4000 mirstīgo atlieku. Mažeiķu tuvumā nošauto ebreju skaits norādīts atšķirīgi - no 3000 līdz 4000. Vēstures pētījumi liecina, ka šie skaitļi ir pārspīlēti - upuru bija aptuveni 2500.
Pašlaik objekts ir tūrisma objekts, ko var apmeklēt ikviens, kuru interesē militārā mantojuma vēsture.
