Šarneles ciema iedzīvotāju varoņdarbi
Otrā pasaules kara laikā divas ģimenes no Šarneles ciema – Striaupi un Kerpauski –, neskatoties uz nāves briesmām, izglāba ebreju dzīvības. Striaupu ģimene izglāba pat 26 cilvēkus, tostarp deviņas ģimenes, un Kerpausku mājas mežā tika ierīkota slēptuve ebreju kažokādu meistara ģimenei no Alsēdžiem.
Šarneles ciems Pluņģes rajonā Otrā pasaules kara nacistu okupācijas laikā kļuva par klusu, bet neticami svarīgu cilvēcības salu. Šeit, nomaļā žemaišu mājā, dzīvoja Striaupju ģimene – vienkārši zemnieki, kas, riskējot ar savu un tuvinieku dzīvību, slēpa ebrejus no kara.
Stāsts sākas Telšu geto. Uzzinājis par plānotajām slaktiņām, Juozs Striaupi viens pats devās uz Mastis ezeru (Telšos), kur atradās geto, un caur kanalizācijas aku nodibināja sakarus ar trim ebreju jauniešiem. Pēc dažām dienām naktī pa to pašu kanalizācijas sistēmu viņš no geto izveda pat sešus cilvēkus. Sākumā viņiem tika ierīkots bunkurs Striaupu mājās zem vistu kūts grīdas, vēlāk - slēptuvē darbnīcā. Dienās slēptuvē bija kluss, bet naktīs rosījās dzīve.
Striaupju ģimenes meita Birute, kura tolaik vēl bija bērns, kļuva par ģimenes acīm un ausīm. Viņa signalizēja tuvojošamies vāciešiem ar dziesmām no koka un vēroja apkārtni no kalna. Kādu vasaru mājās notika kratīšana – gestapo pārmeklēja māju, un slēptuve vistu kūtī bija tik prasmīgi nomaskēta ar kūtsmēsliem un salmiem, ka karavīri, notraipījuši zābakus, ātri aizgāja. Birute, lai gan viņai bija tikai astoņi gadi, neatklāja noslēpumu pat tad, kad viņu satricināja, nobiedēja un kārdināja šokolāde.
Striaupju varoņdarbs ar to nebeidzās. Uzzinot, ka arī Alsēdžos dzīvojošā ebreju kažokādu meistara Faktora ģimeni plāno nosūtīt uz geto, Juozs kopā ar kaimiņiem Kerpausku mežā (tagad dzejnieka V. Mačerņa ceļā) izraka vēl vienu bunkuru (pazemē). Tajā apmetās 7 ģimenes locekļi, tostarp grūtniece, kura vēlāk šajā bunkurā dzemdēja meitu. Tieši Kerpausku atbalsts un citu ciema iedzīvotāju – no zemniekiem līdz priesteriem – solidaritāte palīdzēja šo glābšanas operāciju pat 4 gadus turēt noslēpumā.
Saistītie objekti
Vītauta Mačerņa dzimšanas taka
Pluņģes rajona Šarneles ciemā, lietuviešu dzejnieka Vitauta Mačerņa dzimtajā vietā, ir izveidota taka uz dzejnieka dzimto vietu. Ejot pa šo 545 m garo taku, jūs nonāksiet pie dzejnieka kapa. Dzejnieks gāja bojā 1944. gada 7. oktobrī Sedas kaujas laikā, kad viņam nejauši galvā trāpīja artilērijas šāviņa šrapnelis. Pēc dzejnieka nāves viņa radinieki atveda mirušo atpakaļ uz Šarneli, lai apglabātu dzimtenē.
Ejot pa V. Mačerņa pārgājienu taku, nepalaidiet garām netālu esošo Kerpauskas avotu un informācijas stendu. Šis avots piemin svarīgu vēstures periodu – ebreju tautas genocīdu Otrā pasaules kara laikā. Kerpauskas avots atrodas pie takas, kas ved no autostāvvietas uz dzejnieka kapu. Otrā pasaules kara laikā Juoza un Adolfinas Kerpausku ģimene slēpa ebrejus pazemes bunkuros, kas bija ierīkoti neliela kalna pakājē pie avota un zemāk esošajā mājā. Trīsarpus gadus ģimene rūpējās par vairākām ebreju ģimenēm – kopumā 16 cilvēkiem – un sargāja tās no iznīcināšanas. Padomju laikā Adolfina un Juoza Kerpauski, kā arī viņu bērni Brone un Tomass tika deportēti uz Sibīriju. Juozs Kerpauskas 1992. gadā un Adolfina Kerpauskiene 2009. gadā tika apbalvoti ar Pestīšanas krustu.
