Mīlas stāsts, kas beidzās karā
Šis stāsts vēsta par Prana Lauceviča un Rūtas Gurvičūtes mīlestību un cīņu par izdzīvošanu Otrā pasaules kara laikā. Tas liecina par drosmi, upurēšanos un nāvi, kad kara zvērības apspieda valstu robežas, bet ne cilvēciskās jūtas.
1937. gadā Telšos lietuvietis Pranas Laucevičus satika ebreju Rūtu Gurvičiūti. Viņu draudzība beidzās, kad Rūta devās uz Kauņu, lai studētu Vītauta Dižā universitātē, kur apprecējās ar inženieri Cemehu Ginzburgu. Vēlāk jaunlaulātie atgriezās Telšos.
1941. gadā nacisti okupēja Lietuvu. Visi ebreji, tostarp Rūta un viņas ģimene, tika sadzīti Telšu geto. Drīz vien viņas vīrs un tēvs tika nošauti. Rūtai, kura runāja vāciski, izdevās aizbēgt, lai strādātu Telšu “Alkos” muzejā. Uzzinot par geto likvidācijas draudiem, Pranass slepeni aizveda Rūtu uz savām mājām un sāka viņu slēpt. Viņu jūtas atjaunojās. Pēc viņas vecmāmiņas uzstājības viņi slepeni apprecējās katoļu ceremonijā.
Drošības labad Prans un Rūta pārcēlās uz Laižuvu, kur Prans mācīja, bet Rūta strādāja par viņa asistenti. Lai izvairītos no aizdomām, Rūta nomainīja savu uzvārdu uz Viktoriju Laucevičieni. 1942. gada 6. novembrī piedzima viņu dēls Telesforas. Draudi pieaugot, viņi nodeva mazuli Prana mātei Telšos. Paši viņi aizbēga tālāk - uz Balsiai ciematu netālu no Tryškiai. Diemžēl viņus atpazina vietējais iedzīvotājs, kas bija Rūtas bijušais paziņa no universitātes laikiem. 1944. gada 5. oktobrī, tikai dažas dienas pirms Sarkanās armijas ierašanās, Pranu un Rūtu arestēja vācu žandarmi. Runā, ka Pranam tika piedāvāts nošaut Rūtu apmaiņā pret viņa dzīvību, bet viņš atteicās. Abi tika nošauti Virvītes upes krastā. Rūta tobrīd bija stāvoklī ar savu otro bērnu.
Pēc kara Telesforu audzināja viņa vecmāmiņa un tante. Viņš pabeidza skolu Telšos un kļuva par ķīmiķi, kā bija sapņojusi viņa māte.
