Sedas kauja: stāsts par lidojumu un nāvi
1944. gads Kaujās pie Sedas tika piedzīvoti ne tikai varonīgi brīži, bet arī paniskas skriešanas epizodes, kad karavīri, redzot tuvojošos sakāves draudus, mēģināja glābt savas dzīvības.
"Es redzēju cilvēkus skrienam, klupjam, nespējot piecelties un pamest. Biju starp tiem, kas cīnās, mirst un bēg. Biju viens no pirmajiem, kas skrēja. Neko citu negribēju un prātā nebija citas domas - vienkārši bēgt," - kauju dalībnieks Albīns Vaitkus, kurš vēlāk kļuva par slaveno trimdas rakstnieku, atklāti aprakstīja Mariuss Katiliškis. Likteņa ironija bija tāda, ka dzejnieks Vītauts Mačernis, kurš pats kaujās nepiedalījās, kļuva par kaujas upuri, savukārt Katilišķiem izdevās aizbēgt dzīvam un veselam.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Piemineklis Sedas kaujā kritušajiem
Piemineklis Sedas kaujā kritušajiem atrodas pašā Sedas pilsētā, blakus Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca. Šis piemineklis tika atklāts 1999. gadā. 1. augusts Pieminekļa autors ir tēlnieks Osvalds Neniškis. Piemineklis veltīts 1944. gada 7. oktobrī bojā gājušajiem Tēvzemes aizsardzības vienības karavīriem. Sedas kauju piemiņai.
Sedas kauja - 1944 7. oktobris Notikusi bruņota sadursme starp Lietuvas Tēvzemes drošības spēku vienībām un PSRS militārpersonām.
1944. gads 30. gadu pirmajā pusē vācu okupācijas varas iestādes Lietuvā likvidēja ģenerāļa Povila Plechaviča vadīto Vietējo armiju, taču, situācijai frontē pasliktinoties, bija jārēķinās ar lietuviešu vēlmi izveidot neatkarīgas militārās vienības cīņai pret uzbrūkošo padomju armiju. Jūlijā visas Lietuvas kaujas vienības, kas darbojās Viekšņu pagastā un Mažeiķu apriņķī, tika apvienotas tā sauktajā Tēvzemes aizsardzības vienībā, kas bija Vācijas armijas pakļautībā. Tai bija jāaizstāv frontes līnija pie Sedas, PSRS armijai virzoties uz Klaipēdu.
Tuvojoties rudenim, Seda gatavojās apļveida aizsardzībai: uz austrumiem un ziemeļiem no Sedas tika izvietots vairākums iekšzemes drošības spēku, bet viens nepabeigts bataljons pie Barstyčiem, rietumu pusē.
Padomju armijas vienības, kas uzsāka Klaipēdas operāciju 1944. gadā. oktobra sākumā sasniedza Sedas apkārtni. 7. oktobris 19. aprīļa rītā vairāki desmiti padomju tanku uzbruka Sedas pieejām, ko aizstāvēja Tēvzemes drošības komanda, kam sekoja strēlnieku divīzija. Sedas kaujas tika izcīnītas tikai jūlijā, kad karaspēka daļā ar nosaukumu Tēvzemes aizsardzības rota pulcējās ap 6000 brīvprātīgo, tostarp 112 virsnieki, no kuriem 5 bija pulkveža dienesta pakāpe.
Kauju norises vieta nav iezīmēta, taču var apmeklēt Sedas kaujā kritušajiem veltīto pieminekli.
Vītauta Mačerņa dzimtene
Pluņģes rajona Šarneles ciemā, lietuviešu dzejnieka Vītauta Mačerņa dzimtajā vietā, ierīkots dzejnieka dzimtenes taciņš. Ejot pa šo 545 m garo taku, jūs nonāksit līdz dzejnieka kapam. Dzejnieks nomira 1944. gadā. 7. oktobris Sedas kaujas laikā, kad viņam nejauši pa galvu trāpīja artilērijas lādiņa fragments. Pēc dzejnieka nāves dzejnieka radinieki mirušo atgriezuši Šarnelē, lai apbedītu viņa dzimtajā pilsētā.
Ejot pa V. Mačerņa gājēju celiņu, nepalaidiet garām tuvējo Kerpauskas avotu un informācijas stendu. Šis avots piemin nozīmīgu vēstures periodu – ebreju tautas genocīdu Otrā pasaules kara laikā. Kerpauskas avots atrodas pie taciņas, kas ved no stāvlaukuma uz dzejnieka kapa vietu. Otrā pasaules kara laikā Juoza un Ādolfīnas Kerpausku ģimene slēpa ebrejus pazemes bunkuros, kas atradās neliela kalna pakājē pie avota un zemnieku mājā. Trīsarpus gadus ģimene rūpējās par vairākām ebreju ģimenēm – kopumā 16 cilvēkiem – un pasargāja tās no iznīcības. Padomju laikā Ādolfīna un Juozas Kerpauski ar bērniem Bronē un Tomasu tika izsūtīti uz Sibīriju. Juozas Kerpauskas 1992. gadā un Ādolfīnu Kerpauskieni 2009. gadā. apbalvots ar Pestīšanas krusta apbalvojumiem.
