Sedas kauja: bēgšanas un nāves stāsts
1944. gada kaujās pie Sedas tika piedzīvoti ne tikai varonīgi brīži, bet arī paniskas bēgšanas epizodes, kad karavīri, redzot tuvojošos sakāves draudus, centās glābt savu dzīvību.
"Es redzēju cilvēkus skrienam, klupjam, neceļamies un neaizejam. Es biju starp tiem, kas cīnās, mirst un bēg. Es biju viens no pirmajiem, kas skrēja. Es neko citu negribēju un manī nebija citas domas – tikai aizbēgt," – savu pieredzi atklāti apraksta kauju dalībnieks Albīns Vaitkus, vēlāk kļūstot par slaveno trimdas rakstnieku Mariu Katiliški. Likteņa ironija bija tāda, ka dzejnieks Vitauts Mačernis, kurš pats kaujās nepiedalījās, kļuva par kaujas upuri, kamēr Katiliškim izdevās dzīvam un veselam aizbēgt.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Piemineklis Sedas kaujā kritušajiem
Piemineklis Sedas kaujā kritušajiem atrodas pašā Sedas pilsētā, blakus Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcai. Šis piemineklis tika atklāts 1999. gada 1. augustā. Pieminekļa autors ir tēlnieks Osvalds Neniškis. Piemineklis ir veltīts 1944. gada 7. oktobrī Sedas kaujā kritušo Dzimtenes aizsardzības komandas karavīru piemiņai.
Sedas kauja bija bruņota sadursme starp Lietuvas Tēvzemes aizsardzības spēku un Padomju armijas vienībām, kas notika 1944. gada 7. oktobrī.
1944. gada pirmajā pusē vācu okupācijas varas iestādes Lietuvā likvidēja ģenerāļa Povila Plehaviča vadīto Vietējo vienību, taču, situācijai frontē pasliktinoties, tai bija jāņem vērā lietuviešu vēlme izveidot patstāvīgas militārās vienības cīņai pret tuvojošos padomju armiju. Jūlijā visas lietuviešu kaujas vienības, kas darbojās Viekšņu pagastā un Mažeiķu apriņķī, tika apvienotas tā sauktajā Dzimtenes aizsardzības vienībā, kas bija pakļauta vācu armijai. Tās uzdevums bija aizstāvēt frontes līniju pie Sedas, PSRS armijai virzoties Klaipēdas virzienā.
Tuvojoties rudenim, Seda gatavojās apļveida aizsardzībai: lielākā daļa Dzimtenes drošības spēku bija izvietoti uz austrumiem un ziemeļiem no Sedas, ar vienu nepilnu bataljonu pie Barstyčiai, rietumu pusē.
PSRS armijas vienības, kas uzsāka Klaipēdas operāciju, Sedas apgabalu sasniedza 1944. gada oktobra sākumā. 7. oktobra rītā vairāki desmiti padomju tanku uzbruka Sedas pieejām, kuras aizstāvēja Dzimtenes aizsardzības komanda, kam sekoja strēlnieku divīzija. Cīņas par Sedu tika izcīnītas tikai jūlijā, kad aptuveni 6000 brīvprātīgo, tostarp 112 virsnieki, no kuriem 5 bija pulkveža pakāpē, pulcējās militārā vienībā ar nosaukumu Dzimtenes aizsardzības komanda.
Kauju norises vietas nav marķētas, taču var apmeklēt pieminekli, kas veltīts Sedas kaujā kritušajiem.
Vītauta Mačerņa dzimšanas taka
Pluņģes rajona Šarneles ciemā, lietuviešu dzejnieka Vitauta Mačerņa dzimtajā vietā, ir izveidota taka uz dzejnieka dzimto vietu. Ejot pa šo 545 m garo taku, jūs nonāksiet pie dzejnieka kapa. Dzejnieks gāja bojā 1944. gada 7. oktobrī Sedas kaujas laikā, kad viņam nejauši galvā trāpīja artilērijas šāviņa šrapnelis. Pēc dzejnieka nāves viņa radinieki atveda mirušo atpakaļ uz Šarneli, lai apglabātu dzimtenē.
Ejot pa V. Mačerņa pārgājienu taku, nepalaidiet garām netālu esošo Kerpauskas avotu un informācijas stendu. Šis avots piemin svarīgu vēstures periodu – ebreju tautas genocīdu Otrā pasaules kara laikā. Kerpauskas avots atrodas pie takas, kas ved no autostāvvietas uz dzejnieka kapu. Otrā pasaules kara laikā Juoza un Adolfinas Kerpausku ģimene slēpa ebrejus pazemes bunkuros, kas bija ierīkoti neliela kalna pakājē pie avota un zemāk esošajā mājā. Trīsarpus gadus ģimene rūpējās par vairākām ebreju ģimenēm – kopumā 16 cilvēkiem – un sargāja tās no iznīcināšanas. Padomju laikā Adolfina un Juoza Kerpauski, kā arī viņu bērni Brone un Tomass tika deportēti uz Sibīriju. Juozs Kerpauskas 1992. gadā un Adolfina Kerpauskiene 2009. gadā tika apbalvoti ar Pestīšanas krustu.
