Neatzītie karavīri. Kaujas virsnieka stāsts.
Mores kauja ir Otrā pasaules kara beigu posma epizode, kam bija liela nozīme turpmākajā kara gaitā Latvijas teritorijā. Ar Mores kauju tiek apzīmēta 1944. gadā no 25. septembra līdz 5. oktobrim notikušā karadarbība Siguldas aizsardzības līnijā Mores pagasta teritorijā. Siguldas aizsardzības līnijas ierakumos, apmēram 12 km garumā Latviešu leģiona 19. divīzijas karavīri, izcīnot smagas kaujas ar 10 līdz 15-kārtīgu pretinieka pārspēku 10 dienas, aizturēja Sarkanās / Padomju armijas vienību virzību uz Rīgu.
“2001. gada jūlijā Mori apmeklēja Bundesvēra majors ar pavadoni. Galvenā interese bija par Otrā pasaules kara taktikas jautājumiem. Pēc kara vēstures datiem zināms, ka Morē 19. latviešu grenadieru divīzijai uzbruka viena no pazīstamākajām krievu divīzijām, kuru komandēja ģen. Šatilovs. Šīs divīzijas karavīri bija ļoti labi apmācīti un izmantoja vācu uzbrukuma taktiku. Morē tā tika sakauta, un tas vāciešos raisīja interesi. Galvenie jautājumi, kas tika pārrunāti, bija tieši kaujas taktika. Par dažiem aspektiem viņi, būdami vācu virsnieki, dzirdēja pirmo reizi, tas nozīmē, ka viņiem ir daudz kas gājis zudībā no Otrā pasaules kara. Piemēram, tas ka Mores kaujas laikā rotas komandpunkts neatradās tradicionāli pirmajā kaujas līnijā, kā māca vācu skola, viņiem bija jaunums. Prettanku lielgabali kā aizstāvības ierocis sevi attaisnoja, atrazdamies pirmājā kaujas līnijā. Krievi prettanku ieroci izmantoja uzbrukumā, iesaistot to pirmajā ešelonā, bet vācu spēki šo taktisko risinājumu lietoja jau pašā kara sākumā. Tas viņiem nebija nekas jauns. Mori apmeklēja arī Otrā pasaules kara dalībnieki – Ģenerāļa Šteinera tanku korpusa vīri, no tanku divīzijas “Wiking”, no tanku grenadieru divīzijas “Gotz von Berlichingen” un citi. Un vienmēr bija interese par taktikas jautājumiem.”
Rolands Konvtuņenko “Neatdzītie karavīri. Kaujas virsnieka stāsts”.R: Aplis. 2004.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Mores kauju piemiņas parks
Atrodas Mores centrā, Siguldas un Saules ielu krustojumā.
Izveidots vietā, kur II Pasaules kara laikā 1944. gadā no 26. septembra līdz 6. oktobrim notika sīvas cīņas starp latviešu leģionāriem un padomju armijas karavīriem. Mores kaujās piedalījās ap 11 000 latviešu leģionāru.
Ar Kanādas Daugavas Vanagu Toronto nodaļas materiālo atbalstu, 1992. gada 10. novembrī atklāts tēlnieka H. Spriča darinātais Mores kauju piemiņas akmens. Piemiņas parkā Memoriālās plāksnes granītā iekalti 186 Mores kaujās kritušo un bez vēsts pazudušo karavīru vārdi un krusts tiem karavīriem, kas vēl joprojām guļ kaujas laukā.
Sarkanās armijas karavīru kapsēta Morē
Atrodas Morē, autoceļa Jūdaži – Nītaure malā virzienā uz Mores kauju muzeju.
Kapsēta ir izveidota Padomju okupācijas laikā pēc 2. pasaules kara, kad tur pārapbedīja 1944. gadā Mores kaujās kritušos Sarkanās armijas karavīrus. Kapsētā norādīta informācija par 1075 apglabātajiem. Visticamāk, dati nesakristu ar kaujās kritušo un reāli apglabāto skaitu. Mores kauju vēsture ir spilgts piemērs Padomju Savienības attieksmei nerēķinoties ar savu karavīru dzīvībām.
Vairums Sarkanās armijas kapsētu izveidotas pēc kara, kad īpašas cilvēku grupas veica karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanu. Tas bija grūts un ļoti nepatīkams darbs. Vāja organizācija un zema motivācija radīja virkni kļūdu, piemēram, pārabedīto uzskaitē. Joprojām ir problemātiski noskaidrot patiesos Sarkanās armijas zaudējumus cīņā pret Vācijas armijas latviešu leģionāru vienībām Mores apkārtnē. Diemžēl, Sarkanās armijas kritušo skaits precīzi nav zināms. Vēsturniekiem nav pieejami visu Mores kaujās iesaistīto vienību dokumenti.
Mūsdienās var aplūkot kapsētas teritoriju. Morē atrodas arī kauju piemiņas parks un Mores kauju muzejs.
Latviešu leģionāru Brāļu kapi Morē
Atrodas 3 km attālumā no Jūdažiem Mores virzienā, autoceļa Jūdažu – Nītaures malā.
Brāļu kapos apglabāti 117 Latviešu leģiona karavīri, kuri krituši Mores kaujās 1944. gadā. Kapsētas izveide sākās 1988. gadā, kad latviešu leģionāri iekopa zīmīgu vietu kritušo biedru piemiņai. Tikai pēc Latvijas Republikas atjaunošanas bija iespēja pārapbedīt kritušos karavīrus, kuri Vācijas armijas uniformā cīnījās par Latviju pret Sarkano armiju.
Latviešu leģions ir viens no pretrunīgākajiem Latvijas vēstures tematiem, kas ilgstoši pakļauts Padomju okupācijas režīma propagandas ietekmei. Pēc 2. pasaules kara Latvija nokļuva Padomju Savienības sastāvā. Daudzi latviešu leģionāri bija kaujās krituši, deportēti, atradās trimdā ārpus Latvijas vai tika pilnībā izstumti no „padomju sabiedrības”. Vācijas armijas, tostarp, leģionāru kapsētas tika iznīcinātas. Nereti virs tām tika uzbūvētas cūku fermas, sporta laukumi vai dzīvojamie rajoni. Latviešu karavīru sabiedrība bija viena no latviskās identitātes uzturētājiem visu okupācijas laiku un aktīvi iesaistījās Latvijas valsts atjaunošanā.
Mūsdienās var aplūkot karavīru kapsētu. Morē atrodas Mores kauju muzejs un piemiņas parks.
Mores kauju muzejs
Atrodas Morē, ceļa V319 malā, Kalna Kaņēnos.
Mores muzejs un piemiņas parks ir pašiniciatīvas ceļā tapis tūrisma objekts, kuru līdzveidojuši Latviešu leģiona karavīri - Mores kauju dalībnieki. Muzejs ir par 2.pasaules kara notikumiem Morē 1944. gada septembrī un novadpētniecību.
Karadarbība Mores apvidū bija tikai daļa no vērienīga Sarkanās armijas Baltijas uzbrukuma operācijas, kur kopumā iesaistīja 900 000 karavīrus un milzīgus kara tehnikas resursus. Mores apkārtnē atradās daļa no Vācijas armijas nocietinājumu sistēmas, kur 19. divīzijas latviešu leģionāri atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumu izlauzties līdz Rīgai. Tas ļāva Vācijas armijai izvest spēkus no Igaunijas un izvairīties no sagrāves. Sarkanās armijas vadība uzskatīja, ka pretinieka pretestība pie Mores būs īslaicīga un spītīgi turpināja nesagatavotus un nekoordinētus uzbrukumus, ciešot lielus zaudējumus. Apvidus priekšrocībām un latviešu leģionāru kaujas spējām bija būtiska nozīme turpmākajā kara gaitā.
Mūsdienās šeit var aplūkot daudzveidīgas iekštelpu un brīvdabas ekspozīcijas. Morē atrodas latviešu leģionāru Brāļu kapi un Sarkanās armijas karavīru kapsēta. Apskatāms kauju piemiņas parks, kurā redzami ierakumi, zemnīcas un kauju vietas.
