Sõjaajaloo pärandi ringreisid
Külastajate jaoks on koostatud sõjaajaloo pärandiga seotud paikadesse viivad marsruudid, mis on kirjeldatud päevateekondade kaupa. Lisaks on välja toodud soovitused majutus- ja söögikohtade osas, mis asuvad marsruudil või selle läheduses.
Iga objekti juures leiab kontaktid, kust saab otsida teavet reisi planeerimiseks nagu soovitud külastusaeg, infokeskuseid jne. Igat marsruuti saab kohandada vastavalt enda soovidele. Samuti on võimalik kasutada kaarti ning objekti kohta koostatud infot lahtiolekuaegade jne kohta. See võimaldab planeerida piisavalt aega sõitmiseks, muuseumite jm objektide külastusteks ning majutuseks.
Marsruuti planeerides soovitame otsida võimalikult palju infot juba enne reisi, nt lahtiolekuajad, pakutavad teenused, giidituurid jms.
“Kuramaa koti“ lahinguväljadelt nõukogude pärandiga seotud seiklusteni Dundagas
Ringreisi sihtkohad on II maailmasõja lõpu (oktoober 1944 - mai 1945) sündmustega seotud paigad. Sel ajal taganes Saksa armee Riiast Kuramaale, kus toimus 6 suuremat lahingut Kuramaa rinde eri osades. Ägedate lahingute tõttu on see periood tuntud kui Kuramaa kott või Kura kott. Punaarmee ei suutnud Kuramaad vallutada kuni natsi-Saksamaa kapituleerumiseni.
Elu Eestis Nõukogude okupatsiooni ajal
Ringreis viib külastajad tutvuma Tallinna lähedal asuvate sõjaajalooliste objektide ning muuseumidega, mis tutvustavad Eesti territooriumil toimunud sõjasündmusi erinevatel ajaperioodidel ning Nõukogude okupatsiooni aega Eestis.
Suur piiriülene ringreis - Läti ja Eesti 100-aastase iseseisvuse sõjaajalooline pärand
Reisimarsruut tutvustab Eesti ja Läti sõjaajaloo 100-aastast perioodi alates I Maailmasõjast kuni tänapäevani. Keskendutakse mõlema riigi sünnile I Maailmasõja lõpus, kuidas kaitsti enda olemasolu Vabadussõdades, kuidas mõlemad riigid kadusid maailmakaardilt II Maailmasõja käigus, miks metsavennad võitlesid nõukogude okupatsiooni vastu rohkem kui kümme aastat peale sõja lõppu ning kuidas iseseisvus taastati peale viiskümmend aastat kestnud okupatsiooni.
Saaremaa ja Hiiumaa – Eesti merepiiri valvurid
Eesti suursaared Saaremaa ja Hiiumaa asuvad Eesti läänepiiril. Püüdlused saarte rannakaitse infrastruktuuri rajamiseks ja täiustamiseks on kestnud läbi aegade. Lahingud suursaartel erinevate vägede vahel toimusid nii I kui ka II maailmasõja ajal. Metsavennad tegutsesid Hiiumaal ka pärast sõda.
Nõukogude armee okupeeritud Eesti territooriumil
Ringreisil saab tutvuda sõjaajalooliste objektidega ja varasemalt suletud olnud piirkondadega sõites läbi Lahemaa rahvuspargi, Rakvere linna ja piirilinna Narva.
Nõukogude okupatsiooni pärand Põhja-Vidzemes ja Lõuna-Eestis
Ringreis tutvustab Nõukogude armee ja KGB (Riikliku Julgeoleku Komitee) tegevust 50 aastat kestnud Nõukogude okupatsiooni ajal Lätis ja Eestis. Sel ajal ehitati ja anti käiku sõjaväebaase, salajasi sõjaväerajatisi ja lennuvälju ning rajati suletud sõjaväeterritooriume. KGB pani proovile riigi elanike lojaalsuse nõukogude režiimile ning selle vastased hävitati moraalselt ja füüsiliselt.
Kurelieši: par Latviju pret svešām okupācijas varām
Maršrutā iepazīsiet liecības par pretošanās kustību padomju un vācu okupācijas režīmam, autentiski rekonstruētiem nacionālo partizānu bunkuriem un apmeklēsiet labiekārtotas apmetnes, kauju un piemiņas vietas, iepazīsiet kureliešu atmiņu stāstus audiogidā, vietējās vēstures zinātāju stāstus un iespēju nakšņot rubeniešu bunkurā.
Bēgļu laivas no Kurzemes piekrastes uz Zviedriju
Latvijas Centrālās padomes Ventspils sakaru grupas darbības un piemiņas vietas, kas veltītas slepenajām bēgļu laivu akcijām no Kurzemes piekrastes uz Gotlandi Zviedrijā.
Bruņotā pretošanās padomju okupācijas varai Sēlijā
Maršrutā iepazīsiet liecības par bruņotās pretošanās kustību padomju okupācijas režīmam Sēlijā, nacionālo partizānu bunkuru vietas un apmeklēsiet kauju un piemiņas vietas, iepazīsiet partizānu un viņu atbalstītāju atmiņu stāstus.
Võnnu (Cēsise) lahingute jälgedes
Ringreis tutvustab 1919. aasta Cēsise (Võnnu) lahingute sündmusi, mil Läti Ajutise Valitsuse relvajõud alistasid koos Eesti sõjaväega Saksa Landeswehri ja Rauddiviisi üksused. Eesti sõjaajaloos on need lahingud tuntud kui Landeswehri sõda. Cēsise (Võnnu) lahingud oli üks Läti Vabadussõjas võtmesündmusi 18. novembril 1918 välja kuulutatud Läti riigi iseseisvuse kaitsmisel.
Vabadussõja radadel Lääne-Eestis
Pärnu- ja Läänemaa asuvad Eesti läänerannikul. Osmussaar on 4,8 km2 suurune saar Soome lahe suudmes, mida kasutati sõjaväe eelpostina. Pärast II maailmasõda asus saarel Nõukogude armee üksus ja sellest sai suletud militaartsoon.
Esimene maailmasõda ja Jõululahingud Riia piirkonnas
Ringreisil külastatakse Jõululahingutega seotud paiku, näiteks Läti küttide rünnakukohta Saksa armee üksuste vastu 1916. aasta eriti karmides talveoludes. Jõululahinguid peetakse Läti ajaloo kõige tuntumaks ja dramaatilisemaks sündmuseks I maailmasõjas.
Metsavendade jälgedes Lätis ja Eestis
Nõukogude okupatsiooni ajal, II maailmasõjas ja vahetult pärast sõda ei leppinud paljud lätlased ega eestlased eluga okupatsioonirežiimi all ning soovisid taastada oma riigi iseseisvuse. Varjuti metsa, elati enda ehitatud punkrites ja korraldati rünnakuid Nõukogude repressiivvõimude vastu. Loodeti, et lääneriigid ei aktsepteeri Nõukogude okupatsiooni ning Läti ja Eesti on peagi taas iseseisvad. Metsavennad jätkasid lahinguid kuni 1950. aastate lõpuni.
Mööda raudse eesriide sõjaajaloo pärandi teid Tallinnast Liepajasse
Läänemere rannik oli nõukogude ajal riigi läänepiiriks. NSV Liidu ja lääneriikide vahelist piiri tunti raudse eesriide nime all, kuna selle ülesanne oli isoleerida NSVL-i elanikud muust maailmast. Sõjaväebaaside, rannavalvetornide ja patareidega suleti suurem osa Läti ja Eesti rannikust. Kohalikud elanikud vajasid piirkonnast lahkumiseks või sinna sisenemiseks erilubasid. Vaatamata rangetele kontrollimeetmetele üritati aeg-ajalt piiri ületada ja põgeneda läände.
Eesti Vabadussõja jälgedes
Ringreisil saab näha Eesti Vabadussõja sündmustega seotud paiku alates Pärnust kuni piirilinna Valgani. Eesti Vabadussõda peeti aastatel 1918–1920.
Latgale - Latvijas austrumu pierobeža
Latgale ir Latvijas, Baltijas un Eiropas Savienības austrumu pierobeža. Jau vēsturiski Latgale ir atradusies dažādu vēsturisko notikumu un teritoriju krustcelēs. 20. gs. to nav saudzējuši abi pasaules kari, ne arī pēdējam karam sekojošais padomju okupācijas peridods. Veicot maršrutu, var iepazīt ļoti daudzveidīgu militārā mantojuma objektu klāstu, jo reģionā ir atrodas objekti no visiem 20.gs. militārās vēstures laika posmiem.
Otrais pasaules karš un tā sekas - padomju okupācija Dienvidlatvijā un Latgalē
Maršruts ved pa Latvijas dienviddaļu, tuvu Lietuvas robežai un tālāk pagriežas pa Eiropas savienības pierobežu - Latgali Balvu virzienā. Tas savieno divus tālākos punktus - Liepāju Latvijas dienvidrietumos ar Balviem valsts ziemeļaustrumos, iepazīstinot ar Otrā pasaules kara lieciniekiem gan Kurzemes katlā, gan Austrumlatvijā un karam sekojošo padomju okupāciju un tās sekām, kas atstājušas smagas pēdas 20. gs. cilvēku likteņos.
Pirmais pasaules karš un neatkarības kari dienvidlatvijā
Maršruts izved cauri Latvijas dienviddaļai, tuvu Lietuvas robežai no galējiem rietumiem - Liepājas līdz dienvidaustrumiem - otrai Latvijas lielākai pilsētai - Daugavpilij. Maršruta tematika ir Pirmas pasaules karš un tam sekojošās Brīvības cīņas
Militārais mantojums gar dzelzs priekškaru
Baltijas valstis padomju un aukstā kara laikā bija galējā padomju savienības rietumu robeža. Aiz tās atradās padomijas propogandas sludinātie “pūstošie rietumi”. Lai padomju cilvēki neredzētu un nepiedzīvotu - kā dzīvo cilvēki rietumos no padomju impērijas, ļoti rūpīgi tika sargātas PSRS robežas. Tika aizliegta pat individuālā zveja Baltijas jūrā, baidoties, ka cilvēki ar laivām bēgs pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju. Tas bija laiks, kad Baltijas valstis bija t.s. Dzelzs priekškara teritorija, ko šķērsot izdevās g.k. “izredzētajiem” un bieži vien režīmam pietuvinātām personām. Sabrūkot totalitāram padomju režīmam, sabruka arī Dzelzs priekškars. Kaut arī šī maršruta pamattēma ir Otrais pasaules karš un tā sekas - padomju okupācija, aukstais karš un Dzelzs priekškars, maršrutā ir iekļauti arī objekti no citiem 20.gs. militārajiem periodiem un arī no mūsdienām.
Lielais pārrobežu maršruts - militārais mantojums Latvijas un Igaunijas 100 neatkarības garos
Maršruts savieno divas galvaspilsētas - Rīgu un Viļņu, kā arī divas lielākās valstu pilsētas aiz galvaspilsētām - Kauņu un Daugavpili, šķērsojot piecus etnogrāfiskos reģionus. Veicot maršrutu, var iepazīt nozīmīgākus militārus objektus, kas atspoguļo vēsturiskos notikumus pagājušā gadsimtā un šī gadsimta sākumā.
Pa Baltijas ceļu no Viļņas līdz Rīgai
Maršruts ved pa t.s. Baltijas ceļa koridoru. Baltijas ceļš notika 1989. g. 23. augustā ap 19 00, kad divi miljoni cilvēku trīs Baltijas valstīs sadevās rokās uz 15 minūtēm, veidojot ap 670 km garu dzīvo ķēdi starp trīs Baltijas valstu galvaspilsētām - Viļņu, Rīgu un Tallinu. Maršrutā ir iekļauti arī daži objekti no citiem 20.gs. militārās vēstures periodiem.
Pa Latvijas un Lietuvas nacionālo partizānu - mežabrāļu cīņu vietām
Maršruta tēma ir Latvijas nacionālie partizāni, kas pretojās padomju okupācijas varai, dziļos mežos un purvos ierīkojot pazemes bunkurus, kuros tie dzīvoja vēl ilgu laiku pēc Otrā pasaules kara laika beigām. Maršrutā iekļautas nacionālo partizānu kauju, atdusas un piemiņas vietas dienvidaustrumu Latvijā un ziemeļaustrumu Lietuvā.
Aukstā kara un padomju okupācijas mantojums Žemaitijā
Pēc vācu okupācijas padomju vara atgriezās otrreiz. Lietuva šajā periodā nepastāvēja kā atsevišķa valsts, jo tika iekļauta PSRS sastāvā. Sākās pretošanās okupācijas režīmam un lielas deportācijas operācijas, ko īstenoja padomju vara. Pastiprinoties bruņošanās sacensībām aukstā kara laikā, padomju valdība izvietoja savus kodolieročus arī Lietuvā. Šajā maršrutā var iepazīt padomju varas un aukstā kara atstāto mantojumu, taču tajā ir iekļauti ir arī citi 20. gs. Laika posma objekti.
Partizānu ceļi un takas Augštaitijā
Padomju okupācijas laikā notika partizānu karš, kura laikā Lietuvas teritorija tika sadalīta 9 partizānu apgabalos. Lietuvas nacionālie partizāni bija labi organizēti un bruņoti, valkāja militārās formas un turpināja starpkaru Lietuvas armijas tradīcijas, cīnījās ar slepkavām, NKVD un Sarkanās armijas vienībām, gatavoja plānus uzbrukumiem. Slēpjoties no vajāšanām un ziņkārīgo skatieniem, Lietuvas partizāni cēla bunkurus meža biezokņos, purvos u.c. Šajā maršrutā var redzēt nacionālo partizānu dzīvi Lietuvā, taču tajā ir iekļauti arī citi 20. gs. perioda objekti.
Padomju Lietuvas ainas
Padomju Savienības okupācija Lietuvā ilga ap piecus gadu desmitus, atstājot dziļas pēdas visas valsts vēsturē. Pēc Otrā pasaules kara notika padomju represijas, nacionālo partizānu pretestība, Lietuvas militarizācija Aukstā kara laikā un Lietvas neatkarības atgūšana. Lietuva PSRS bija stratēģiski svarīga arī savas ģeogrāfijas (tuvuma Rietumiem) dēļ, tāpēc šeit tika izvietoti militārie objekti. Maršruts ļauj izprast padomju okupācijas apmērus un tās atstātās pēdas Lietuvas vēsturē, vienlaikus atklājot tautas spēju saglabāt savu identitāti un cīnīties par neatkarību. Šajā maršrutā var apskatīt padomju mantojumu Lietuvā, taču tajā ir iekļauti arī citi 20. gs. Pieminekļi un citu periodu objekti.
Pretošanās padomju okupācijas režīmam Zemgalē
Maršrutā iepazīsiet liecības par bruņoto un nevardarbīgo pretošanās kustību padomju okupācijas režīmam Zemgalē, skolu jaunatnes un nacionālo partizānu darbības un piemiņas vietas, iepazīsiet pretošanās kustības dalībnieku un viņu atbalstītāju atmiņu stāstus.