Abruka

Pēc kara sākuma 1941. gada vasarā sarkanajiem karavīriem Abrukā bija aizliegts sazināties ar vietējiem iedzīvotājiem.

Pēc kara sākuma 1941. gada vasarā Sarkanās armijas karavīriem bija aizliegts sazināties ar vietējiem iedzīvotājiem Abrukā.

Tomēr divi karavīri izlavījās no bāzes, lai paņemtu maizi no ciemata. Viņi nejauši uzdūrās savam komisāram, kurš viņus arestēja. Vēlāk abi vīrieši tika nošauti. Vietējie iedzīvotāji viņus apglabāja Abrukas kapsētā. Visticamāk, viņi bija vienīgie upuri salā, jo garnizons bez pretestības padevās vāciešiem. Apmēram pirms 10 gadiem mednieki mežā atrada cilvēka galvaskausu krievu ķiverē. Viņi paņēma ķiveri līdzi, atstājot galvaskausu.

Stāstītājs: Tõnu Veldre
Izmantotie avoti:

Tõnu Veldres sarunas ar vietējiem iedzīvotājiem 2018.–2019. gadā

Saistītie objekti

Abrukas 130 mm piekrastes aizsardzības baterija

Šī piekrastes aizsardzības baterija atrodas Pikaninā, Abrukas salas dienvidu daļā, 4 km attālumā no ciemata centra.

Baterija Nr. 3 (29. baterija) tika uzbūvēta neilgi pēc Savstarpējās palīdzības pakta dekrēta netālu no bijušā robežposteņa. To apkalpoja 125 karavīri, pieci no tiem virsnieki. Vienības komandieris bija vecākais leitnants Savins, kuram palīdzēja komisārs Lukonins. Līdz 1941. gadam bija pabeigtas trīs 130 mm lielgabalu pozīcijas. Divas no tām tika iznīcinātas vācu gaisa uzlidojumos. Izdzīvojušo lielgabalu bija paredzēts pārvietot uz plānoto bateriju Nr. 25a Lindmetsā Serves pussalā, taču patiesībā uz turieni izdevās pārvietot tikai artilēriju un šaujampulveri. Vācieši ieņēma Abruku 1941. gada 3. oktobrī. Igauņu strēlnieki atguva salu 1944. gada 9. oktobrī. Uz salu nekavējoties tika ievests celtniecības bataljons, kurā bija no ¾ latviešiem. Šoreiz tika uzbūvētas četras artilērijas pozīcijas, uz kurām tika montēti amerikāņu 127 mm lielgabali.

Mūsdienās divas no pozīcijas ir skaidri redzamas no tālienes; pārējās divas ir aizsegtas ar veģetāciju. Netālu no ceļa redzamas aizaugušas tranšejas un sabrukusi munīcijas noliktava ar divām ieejām, kas atzīmēta ar pagaidu koka plāksni. Pašlaik šī teritorija tiek izmantota kā piekrastes ganības, tāpēc gar ceļu var būt elektriskie žogi.