Abruka
Sõja puhkemise järel 1941 aasta suvel oli punasõduritel Abrukal keelatud suhelda kohalike elanikega.
Ometi läksid kaks meest väeosast jooksu, et külast leiba tuua. Neile sattus peale komissar, kes mehed kinni pidas. Hiljem lasti mehed maha. Kohalikud matsid nad Abruka kalmistule. Need olid ilmselt ainsad ohvrid sõjategevuse käigus saarel, sest garnison alistus sakslastele ilma vastupanuta. Kümmekond aastat tagasi leidsid jahimehed metsast inimkolba, millel peas vene kiiver. Kiivri võtsid nad kaasa, kolp jäi metsa.
Tõnu Veldre vestlused kohalike elanikega 2018-2019
Saistītie objekti
Abrukas 130 mm krasta aizsardzības akumulators
Šī piekrastes aizsardzības baterija atrodas Pikaninā, Abrukas salas dienvidu daļā. Tā atrodas 4 km attālumā no ciemata centra.
Akumulators Nr. 3 (29. baterija) tika uzcelta neilgi pēc Savstarpējās palīdzības pakta dekrēta netālu no bijušā robežas priekšposteņa. Tajā atradās 125 karavīri, no kuriem pieci bija virsnieki. Vienības komandieris bija virsleitnants Savins, viņam palīdzēja komisārs Lukoņins. Līdz 1941. gadam bija pabeigtas trīs 130 mm lielgabalu pozīcijas. Divi no tiem tika iznīcināti vācu uzlidojumos. Izdzīvojušo ieroci bija paredzēts pārvietot uz plānoto akumulatoru Nr. 25a Lindmetsa, Sõrves pussalā, bet patiesībā uz turieni izdevās pārvietot tikai šāviņus un šaujampulveri. Vācieši ieņēma Abruku 1941. gada 3. oktobrī. Igauņu strēlnieki salu atņēma 1944. gada 9. oktobrī. Celtniecības bataljons sastāv no? Uz salu tūlīt tika atvesti latvieši. Šoreiz tika uzbūvētas četras artilērijas pozīcijas, uz kurām tika montēti amerikāņu 127 mm lielgabali.
Šodien divas no vietām ir skaidri redzamas no tālienes; pārējos divus aizsedz veģetācija. Pie ceļa redzamas aizaugušas tranšejas un sagruvusi munīcijas izgāztuve ar diviem iebraukumiem, kas apzīmēti ar pagaidu koka planšeti. Teritorija šobrīd tiek izmantota kā piekrastes ganības, tāpēc gar ceļu var būt elektriskie žogi.
