Šarneles ciema iedzīvotāju varoņdarbi
Otrā pasaules kara laikā divas ģimenes no Šarneles ciema – Striaupi un Kerpauski –, neskatoties uz nāves briesmām, izglāba ebreju dzīvības. Striaupu ģimene izglāba pat 26 cilvēkus, tostarp deviņas ģimenes, un Kerpausku mājas mežā tika ierīkota slēptuve ebreju kažokādu meistara ģimenei no Alsēdžiem.
Šarneles ciems Pluņģes rajonā Otrā pasaules kara nacistu okupācijas laikā kļuva par klusu, bet neticami svarīgu cilvēcības salu. Šeit, nomaļā žemaišu mājā, dzīvoja Striaupju ģimene – vienkārši zemnieki, kas, riskējot ar savu un tuvinieku dzīvību, slēpa ebrejus no kara.
Stāsts sākas Telšu geto. Uzzinājis par plānotajām slaktiņām, Juozs Striaupi viens pats devās uz Mastis ezeru (Telšos), kur atradās geto, un caur kanalizācijas aku nodibināja sakarus ar trim ebreju jauniešiem. Pēc dažām dienām naktī pa to pašu kanalizācijas sistēmu viņš no geto izveda pat sešus cilvēkus. Sākumā viņiem tika ierīkots bunkurs Striaupu mājās zem vistu kūts grīdas, vēlāk - slēptuvē darbnīcā. Dienās slēptuvē bija kluss, bet naktīs rosījās dzīve.
Striaupju ģimenes meita Birute, kura tolaik vēl bija bērns, kļuva par ģimenes acīm un ausīm. Viņa signalizēja tuvojošamies vāciešiem ar dziesmām no koka un vēroja apkārtni no kalna. Kādu vasaru mājās notika kratīšana – gestapo pārmeklēja māju, un slēptuve vistu kūtī bija tik prasmīgi nomaskēta ar kūtsmēsliem un salmiem, ka karavīri, notraipījuši zābakus, ātri aizgāja. Birute, lai gan viņai bija tikai astoņi gadi, neatklāja noslēpumu pat tad, kad viņu satricināja, nobiedēja un kārdināja šokolāde.
Striaupju varoņdarbs ar to nebeidzās. Uzzinot, ka arī Alsēdžos dzīvojošā ebreju kažokādu meistara Faktora ģimeni plāno nosūtīt uz geto, Juozs kopā ar kaimiņiem Kerpausku mežā (tagad dzejnieka V. Mačerņa ceļā) izraka vēl vienu bunkuru (pazemē). Tajā apmetās 7 ģimenes locekļi, tostarp grūtniece, kura vēlāk šajā bunkurā dzemdēja meitu. Tieši Kerpausku atbalsts un citu ciema iedzīvotāju – no zemniekiem līdz priesteriem – solidaritāte palīdzēja šo glābšanas operāciju pat 4 gadus turēt noslēpumā.
Saistītie objekti
Vītauta Mačerņa dzimtene
Pluņģes rajona Šarneles ciemā, lietuviešu dzejnieka Vītauta Mačerņa dzimtajā vietā, ierīkots dzejnieka dzimtenes taciņš. Ejot pa šo 545 m garo taku, jūs nonāksit līdz dzejnieka kapam. Dzejnieks nomira 1944. gadā. 7. oktobris Sedas kaujas laikā, kad viņam nejauši pa galvu trāpīja artilērijas lādiņa fragments. Pēc dzejnieka nāves dzejnieka radinieki mirušo atgriezuši Šarnelē, lai apbedītu viņa dzimtajā pilsētā.
Ejot pa V. Mačerņa gājēju celiņu, nepalaidiet garām tuvējo Kerpauskas avotu un informācijas stendu. Šis avots piemin nozīmīgu vēstures periodu – ebreju tautas genocīdu Otrā pasaules kara laikā. Kerpauskas avots atrodas pie taciņas, kas ved no stāvlaukuma uz dzejnieka kapa vietu. Otrā pasaules kara laikā Juoza un Ādolfīnas Kerpausku ģimene slēpa ebrejus pazemes bunkuros, kas atradās neliela kalna pakājē pie avota un zemnieku mājā. Trīsarpus gadus ģimene rūpējās par vairākām ebreju ģimenēm – kopumā 16 cilvēkiem – un pasargāja tās no iznīcības. Padomju laikā Ādolfīna un Juozas Kerpauski ar bērniem Bronē un Tomasu tika izsūtīti uz Sibīriju. Juozas Kerpauskas 1992. gadā un Ādolfīnu Kerpauskieni 2009. gadā. apbalvots ar Pestīšanas krusta apbalvojumiem.
