Ventspilsi 46. rannavalvepatarei tuletõrjetorni lugu
Ventspils militārā mantojuma objekts ir unikāls, jo tā ir viena no retajām krasta aizsardzības būvēm Latvijā un Baltijā, kas ataino 2. pasaules kara fortifikācijas vēsturi. Unikāls arī ar to, ka tas ir Padomju Savienības būvēts militārs objekts vēl Latvijas Republikas neatkarības gados, un savā veidā simbolizē mazas valsts nespēju stāties pretī lielvarām 2. pasaules kara priekšvakarā. Tā ir vienīgā tik labi saglabājusies krasta aizsardzības baterija, bez vēsturiskajiem uzslāņojumiem un pilnā būvju komplektā. Šis objekts parāda visu padomju militārās koncepcijas attīstību no 1939.gada līdz pat padomju karaspēka izvešanai 1994.gadā.
Lai sāktu Padomju Savienības Sarkankarogotās Baltijas kara flotes (Краснознамённый Балтийский флот ВМФ СССР) 46. krasta aizsardzības baterijas būvniecību, 1939. gada novembrī Ventspilī ierodas Padomju armijas 35. inženieru/celtnieku bataljons. Celtnieki izvietojas teltīs pilsētas dienvidos, Vasarnīcu ielas rajonā. Baterijā ietilpa četras Б -13 tipa lielgabalu pozīcijas, uguns koriģēšanas tornis, komandpunkts, ūdens ņemšanas bunkurs, ģeneratorā/katlumājas bunkurs un inženieru bunkurs. Netālu no lielgabalu pozīcijām, Mētru un Sila ielas rajonā tika izveidota kara pilsētiņa, kurā mitinājās virsnieki ar ģimenēm, kā arī pārējais, krasta aizsardzības bateriju apkalpojošais personāls. Līdz kara sākumam krasta aizsardzības baterija tika pabeigta un bija kaujas gatavībā. Baterija pakļāvās Padomju Savienības Sarkankarogotajai Baltijas kara flotei – SKBF un to apkalpoja flotes jūrnieki.
1941. gada 22. jūnijā, četros no rīta, nacistiskās Vācijas aviācija veica uzlidojumu pilsētai, ostai un lidlaukam. 24. jūnijā Ventspils ostai centās uzbrukt vācu torpēdkuteri, (iespējams Schnellboot S-38 tips), bet ar 46. krasta aizsardzības baterijas uguns palīdzību, ienaidnieks tika padzīts, tā bija pirmā šīs baterijas kauja. 25. jūnijā vācu torpēdkuteri veica otro uzbrukuma mēģinājumu ostai un kuģiem, kas atradās ostas akvatorijā, taču baterijai atklājot uguni, uzbrukums neizdevās. 26. jūnijā vācieši mēģināja ieņemt pilsētu ar jūras un gaisa desantu palīdzību, uzbrukums tika atsists, taču stāvoklis pilsētā bija draudīgs un 28. jūnija rītā, pēc saņemtās pavēles, lielgabali tika uzspridzināti, un padomju karavīri pameta pilsētu. Zināms, ka vācu aviācija veikusi vairākus uzlidojumus baterijai kara sākumā.
Pēc tam, kad Sarkankarogotās Baltijas kara flotes jūrnieki atstāja bateriju, tā bija pamesta līdz 1944. gadam, līdz to ieņem nacistiskās Vācijas karaspēks, kas demontē uzspridzinātos krievu lielgabalus un uzstāda to vietā Flak-40 tipa zenitartilērijas lielgabalus, ar kuriem var šaut arī pa jūras mērķiem.
Līdzās izbūvētajām betona pozīcijām izrok kaponierus (zemes valnis, kas speciāli paredzēts militārajai tehnikai), lai lielgabalus varētu atvest, novietot pozīcijās un šaut, kā arī operatīvi pamest šīs pozīcijas, ja tās tiktu atklātas.
Attīstoties modernajām militārajām tehnoloģijām, lielgabalus nomaina raķetes. Arī 46. krasta aizsardzības bateriju iekonservē 1960.-to gadu sākumā un līdzās tai sāk būvēt raķešu diviziona kara daļu.
www.ventspilsmuzejs.lv
Seotud ajajoon
Seotud teemad
Seotud objektid
Ventspilsi 46. rannakaitsepatarei tulejuhtimistorn
46. rannakaitsepatarei taastatud tulejuhtimistorn asub Ventspilsis Saulrieta tänaval ja on külastajatele avatud vaatetornina. Torn koos selle juures asuva nelja suurtükipositsiooniga on ainus nii hästi säilinud Teise maailmasõja aegne rannakaitsepatarei Lätis. Torni välisplatvormile viib trepp ja sealt avaneb vaade merele. Torni kõrvale on paigaldatud infostend, millel asuva QR-koodi abil saab vaadata animatsiooni ajaloosündmustest. Torni juurde on rajatud uus tänav, suur parkla ja laudtee üle looduskaitseala.
See sõjaväekompleks ehitati 1939. aastal, mil NSVL hakkas Lätti rajama oma sõjaväebaase. 46. rannakaitsepatareil oli neli positsiooni suurtükkidele Б-13. Patarei osales esimest korda lahingus 24. juunil 1941, kui Ventspilsi sadamat ründasid Saksa sõjalaevad, mille patarei Läänemere kaldalt eemale tõrjus. 28. juunil 1941 lasi Nõukogude armee suurtükid õhku.
