Krustu kalna nojaukšana: pierādījumi par aktīvāko iznīcināšanu
Padomju laikā Krustu kalnu vairākkārt postīja padomju vara, viena no organizētajām demolēšanām notika 20. gadsimta otrajā pusē, kad pēc partijas norādījuma šī darba veikšanai tika mobilizēti aptuveni 300 vīru, un process tika rūpīgi plānots un koordinēts.
Neatceros precīzi, kurā gadā tas bija. Partijas sekretārs Pilelis zvana un saka: “Kuzma, rīt sagatavo labas pusdienas trīssimt vīriem – labas, kā jau pienākas.” Es jautāju: “Kādu sortimentu?” – “Nē, pēc saviem ieskatiem, stipras, vīrišķīgas pusdienas un puslitrs degvīna diviem vīriem. Atrodi uzticamu šoferi, lai nav pļāpāšanas. Rīt tu saņemsi signālu – kur un kad atvest. Bez viesmīļiem. Tu pats atbrauksi un atvedīsi. Neviens nezinās, kur tu to ved un ko tu ved.”
Nākamajā dienā es sēžu gatavs un gaidu. Kāds cits zvana. Viņš jautā: “Vai saņēmāt pasūtījumu? Paņemiet līdzi pusdienas un esiet Meškuičos norunātajā laikā. Tikai divi cilvēki – šoferis un jūs.” Es jautāju: “Varbūt civilās aizsardzības nodarbības?” Viņš neko konkrētu neatbild.
Ierodamies Meškuičos. Skatos – visur miliči, karavīri. Pie mašīnas tuvojas vīrietis. Braucam kopā. Piebraucam augšā, skatos – dūmi ceļas, deg daži ugunskuri. Braucam tālāk. Pie Krustu kalna ir pūlis – pilns ar cilvēkiem, automašīnām, strādā, demolē. Ieradās sekretārs Pilelis. Parādījās daži palīgi, paņēma termosus ar pusdienām, traukus, izdalīja ēdienu, degvīnu, apsēdās, ēda, dzēra. Viņi atdeva traukus. Man pavēlēja: "Tu neko neredzēji, neko nedzirdēji, ej mājās!" "Kā ar izlīgumu?" jautāju. "Nauda tiks pārskaitīta uz kontu," viņš atbild. Un viss.
Es redzēju: dega ugunskuri, celtņi krāva metālu, daudzi vīri dedzināja krustus. Visi vietējie iedzīvotāji, var redzēt. Varbūt viņi bija aktīvisti, vai varbūt viņiem arī bija pavēlēts ierasties norādītajā vietā norādītajā laikā – it kā uz kādām civilās aizsardzības mācībām. Jauni. Un visiem vajadzēja padzerties. Viņi demolēja vairāk nekā vienu reizi, es to redzēju tikai vienu reizi..."
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Krustu kalns Šauļos
Krustu kalns atrodas netālu no Šauļu–Rīgas dzelzceļa līnijas, aptuveni 12 km attālumā no Šauļu pilsētas.
Krustu kalns ir unikāla un simboliska vieta Lietuvā, netālu no Šauļiem, kas kļuvusi par spēcīgu ticības, pretošanās un cerības simbolu. Kalna vēsture aizsākās 19. gadsimtā, kad pēc 1831. gada sacelšanās cilvēki sāka celt krustus, lai godinātu kritušos nemierniekus. Šī tradīcija tika atjaunota pēc 1863. gada sacelšanās, un laika gaitā kalns kļuva par vietu, kur lietuvieši atstāja krustus piemiņai, lūgšanām vai lūgumiem.
Padomju laikā Krustu kalns kļuva par Lietuvas pretošanās simbolu. Padomju valdība vairākkārt mēģināja kalnu iznīcināt, krusti tika nogāzti ar buldozeriem, un teritoriju aizsargāja VDK. 1978.–1979. gadā pat bija plāni Krustu kalnu appludināt ar ūdeni. Tomēr cilvēki naktī slepeni pārbūvēja krustus, un Krustu kalns atkal piepildījās. Tādā veidā kalns kļuva par tautas spēka, izturības un cerības simbolu. Kopš 1988. gada krustu celtniecība vairs nav aizliegta.
Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas Krusta kalns kļuva vēl populārāks, un 1993. gadā to apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II, kurš svētīja kalnu un nosauca to par unikālu lūgšanu un cerības vietu. Mūsdienās Krusta kalns ir svētceļojumu vieta, kur cilvēki no visas pasaules atstāj krustus un lūdzas. Tā ir vieta, kas simbolizē lietuviešu ticību, atmiņu un vēlmi saglabāt savu kultūru un tradīcijas.
Kalnā un tā nogāzēs atrodas vairāk nekā 200 000 dažādu krustu, kapelu stabu, svēto statuju un gleznu, vairāk nekā 50 krustu ir ierakstīti Kultūras vērtību reģistrā, un uz tiem ir piekārti daudzi rožukroņi un krucifiksi. Krustu kalns ir atvērts apmeklētājiem, ar ozolkoka kāpnēm un celiņiem.
