Sedas kauja II WW2
Sedas kauja notika 1944. gadā. 1941. gada 7. oktobrī Lietuvas Tēvzemes drošības korpusa (TAR) vienības mēģināja apturēt Padomju Savienības karaspēka virzību uz rietumiem. Šīs kaujas vadīja plkv. H. Maeders, viņa adjutants bija kapt. Štefanskis, bet leitnanti Kristas, Knoblohs un Velers pildīja štāba virsnieku pienākumus. Par sakaru virsnieku iecēla kpt. A. Kuzmickas.
TAR 1. pulku komandēja mjr. A. Urbonas (viņa adjutants – bijušais ltn. Žukausks), bet 2. pulkam – plkv. Mečys Kareiva (pēc nāves – plkv. M. Naujokas). Bataljonus komandēja pieredzējuši virsnieki: 1. bataljona komandieris bija kpt. Petrs Puodžiūnas, 2. – kapt. Prāns Počebuts.
5. oktobris Austrumos bija dzirdama artilērijas apšaude. Ātri tika atsaukti brīvprātīgie, kuri tajā laikā raka ierakumus Barstičos. Nākamajā dienā, 6. oktobrī, plkv. Pēc H. Maedera pavēles abi 1. pulka bataljoni devās uz Sedu un ieņēma aizsardzības pozīcijas. 2. pulks, kas vēl bija formēšanas stadijā, atkāpās uz Barstičiem.
1. pulka štābs tika izveidots tukšā pasta ēkā. Pastāvīgi sakari starp 1. bataljonu un komandpunktu tika uzturēti pa lauka telefoniem, savukārt sakari ar 2. bataljonu tika uzturēti tikai ar ziņnešu starpniecību. Lietuviešu pozīcijas izvēlētas neizdevīgā vietā – aiz tām plūda Varduva, pār kuru tika uzbūvēts vienīgais tilts.
Cīņu dienā, 7. oktobrī, ap pusdienlaiku vairāki vācu tanki ar vairākiem karavīriem katrā pabrauca garām Lietuvas pozīcijām rietumu virzienā. Brīvprātīgie pieprasīja tanka atbalstu, bet tanki, izšāvuši visu munīciju, virzījās uz Darbēniem, kur atradās viņu munīcijas un degvielas noliktava.
Katrai 1. un 2. bataljona rotai tika norīkoti karavīri, kuriem bija jāiznīcina uzbrūkošie tanki ar "Panzerfaustiem". Viņu pozīcijas tika izveidotas aptuveni 200 metrus ienaidnieka pusē no galvenās aizsardzības līnijas. Pirmie krievu tanki T-34, kas parādījās ap pusdienlaiku, tika sagaidīti ar uguni no Panzerfausts un Panzerschrecks. Tankus pavadošos kājniekus iznīcināja kpt. Pocebut kungs un ltn. Bronius Nainys vadītās smago ieroču kompānijas javas.
Interesants fakts ir tas, ka lietuviešiem bija divi krievu lielgabali, taču tie netika izmantoti efektīvi - viena no tiem stobrā iestrēga vācu šāviņš, un puse no lielgabalu apkalpojošās apkalpes aizbēga.
Kaujas dalībnieku vidū bija vēlāk trimdā slavenais rakstnieks Mariuss Katiliškis, kura dramatiskā liecība par cīņām saglabājusies līdz mūsdienām. Šīs kaujas netiešās sekas izraisīja arī slavenā lietuviešu dzejnieka Vitauta Mačerņa nāvi.
Pēc kaujas 8.oktobrī tika izdots PSRS Augstākā komandiera pavēle Nr.111. 193, kas lika apbalvot izcilus karavīrus par nozīmīgu vācu cietokšņu (tostarp Sedas) ieņemšanu. Toreiz Maskavā plkst.22. 30 minūtes Tika izšauts 20 ieroču salūts.
Sedas kapsētā atrodas 96 "atbrīvotāju" brāļu kapi, katrā ir 6 bojāgājušie, lai gan vēsturnieki atzīmē, ka Sedas kaujās nav gājuši bojā visi tur apglabātie karavīri. Kauja bija pēdējais lietuviešu organizētais mēģinājums pretoties padomju okupantiem kārtējā kaujā, pēc kuras daļa izdzīvojušo karavīru pievienojās partizānu kustībai.
Papildus izziņas avoti
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Piemineklis Sedas kaujā kritušajiem
Piemineklis Sedas kaujā kritušajiem atrodas pašā Sedas pilsētā, blakus Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca. Šis piemineklis tika atklāts 1999. gadā. 1. augusts Pieminekļa autors ir tēlnieks Osvalds Neniškis. Piemineklis veltīts 1944. gada 7. oktobrī bojā gājušajiem Tēvzemes aizsardzības vienības karavīriem. Sedas kauju piemiņai.
Sedas kauja - 1944 7. oktobris Notikusi bruņota sadursme starp Lietuvas Tēvzemes drošības spēku vienībām un PSRS militārpersonām.
1944. gads 30. gadu pirmajā pusē vācu okupācijas varas iestādes Lietuvā likvidēja ģenerāļa Povila Plechaviča vadīto Vietējo armiju, taču, situācijai frontē pasliktinoties, bija jārēķinās ar lietuviešu vēlmi izveidot neatkarīgas militārās vienības cīņai pret uzbrūkošo padomju armiju. Jūlijā visas Lietuvas kaujas vienības, kas darbojās Viekšņu pagastā un Mažeiķu apriņķī, tika apvienotas tā sauktajā Tēvzemes aizsardzības vienībā, kas bija Vācijas armijas pakļautībā. Tai bija jāaizstāv frontes līnija pie Sedas, PSRS armijai virzoties uz Klaipēdu.
Tuvojoties rudenim, Seda gatavojās apļveida aizsardzībai: uz austrumiem un ziemeļiem no Sedas tika izvietots vairākums iekšzemes drošības spēku, bet viens nepabeigts bataljons pie Barstyčiem, rietumu pusē.
Padomju armijas vienības, kas uzsāka Klaipēdas operāciju 1944. gadā. oktobra sākumā sasniedza Sedas apkārtni. 7. oktobris 19. aprīļa rītā vairāki desmiti padomju tanku uzbruka Sedas pieejām, ko aizstāvēja Tēvzemes drošības komanda, kam sekoja strēlnieku divīzija. Sedas kaujas tika izcīnītas tikai jūlijā, kad karaspēka daļā ar nosaukumu Tēvzemes aizsardzības rota pulcējās ap 6000 brīvprātīgo, tostarp 112 virsnieki, no kuriem 5 bija pulkveža dienesta pakāpe.
Kauju norises vieta nav iezīmēta, taču var apmeklēt Sedas kaujā kritušajiem veltīto pieminekli.
Vītauta Mačerņa dzimtene
Pluņģes rajona Šarneles ciemā, lietuviešu dzejnieka Vītauta Mačerņa dzimtajā vietā, ierīkots dzejnieka dzimtenes taciņš. Ejot pa šo 545 m garo taku, jūs nonāksit līdz dzejnieka kapam. Dzejnieks nomira 1944. gadā. 7. oktobris Sedas kaujas laikā, kad viņam nejauši pa galvu trāpīja artilērijas lādiņa fragments. Pēc dzejnieka nāves dzejnieka radinieki mirušo atgriezuši Šarnelē, lai apbedītu viņa dzimtajā pilsētā.
Ejot pa V. Mačerņa gājēju celiņu, nepalaidiet garām tuvējo Kerpauskas avotu un informācijas stendu. Šis avots piemin nozīmīgu vēstures periodu – ebreju tautas genocīdu Otrā pasaules kara laikā. Kerpauskas avots atrodas pie taciņas, kas ved no stāvlaukuma uz dzejnieka kapa vietu. Otrā pasaules kara laikā Juoza un Ādolfīnas Kerpausku ģimene slēpa ebrejus pazemes bunkuros, kas atradās neliela kalna pakājē pie avota un zemnieku mājā. Trīsarpus gadus ģimene rūpējās par vairākām ebreju ģimenēm – kopumā 16 cilvēkiem – un pasargāja tās no iznīcības. Padomju laikā Ādolfīna un Juozas Kerpauski ar bērniem Bronē un Tomasu tika izsūtīti uz Sibīriju. Juozas Kerpauskas 1992. gadā un Ādolfīnu Kerpauskieni 2009. gadā. apbalvots ar Pestīšanas krusta apbalvojumiem.
Saistītie stāsti
Dzejnieka pēdējais ceļojums
1944. gads 1841. gada 7. oktobrī, tajā pašā dienā, kad notika Sedas kauja, traģiski gāja bojā jaunais dzejnieks Vītauts Mačernis, mēģinot aizbēgt uz Rietumiem.
Pēdējās kaujas pie Sedas
1944. gads 7. oktobris Viena no pēdējām lielākajām regulārās armijas kaujām Lietuvas teritorijā notika pie Sedas, kur Tēvzemes aizsardzības vienības brīvprātīgie iesaistījās cīņā pret Sarkano armiju, aizstāvot Lietuvas brīvību.
Sedas kauja: stāsts par lidojumu un nāvi
1944. gads Kaujās pie Sedas tika piedzīvoti ne tikai varonīgi brīži, bet arī paniskas skriešanas epizodes, kad karavīri, redzot tuvojošos sakāves draudus, mēģināja glābt savas dzīvības.