Ebreju slaktiņa vieta Mažeiķos un tās apkārtnē
Piemiņas vieta
Objekts atrodas netālu no vecajiem Mažeiķu ebreju kapiem. Braucot pa Sedos ielu (164. ceļš) no Mažeiķiem Tirkšļu/Sedas virzienā, ceļa kreisajā pusē ir norāde "Ebreju genocīda un Otrā pasaules kara upuru kapi".
Līdz Holokausta sākumam, 1940. gada 1. jūlijā, Mažeiķu pilsētā dzīvoja aptuveni 1100 ebreju. 1941. gada jūnija beigās, sākoties vācu okupācijai, Mažeiķu sinagogā tika arestēti un turēti līdz 1000 ebreju. Jūlija vidū Leckavas ebreji – aptuveni 40 cilvēki – tika ieslodzīti Mažeiķu Lačas šķūnī, sievietes un bērni – šķūnī, bet vīrieši – sinagogā.
1941. gada 29. jūlijā Mažeiķos ieradušies vācieši piespieda ebrejus rakt bedres netālu no ebreju kapsētas, un 30. jūlijā pulksten 6 no rīta sākās masu slepkavības. Pirmajā dienā šāva vācieši, vēlāk slepkavības turpināja vietējie baltgvardi. Augusta sākumā netālu no tās pašas kapsētas tika nošauti arī ebreji no citiem ciemiem un padomju aktīvisti.
1944. gada 7. decembrī pēc padomju komisijas rīkojuma tika izrakti kapi un veikta tiesu medicīniskā ekspertīze. Tika konstatēts, ka 3 km attālumā no Mažeiķiem, Ventas upes krastā, ebreju kapsētā atrasti 5 kapi, kuros apglabāti aptuveni 4000 mirstīgo atlieku. Mažeiķu tuvumā nošauto ebreju skaits norādīts atšķirīgi - no 3000 līdz 4000. Vēstures pētījumi liecina, ka šie skaitļi ir pārspīlēti - upuru bija aptuveni 2500.
Pašlaik objekts ir tūrisma objekts, ko var apmeklēt ikviens, kuru interesē militārā mantojuma vēsture.
Izmantotie avoti un saites:
Saistītās laikalīnijas
Saistītie stāsti
Mažeiķos savu dzīvi izbeidza 2500 nelaimīgo dvēseļu
1941. gada jūlija beigās Mažeiķos sākās ebreju masveida slepkavības, kuras ierosināja vācieši un vēlāk turpināja vietējie balto apkaklīšu noziedznieki. Cilvēki grupās tika vesti uz ebreju kapsētu, piespiesti izģērbties un nošauti pie izraktām bedrēm. Dažu dienu laikā tika noslepkavoti vairāk nekā 2000 ebreju no Mažeiķiem un apkārtējām pilsētām.