Lidotāja Utočkina lidojumi Tartu

Pirmie lidojumi Igaunijas debesīs - pilots Utotškins virs Raadi 1912. gadā.

Pirmie lidojumi Igaunijas debesīs – pilots Utočkins virs Raadi 1912. gadā.

“Lidotāja Utočkina lidojumi Tartu sestdien, 14. aprīlī, un svētdien, 15. aprīlī, noritēja labi. Laiks bija vēss, bet skaidrs, garais treniņu laukums Pēterburi kalnā bija līdzens un sauss, pietiekami plats, lai pilots varētu pacelties un nolaisties... Jāsaka, ka viņa lidmašīna sākumā, rūpīgāk apskatot, gan pieviļ. Vēlme lidot gadsimtiem ilgi ir bijis cilvēces spožāko prātu virzītājspēks, cenšoties atrast praktiski īstenojamu risinājumu. Var pieņemt, ka šī ierīce, šī pētījuma auglis, ir ļoti smalks un sarežģīts aprīkojums. Tomēr tā nav. Patiesībā tā nav nekas vairāk kā koka konstrukcija, kas savienota ar stiepli, tās spārni, kas stiepjas apmēram 12 pēdu garumā, ir oderēti ar linu audumu. Tiem priekšā ir neliela virsma, kas līdzīga knābim, un divas virsmas aizmugurē, kas veido asti. Viss ir izgatavots tik vienkārši un no tik parastiem materiāliem. Ievērības cienīgs ir piecdesmit zirgspēku benzīna dzinējs, kas griežas ap tās vārpstu un griež divus koka lāpstiņas (propelleru) ar satraucošu ātrumu. Visa ierīce stāv uz gumijas riteņiem... Tā bez piepūles pārvietojas...” 50 jardus un tad viegli paceļas gaisā kā bērnu laists pūķis, propellera vadīts, paceļot slīdvirsmas. Dūcot virs mājām, tas pazūd Rādi muižas teritorijā, lidojot pāri kazarmu baznīcas tornim... Utočkins bija veicis pāris jūdzes tikai sešās minūtēs.

Izmantotie avoti:

Postimees. 1912. gada 16. aprīlis. https://dea.digar.ee/article/postimeesew/1912/04/16/22

Saistītie objekti

Rādi militārais lidlauks

Šis lidlauks Tartu ziemeļaustrumu pievārtē senāk kalpoja par gaisa spēku bāzi.

Krievu pilots Sergejs Utočkins 1912. gada 14. aprīlī veica Igaunijas vēsturē pirmo lidojumu ar motorizētu lidaparātu — “Farman” divplāksni pārlaižoties pār Rādi muižu. Muižas saimnieks barons Lipharts 1914. gada vasarā lika muižas aramzemi pārvērst skrejceļā. Starpkaru perioda neatkarīgajā Igaunijā Rādi bija izvietota aviācijas pulka 2. eskadriļa. 20. gadsimta 50. un 60. gados lidlauku pārbūvēja par vienu no lielākajām gaisa spēku bāzēm Austrumeiropā, un tur izvietoja tāldarbības stratēģiskos bumbvedējus. Tiek uzskatīts, ka pēdējā lidmašīna Rādi lidlaukā nolaidās 1996. gadā. Plānus par lidlauka atjaunošanu atmeta 1999. gadā. Kopš tā laika lidlauks vairs netiek izmantots.

Tas atrodas blakus Rādi muižai. Muižas ēkā, kuru 1919. gadā atsavināja Liphartu dzimtai, 1922. gadā tika iekārtots Igaunijas Nacionālais muzejs. Uzlidojumos 1944. gada augustā muiža aizdegās un nodega līdz pamatiem. 2016. gadā Rādi bijušā lidlauka skrejceļa galā tika atklāta Igaunijas Nacionālā muzeja jaunā ēka. Ēka ir 350 metrus gara un pakāpeniski paceļas no zemes, tāpēc tā izskatās kā skrejceļa pagarinājums.