Krustu kalns Šauļos Piemiņas vieta

Krustu kalns atrodas netālu no Šauļu–Rīgas dzelzceļa līnijas, aptuveni 12 km attālumā no Šauļu pilsētas.

Krustu kalns ir unikāla un simboliska vieta Lietuvā, netālu no Šauļiem, kas kļuvusi par spēcīgu ticības, pretošanās un cerības simbolu. Kalna vēsture aizsākās 19. gadsimtā, kad pēc 1831. gada sacelšanās cilvēki sāka celt krustus, lai godinātu kritušos nemierniekus. Šī tradīcija tika atjaunota pēc 1863. gada sacelšanās, un laika gaitā kalns kļuva par vietu, kur lietuvieši atstāja krustus piemiņai, lūgšanām vai lūgumiem.

Padomju laikā Krustu kalns kļuva par Lietuvas pretošanās simbolu. Padomju valdība vairākkārt mēģināja kalnu iznīcināt, krusti tika nogāzti ar buldozeriem, un teritoriju aizsargāja VDK. 1978.–1979. gadā pat bija plāni Krustu kalnu appludināt ar ūdeni. Tomēr cilvēki naktī slepeni pārbūvēja krustus, un Krustu kalns atkal piepildījās. Tādā veidā kalns kļuva par tautas spēka, izturības un cerības simbolu. Kopš 1988. gada krustu celtniecība vairs nav aizliegta.

Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas Krusta kalns kļuva vēl populārāks, un 1993. gadā to apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II, kurš svētīja kalnu un nosauca to par unikālu lūgšanu un cerības vietu. Mūsdienās Krusta kalns ir svētceļojumu vieta, kur cilvēki no visas pasaules atstāj krustus un lūdzas. Tā ir vieta, kas simbolizē lietuviešu ticību, atmiņu un vēlmi saglabāt savu kultūru un tradīcijas.

Kalnā un tā nogāzēs atrodas vairāk nekā 200 000 dažādu krustu, kapelu stabu, svēto statuju un gleznu, vairāk nekā 50 krustu ir ierakstīti Kultūras vērtību reģistrā, un uz tiem ir piekārti daudzi rožukroņi un krucifiksi. Krustu kalns ir atvērts apmeklētājiem, ar ozolkoka kāpnēm un celiņiem.