Par pēdējo Vidzemes partizānu grupējumu
Neticams stāsts par to kā čekisti "padevās" Vidzemes pēdējā partizānu grupējuma priekšā, lūdzot tiem iznākt no meža.
Līdz pat 1956. gadam Cesvaines apkārtnē darbojās pēdējā Vidzemes partizānu grupa, kuras komandieris bija kādreizējais poļu laukstrādnieks Staņislavs Zavadskis („Pans”). „Pana” grupa izveidojās 1946. gadā Gulbenes apriņķa Kārzdabas mežā un tās pamatsastāvs gandrīz visus desmit grupas pastāvēšanas gadus bija nemainīgs: Pēteris Tirzītis („Vecais”), Ivars Grabāns („Puika”), Valdis Bebris („Šoferis”). Vēl 1954. gadā, kad grupā bija palikuši vairs tikai 3 partizāni – „Pans”, „Vecais” un „Puika”, tā cīņu turpināja, jūnijā uzbrūkot un ievainojot galvā Cesvaines rajona KGB priekšnieku Stepanovu. Nespēdami tikt galā ar šo nenotveramo grupu, čekisti praktiski vienīgo reizi Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē „padevās”. LPSR KGB priekšnieks ģenerālmajors Jānis Vēvers rakstīja partizāniem vēstuli, lūdzot viņus pārtraukt cīņu un solot brīvību. Vēstules tulkojumu latviešu valodā partizāni saņēma no saviem atbalstītājiem, kuriem kopiju bija piegādājusi Staņislava Zavadska māte.
Bildē redzams Staņislava Zavadska (Pana) grupas partizāni Valdis Bebris (Šoferis) un Pēteris Tirzītis (Vecais) pie ugunskura. 1949. gada rudens. Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma fotogrāfija.
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Nacionālās pretošanās kustības muzejs Rendā
Vien dažus kilometrus no Rendas centra, ierīkota ekspozīcija, kas stāsta par 50 gadu ilgo pretošanās kustību Latvijā – pretošanās pirmajai padomju okupācijai, pretošanās nacistiskajai vācu okupācijai, bruņotā pretošanās padomju okupācijai, nevardarbīgā pretošanās. Ekspozīcija izvietota divās ēkās. Pirmajā ēkā apskatāmas liecības par pirmo padomju, kā arī vācu okupāciju. Renovētajā klētī, ekspozīcijas centrālā uzmanība veltīta Nacionālo partizānu karam. Starp abām ēkām atrodas bunkurs, kurā iekāpjot, var redzēt autentisku iekārtojumu, kā arī tranšejas, pa kurām zem zemes pārvietojās karavīri. Pie muzeja Rendā ir izveidoti ierakumi, blindāžas un šķēršļu josla, lai izveidotu jaunsargiem un citiem interesentiem treniņu poligonu.
Netālu no šīs vietas, 1946.gada janvārī, notika viena no lielākajām nacionālo partizānu kaujām, saukta par Āpuznieku kauju, kurā Kabiles nacionālo partizānu grupa sīvā kaujā izcīnīja uzvaru pār ievērojami lielākiem okupācijas varas spēkiem.
Apmeklējumu pieteikt iepriekš.
Mežabrāļi – nacionālo partizānu bunkurs
Izveidots partizānu bunkurs, kurā var mazliet piedzīvot partizānu sajūtas, apskatīt partizānu personīgās mantas, ieročus, fotogrāfijas. Stāsti un atmiņas filmās par nacionālo partizānu cīņu pēc 1945. gada.
Latvijas nacionālie partizāni jeb mežabrāļi bija mazas, bruņotas vietējo iedzīvotāju grupas, kas patstāvīgi cīnījās pret PSRS okupācijas režīmu Latvijas teritorijā no 1944. līdz 1956.gadam. Tie bija cilvēki, kuri nevarēja vai nevēlējās dzīvot Padomju savienībā un bija spiesti slēpties mežos. Kopā Latvijā darbojās apmēram 20193 mežābrāļi.
Bunkurs izveidots, izmantojot bijušo mežabrāļu stāstus un atmiņas par dzīvi mežos, slēpjoties un cīnoties par neatkarīgu Latvijas valsti. Bunkurā iekārtota bruņojuma un sadzīves priekšmetu ekspozīcija. Gida stāstījumu papildina video ar mežabrāļu intervijām.
Bunkura ārpusē ir iekārtota piknika vieta ar ugunskura.
Var iepriekš pasūtīt uz uguns gatavotu zupu vai pavadīt vakaru pie ugunskura, skatoties āra kino.
Patstāvīgi pieejama partizānu taka. Bunkura apskate pēc iepriekšējas pieteikšanās.
