Krustu kalna nojaukšana: pierādījumi par aktīvāko iznīcināšanu
Padomju laikā Krustu kalnu vairākkārt postīja padomju vara, viena no organizētajām demolicijām notika 20. gadsimtā. otrajā pusē, kad pēc partijas norādījumiem šī darba veikšanai tika mobilizēti aptuveni 300 vīru, un process tika rūpīgi plānots un koordinēts.
Es precīzi neatceros, kurš gads tas bija. Partijas sekretārs Pilels sauc un saka: "Kuzma, sagatavo rīt trīssimt vīriem labas pusdienas — labas, kā jau pienākas." Es jautāju: "Varbūt kāds sortiments?" – “Nē, pēc jūsu ieskatiem, stipras, vīrišķīgas pusdienas un puslitrs degvīna diviem vīriešiem. Atrodiet uzticamu šoferi, lai nebūtu pļāpāšanas. Rīt saņemsiet signālu – kur un kad to atvest. Bez viesmīļiem. Jūs pats atnāksiet un atvedīsiet. Neviens nezinās, kurp jūs to vedat vai ko jūs ņemat.”
Nākamajā dienā es sēžu gatavs, gaidu. Kāds cits zvana. Viņš jautā: "Vai saņēmāt pasūtījumu? Sapakojiet pusdienas un esiet Meškuičos norādītajā laikā. Tikai divi cilvēki - šoferis un jūs." Es jautāju: "Varbūt civilās aizsardzības nodarbības?" Neko precīzi neatbild.
Ierodamies Meškuičos. Es paskatos – visur ir izvietoti milicijas darbinieki un karavīri. Vīrietis tuvojas automašīnai. Mēs braucam kopā. Mēs braucam prom, es skatos – tur dūmi, deg kaut kāds ugunskurs. Dosimies tālāk. Krustu kalns ir rosīga vieta – pilna ar cilvēkiem, mašīnām, kas strādā, posta. Ieradās sekretārs Pilels. Parādījās daži palīgi, paņēma termosus ar pusdienām, traukus, izdalīja ēdienu, degvīnu, apsēdās, ēda un dzēra. Trauki tika atgriezti. Mana pavēle: "Jūs neko neredzējāt, neko nedzirdējāt, ejiet mājās!" "Kā ar izlīgumu?" – Es jautāju. "Nauda tiks pārskaitīta uz kontu," viņš atbild. Un tas arī viss.
Es redzēju: degošus ugunskurus, metāla krāvus celtņus, daudzus vīrus, kas dedzina krustus. Visi vietējie, redzi. Varbūt viņi bija aktīvisti, vai varbūt viņiem arī bija pavēlēts ierasties noteiktā laikā noteiktā vietā – it kā uz kaut kādām civilās aizsardzības mācībām. Jauns. Un visiem vajadzēja dzert. "Viņi to nojauca vairāk nekā vienu reizi, es to redzēju tikai vienu reizi..."
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Krustu kalns Šauļos
Krustu kalns atrodas netālu no Šauļu–Rīgas dzelzceļa līnijas, aptuveni 12 km attālumā no Šauļu pilsētas.
Krustu kalns ir unikāla un simboliska vieta Lietuvā, netālu no Šauļiem, kas kļuvusi par spēcīgu ticības, pretošanās un cerības simbolu. Kalna vēsture aizsākās 19. gadsimtā, kad pēc 1831. gada sacelšanās cilvēki sāka celt krustus, lai godinātu kritušos nemierniekus. Šī tradīcija tika atjaunota pēc 1863. gada sacelšanās, un laika gaitā kalns kļuva par vietu, kur lietuvieši atstāja krustus piemiņai, lūgšanām vai lūgumiem.
Padomju laikā Krustu kalns kļuva par Lietuvas pretošanās simbolu. Padomju valdība vairākkārt mēģināja kalnu iznīcināt, krusti tika nogāzti ar buldozeriem, un teritoriju aizsargāja VDK. 1978.–1979. gadā pat bija plāni Krustu kalnu appludināt ar ūdeni. Tomēr cilvēki naktī slepeni pārbūvēja krustus, un Krustu kalns atkal piepildījās. Tādā veidā kalns kļuva par tautas spēka, izturības un cerības simbolu. Kopš 1988. gada krustu celtniecība vairs nav aizliegta.
Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas Krusta kalns kļuva vēl populārāks, un 1993. gadā to apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II, kurš svētīja kalnu un nosauca to par unikālu lūgšanu un cerības vietu. Mūsdienās Krusta kalns ir svētceļojumu vieta, kur cilvēki no visas pasaules atstāj krustus un lūdzas. Tā ir vieta, kas simbolizē lietuviešu ticību, atmiņu un vēlmi saglabāt savu kultūru un tradīcijas.
Kalnā un tā nogāzēs atrodas vairāk nekā 200 000 dažādu krustu, kapelu stabu, svēto statuju un gleznu, vairāk nekā 50 krustu ir ierakstīti Kultūras vērtību reģistrā, un uz tiem ir piekārti daudzi rožukroņi un krucifiksi. Krustu kalns ir atvērts apmeklētājiem, ar ozolkoka kāpnēm un celiņiem.
