Sinimäe (Zilo kalnu) kauja
Šai kaujai ir plašāka ideoloģiska nozīme. “Tā bija pirmā reize pēc Igaunijas okupācijas 1940. gadā, kad igauņi šādā mērogā izrādīja pretestību Sarkanajai armijai,” saka vēsturnieks Tomass Hīio no Igaunijas Kara vēstures muzeja. “To lielā mērā vadīja atriebības kāre. Tā to attēloja kara laika propaganda, taču propaganda parasti izriet no tā, kas patiesībā notiek. Mūsdienu populārās vēstures grāmatas ir nedaudz pārspīlējušas igauņu ieguldījumu, it kā pāris igauņu bataljonu vieni paši turētu fronti. Es 2005. gadā uzrakstīju rakstu, kurā secināju, ka, tā kā vācieši bija pārvietojuši daļu savu spēku uz kritiskāko Baltkrievijas fronti un daļu uz Somiju, puse kājnieku karaspēka līdz 1944. gada jūlijam bija igauņi. Taču kājnieki nebija vienīgie: bija arī artilērija, specvienības un daudzi citi.”
https://pohjarannik.postimees.ee/6594548/ainuke-paik-kus-punaarmee-1944-aastal-kuudeks-seisma-pandi
Saistītie objekti
Sinimegedes (Zilo kalnu) kaujas memoriāls
Memoriāls atrodas Grenaderimegi kalna rietumu nogāzē Zilajos kalnos netālu no Vaivaras vecās kapsētas.Tas simbolizē Otrā pasaules karā Zilajos kalnos notikušo kauju starp padomju un vācu karaspēkiem.
Pirmo pieminekli — 6,5 metrus augstu koka krustu — Zilo kalnu apvidū uzstādīja 1994. gadā. Esošais memoriāls tika pabeigts 2000. gadā. 12 metrus augsto tērauda krustu, kas slejas pār hektāru plašu zemesgabalu, ir veidojis mākslinieks un kalējs H. Millers. Kompozīcija krusta vidū simbolizē sprādzienu. 2004. gadā memoriāla ansamblim tika pievienots piemineklis 20. ieroču grenadieru divīzijas piemiņai. Pēc diviem gadiem memoriālu papildināja pieminekļi par godu holandiešu un valoņu brīvprātīgajiem, kuri karoja plecu pie pleca ar igauņiem.
Grenaderimegi kalnu kauju pēc kaujas ieņēma cits karaspēks. Pēdējais aizsardzības punkts, saukts par “Elles caurumu”, atradās aptuveni 100 metrus uz austrumiem no piemiņas krusta.
