Aviatora Utočkina lidojumi Tartu
Pirmie lidojumi Igaunijas debesīs - pilots virs Utotškina Raad 1912. gadā.
Pirmie lidojumi Igaunijas debesīs – pilots Utočkins virs Raadi 1912. gadā.
“Aviatora Utočkina lidojumi Tartu sestdien, 14. aprīlī un svētdien, 15. aprīlī, noritēja labi. Laiks bija vēss, bet skaidrs, garais treniņlaukums Pēterburu kalnā līdzens un sauss, pietiekami plats, lai pilots varētu pacelties un nolaisties... Jāteic, ka viņa lidmašīna, tuvāk apskatot, sākotnēji pieviļ. Vēlme lidot ir bijis cilvēces gaišāko prātu dzinējspēks gadsimtiem ilgi, cenšoties rast praktisku risinājumu. Var pieņemt, ka šī tehnika, šī pētījuma augļi, ir ļoti smalks un izstrādāts aprīkojums. Tomēr tas tā nav. Patiesībā tā nav nekas vairāk kā koka konstrukcija, kas turas kopā ar stiepli, tās spārni, kas stiepjas apmēram 12 pēdas, izklāta ar linu audumu. Viņiem ir neliela virsma priekšā, kas līdzīga knābim, un divas virsmas aizmugurē astei. Viss ir izgatavots tik vienkārši un no tik izplatītiem materiāliem. Ievērības cienīgs ir piecdesmit zirgspēku benzīna dzinējs, kas darbojas ap savu vārpstu, griežot divus koka asmeņus (dzenskrūvi) satraucošā ātrumā. Visa konstrukcija stāv uz gumijas riteņiem... Tas bez piepūles noskrien 50 jardus un pēc tam viegli paceļas gaisā, kā bērnu lidots pūķis, paceļot slīdošās virsmas, dzenskrūves virza. Virpuļojot virs mājām, tas pazūd Rādi muižas teritorijā, pārlidojot kazarmas baznīcas torni... Utočkins pāris jūdzes bija nobraucis tikai sešās minūtēs.
Pastnieks. 1912. gada 16. aprīlis. https://dea.digar.ee/article/postimeesew/1912/04/16/22
Saistītie objekti
Bijušais Rādi militārais lidlauks
Šis lidlauks Tartu ziemeļaustrumu pievārtē senāk kalpoja par gaisa spēku bāzi.
Krievu pilots Sergejs Utočkins 1912. gada 14. aprīlī veica Igaunijas vēsturē pirmo lidojumu ar motorizētu lidaparātu — “Farman” divplāksni pārlaižoties pār Rādi muižu. Muižas saimnieks barons Lipharts 1914. gada vasarā lika muižas aramzemi pārvērst skrejceļā. Starpkaru perioda neatkarīgajā Igaunijā Rādi bija izvietota aviācijas pulka 2. eskadriļa. 20. gadsimta 50. un 60. gados lidlauku pārbūvēja par vienu no lielākajām gaisa spēku bāzēm Austrumeiropā, un tur izvietoja tāldarbības stratēģiskos bumbvedējus. Tiek uzskatīts, ka pēdējā lidmašīna Rādi lidlaukā nolaidās 1996. gadā. Plānus par lidlauka atjaunošanu atmeta 1999. gadā. Kopš tā laika lidlauks vairs netiek izmantots.
Tas atrodas blakus Rādi muižai. Muižas ēkā, kuru 1919. gadā atsavināja Liphartu dzimtai, 1922. gadā tika iekārtots Igaunijas Nacionālais muzejs. Uzlidojumos 1944. gada augustā muiža aizdegās un nodega līdz pamatiem. 2016. gadā Rādi bijušā lidlauka skrejceļa galā tika atklāta Igaunijas Nacionālā muzeja jaunā ēka. Ēka ir 350 metrus gara un pakāpeniski paceļas no zemes, tāpēc tā izskatās kā skrejceļa pagarinājums.
