Ventspils 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas torņa stāsts
Ventspils militārā mantojuma objekts ir unikāls, jo tā ir viena no retajām krasta aizsardzības būvēm Latvijā un Baltijā, kas ataino 2. pasaules kara fortifikācijas vēsturi. Unikāls arī ar to, ka tas ir Padomju Savienības būvēts militārs objekts vēl Latvijas Republikas neatkarības gados, un savā veidā simbolizē mazas valsts nespēju stāties pretī lielvarām 2. pasaules kara priekšvakarā. Tā ir vienīgā tik labi saglabājusies krasta aizsardzības baterija, bez vēsturiskajiem uzslāņojumiem un pilnā būvju komplektā. Šis objekts parāda visu padomju militārās koncepcijas attīstību no 1939.gada līdz pat padomju karaspēka izvešanai 1994.gadā.
Lai sāktu Padomju Savienības Sarkankarogotās Baltijas kara flotes (Краснознамённый Балтийский флот ВМФ СССР) 46. krasta aizsardzības baterijas būvniecību, 1939. gada novembrī Ventspilī ierodas Padomju armijas 35. inženieru/celtnieku bataljons. Celtnieki izvietojas teltīs pilsētas dienvidos, Vasarnīcu ielas rajonā. Baterijā ietilpa četras Б -13 tipa lielgabalu pozīcijas, uguns koriģēšanas tornis, komandpunkts, ūdens ņemšanas bunkurs, ģeneratorā/katlumājas bunkurs un inženieru bunkurs. Netālu no lielgabalu pozīcijām, Mētru un Sila ielas rajonā tika izveidota kara pilsētiņa, kurā mitinājās virsnieki ar ģimenēm, kā arī pārējais, krasta aizsardzības bateriju apkalpojošais personāls. Līdz kara sākumam krasta aizsardzības baterija tika pabeigta un bija kaujas gatavībā. Baterija pakļāvās Padomju Savienības Sarkankarogotajai Baltijas kara flotei – SKBF un to apkalpoja flotes jūrnieki.
1941. gada 22. jūnijā, četros no rīta, nacistiskās Vācijas aviācija veica uzlidojumu pilsētai, ostai un lidlaukam. 24. jūnijā Ventspils ostai centās uzbrukt vācu torpēdkuteri, (iespējams Schnellboot S-38 tips), bet ar 46. krasta aizsardzības baterijas uguns palīdzību, ienaidnieks tika padzīts, tā bija pirmā šīs baterijas kauja. 25. jūnijā vācu torpēdkuteri veica otro uzbrukuma mēģinājumu ostai un kuģiem, kas atradās ostas akvatorijā, taču baterijai atklājot uguni, uzbrukums neizdevās. 26. jūnijā vācieši mēģināja ieņemt pilsētu ar jūras un gaisa desantu palīdzību, uzbrukums tika atsists, taču stāvoklis pilsētā bija draudīgs un 28. jūnija rītā, pēc saņemtās pavēles, lielgabali tika uzspridzināti, un padomju karavīri pameta pilsētu. Zināms, ka vācu aviācija veikusi vairākus uzlidojumus baterijai kara sākumā.
Pēc tam, kad Sarkankarogotās Baltijas kara flotes jūrnieki atstāja bateriju, tā bija pamesta līdz 1944. gadam, līdz to ieņem nacistiskās Vācijas karaspēks, kas demontē uzspridzinātos krievu lielgabalus un uzstāda to vietā Flak-40 tipa zenitartilērijas lielgabalus, ar kuriem var šaut arī pa jūras mērķiem.
Līdzās izbūvētajām betona pozīcijām izrok kaponierus (zemes valnis, kas speciāli paredzēts militārajai tehnikai), lai lielgabalus varētu atvest, novietot pozīcijās un šaut, kā arī operatīvi pamest šīs pozīcijas, ja tās tiktu atklātas.
Attīstoties modernajām militārajām tehnoloģijām, lielgabalus nomaina raķetes. Arī 46. krasta aizsardzības bateriju iekonservē 1960.-to gadu sākumā un līdzās tai sāk būvēt raķešu diviziona kara daļu.
www.ventspilsmuzejs.lv
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Ventspils 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis
Atjaunotais 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis atrodas Saulrieta ielā, Ventspilī un ir pieejams apmeklētājiem kā skatu tornis. Šis tornis ar blakus esošajām četru lielgabalu pozīcijām ir Latvijā vienīgā tik labā stāvoklī saglabājusies krasta aizsardzības baterija kopš 2.pasaules kara. Tornis apmeklētāju apskatei ir pieejams, paredzot iespēju pa iekšējām kāpnēm doties augšā uz āra skatu platformu, no kuras paveras skats uz jūru. Blakus tornim ir uzstādīts informatīvais stends, kas papildināts ar QR kodu, ar kura palīdzību var atvērt un noskatīties animācija par vēstures notikumiem.
Šis militārā mantojuma komplekss būvēts 1939. gadā, uzsākot PSRS militāro bāžu būvniecību Latvijā. 46. krasta aizsardzības baterijā ietilpa četras Б -13 tipa lielgabalu pozīcijas. Pirmā šīs baterijas kauja – 1941. gada 24. jūnijā, kad Ventspils ostai uzbruka vācu torpēdkuteri, kas ar baterijas pretuguns palīdzību tika padzīti no Baltijas jūras krasta. 28. jūnijā padomju armija lielgabalus uzspridzināja.
Ventspils militārā mantojuma objekts ir unikāls, jo tā ir viena no retajām krasta aizsardzības būvēm Latvijā un Baltijā, kas ataino 2. pasaules kara fortifikācijas vēsturi. Unikāls arī ar to, ka tas ir Padomju Savienības būvēts militārs objekts vēl Latvijas Republikas neatkarības gados, un savā veidā simbolizē mazas valsts nespēju stāties pretī lielvarām 2. pasaules kara priekšvakarā. Tā ir vienīgā tik labi saglabājusies krasta aizsardzības baterija, bez vēsturiskajiem uzslāņojumiem un pilnā būvju komplektā. Šis objekts parāda visu padomju militārās koncepcijas attīstību no 1939.gada līdz pat padomju karaspēka izvešanai 1994.gadā. Ģeogrāfiskā atrašanas vieta un tai līdzās izbūvētā izeja ar stāvlaukumu pie jūras, padara to labi pieejamu. Pie tam šim objektam ir saistoša vēsture, kas saistīta gan ar 2. pasaules karu, Padomju laiku, Kubas krīzi un Padomju Savienības sabrukumu, kā arī ar jaunās Latvijas valsts Bruņotajiem spēkiem (arī šie spēki atradušies šajā objektā, lai arī neilgu laiku).
Blakus tornim izveidota jauna iela, plašs stāvlaukums un koka laipa pāri aizsargājamai dabas zonai ērtai nokļūšanai līdz jūrai.
