Padomju armijas karavīru ekshumēšana Blīdenes pagastā 2019.gadā

Karavīru meklēšanas vienība “Leģenda” 2019.gada jūlijā atradusi un ekshumējusi 66 karavīru pīšļus, kuri 74 gadus gulēja mežā Blīdenes pagastā, lai gan viņu vārdi lasāmi uz kapu kopiņām Tušķu kapsētā. Paviršības vai neizdarības dēļ, kas pieļauta padomju laikos, kara rēta atkal uzplēsta nevienā vien ģimenē.

Meklēšanas vienības vīri strādāja apvidū, kur Otrā pasaules kara gados atradās Guļauces mežsarga māja. Tagad te ir mežs. Bet tolaik bija ierīkota sarkanās armijas sanitārā daļa, un tai blakus mežmalā apglabāja kritušos.

Atrastie ir 308. latviešu strēlnieku divīzijas karavīri. Apmēram 85% no viņiem Sarkanajā armijā iesauca Latvijas teritorijas 1944.gada beigās. Galvenokārt tie ir latvieši. Meklētājus gaidīja nepatīkams pārsteigums. Vairākums šo karavīru skaitās padomju gados oficiāli pārapbedīti. Šo karavīru vārdi ir pat iegravēti uz kapu plāksnēm Tušķu brāļu kapos.

“Tas pirmais šoks, bija neaptverams. Tāpēc, ka mums bija zināms, ka ir pārapbedīts Tušķu kapos. Mēs katru gadu braucām pieminēt savu brāli,” stāsta karā kritušā Arvīda Popova māsa Ella Indzere.

Ellai Indzerei un Zidrītei Paulai no kara neatgriezās vecākais brālis Arvīds Popovs. Arvīds Popovs frontē bija vien pusotru mēnesi.

“Tas bija 1944. gada rudens, kad Sarkanā armija ienāca Latvijā. Kurzemes katls vārījās. Viņi bija atnākuši jau līdz Aucei,” atceras Ella.

“Viņam bija 19. Man – 17. Mēs stāvējām pie vārtiem, papus, mamma, es. Metām ar roku. Viņš atskatījās un aizgāja, un tā vairs neatgriezās. Un pēc tam bija pavēste, ka viņš ir kritis,” papildina Zidrīte Paula.

“Es atceros trešo vēstuli, ko es pēc gadiem pati izlasīju. Viņš rakstīja tā: “Mammīt, drīz karš beigsies, un es no Blīdenes ar kājām atnākšu mājās.” Tas teikums, kas palicis man ļoti sirdij tuvs. Kad viņš aizgāja, viņš mani, meiteni, pacēlis, rādījis uguntiņas un teicis – māsiņ gaidi mani mājās,” turpina Ella.

Māsas glabā sadzeltējušo pavēsti ar sēru ziņu, ka brālis frontē, izrādot vīrišķību un varonību kaujā ar vācu iebrucējiem, miris no ievainojuma 1945.gada 5.martā. Norādīts, ka apglabāts kapa vietā nr. 7. mežmalā pie Guļauces mājas Blīdenes apriņķī. Vēlāk, padomju gados. ģimenei paziņots, ka Arvīds pārapbedīts Tušķu brāļu kapos.