Sedas kauja II Otrais pasaules karš
Sedas kauja notika 1944. gada 7. oktobrī, kad Lietuvas Dzimtenes drošības komandas (TAR) vienības centās apturēt Padomju Savienības armijas virzīšanos uz rietumiem. Šīs kaujas vadīja pulkvedis H. Maederis, viņa adjutants bija kapteinis Štefanskis, bet štāba virsnieki bija leitnanti Kristas, Knoblohass un Veleris. Par sakaru virsnieku tika iecelts kapteinis A. Kuzmickas.
1. TAR pulku komandēja majors A. Urbons (viņa adjutants bija leitnants Žukausks), bet 2. pulku komandēja pulkvedis Mečys Kareiva (pēc viņa nāves pulkvežleitnants M. Naujoks). Bataljonus komandēja pieredzējuši virsnieki: 1. bataljona komandieris bija kapt. Petras Puodžiūnas, bet 2. bataljona komandieris bija kapt. Pranas Počebutas.
5. oktobrī austrumos bija dzirdama artilērijas uguns. Brīvprātīgie, kas tobrīd raka tranšejas Barstičos, tika ātri atsaukti. Nākamajā dienā, 6. oktobrī, pēc pulkveža H. Mēdera pavēles abi 1. pulka bataljoni devās uz Sedu un ieņēma aizsardzības pozīcijas. 2. pulks, kas vēl atradās formēšanas stadijā, atkāpās uz Barstičiem.
1. pulka štābs tika izveidots tukšā pasta ēkā. Pastāvīgi sakari starp 1. bataljonu un štābu tika uzturēti pa lauka telefoniem, bet ar 2. bataljonu sakari tika uzturēti tikai ar ziņnešu palīdzību. Lietuviešu pozīcijas tika izvēlētas nelabvēlīgā vietā - aiz tām plūda Varduvas upe, pār kuru tika uzbūvēts viens tilts.
Kaujas dienā, 7. oktobrī, ap pusdienlaiku vairāki vācu tanki ar vairākiem karavīriem katrā rietumu virzienā pagāja garām lietuviešu pozīcijām. Brīvprātīgie lūdza tanku atbalstu, bet tanki, izšāvuši visu savu munīciju, devās Darbēnu virzienā, kur atradās viņu munīcijas un degvielas noliktava.
Katrā 1. un 2. bataljona rotā tika norīkoti karavīri, kuriem bija jāiznīcina uzbrūkošie tanki ar "Panzerfaust" mašīnām. Viņu pozīcijas tika ierīkotas aptuveni 200 metru attālumā ienaidnieka pusē no galvenās aizsardzības līnijas. Pirmie krievu T-34 tanki, kas parādījās ap pusdienlaiku, tika sagaidīti ar "Panzerfaust" un "Panzershrek" uguni. Tankus pavadošos kājniekus iznīcināja kapteiņa P. Počebuta un leitnanta Broņusa Naiņa vadītās smago ieroču rotas mīnmetēji.
Interesants fakts ir tas, ka lietuviešiem bija divi krievu lielgabali, taču tie netika efektīvi izmantoti — viena stobrā iesprūda vācu šāviņš, un puse no lielgabalu apkalpojošās apkalpes aizbēga.
Starp kaujas dalībniekiem bija rakstnieks Marius Katiliškis, kurš vēlāk kļuva slavens trimdā un kura dramatiskā liecība par cīņām ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. Šīs kaujas netiešās sekas noveda arī pie slavenā lietuviešu dzejnieka Vitauta Mačerņa nāves.
Pēc kaujas, 8. oktobrī, tika izdots PSRS Augstākā pavēlnieka pavēles Nr. 193, kas pavēlēja karavīriem, kuri bija izcēlušies ar svarīgu vācu cietokšņu (tostarp Sedas) ieņemšanu, cīnīties par viņiem. Šajā reizē Maskavā plkst. 22:30 tika izšauta 20 lielgabalu salūts.
Sedas kapsētā ir 96 "atbrīvotāju" masu kapi, katrā no tiem ir 6 kritušie, lai gan vēsturnieki atzīmē, ka ne visi tur apglabātie karavīri krita Sedas kaujā. Šī kauja bija pēdējais organizētais lietuviešu mēģinājums pretoties padomju okupantiem regulārās kaujās, pēc kā daži no izdzīvojušajiem karavīriem pievienojās partizānu kustībai.
Papildus izziņas avoti
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Piemineklis Sedas kaujā kritušajiem
Piemineklis Sedas kaujā kritušajiem atrodas pašā Sedas pilsētā, blakus Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca. Šis piemineklis tika atklāts 1999. gadā. 1. augusts Pieminekļa autors ir tēlnieks Osvalds Neniškis. Piemineklis veltīts 1944. gada 7. oktobrī bojā gājušajiem Tēvzemes aizsardzības vienības karavīriem. Sedas kauju piemiņai.
Sedas kauja - 1944 7. oktobris Notikusi bruņota sadursme starp Lietuvas Tēvzemes drošības spēku vienībām un PSRS militārpersonām.
1944. gads 30. gadu pirmajā pusē vācu okupācijas varas iestādes Lietuvā likvidēja ģenerāļa Povila Plechaviča vadīto Vietējo armiju, taču, situācijai frontē pasliktinoties, bija jārēķinās ar lietuviešu vēlmi izveidot neatkarīgas militārās vienības cīņai pret uzbrūkošo padomju armiju. Jūlijā visas Lietuvas kaujas vienības, kas darbojās Viekšņu pagastā un Mažeiķu apriņķī, tika apvienotas tā sauktajā Tēvzemes aizsardzības vienībā, kas bija Vācijas armijas pakļautībā. Tai bija jāaizstāv frontes līnija pie Sedas, PSRS armijai virzoties uz Klaipēdu.
Tuvojoties rudenim, Seda gatavojās apļveida aizsardzībai: uz austrumiem un ziemeļiem no Sedas tika izvietots vairākums iekšzemes drošības spēku, bet viens nepabeigts bataljons pie Barstyčiem, rietumu pusē.
Padomju armijas vienības, kas uzsāka Klaipēdas operāciju 1944. gadā. oktobra sākumā sasniedza Sedas apkārtni. 7. oktobris 19. aprīļa rītā vairāki desmiti padomju tanku uzbruka Sedas pieejām, ko aizstāvēja Tēvzemes drošības komanda, kam sekoja strēlnieku divīzija. Sedas kaujas tika izcīnītas tikai jūlijā, kad karaspēka daļā ar nosaukumu Tēvzemes aizsardzības rota pulcējās ap 6000 brīvprātīgo, tostarp 112 virsnieki, no kuriem 5 bija pulkveža dienesta pakāpe.
Kauju norises vieta nav iezīmēta, taču var apmeklēt Sedas kaujā kritušajiem veltīto pieminekli.
Vītauta Mačerņa dzimtene
Pluņģes rajona Šarneles ciemā, lietuviešu dzejnieka Vītauta Mačerņa dzimtajā vietā, ierīkots dzejnieka dzimtenes taciņš. Ejot pa šo 545 m garo taku, jūs nonāksit līdz dzejnieka kapam. Dzejnieks nomira 1944. gadā. 7. oktobris Sedas kaujas laikā, kad viņam nejauši pa galvu trāpīja artilērijas lādiņa fragments. Pēc dzejnieka nāves dzejnieka radinieki mirušo atgriezuši Šarnelē, lai apbedītu viņa dzimtajā pilsētā.
Ejot pa V. Mačerņa gājēju celiņu, nepalaidiet garām tuvējo Kerpauskas avotu un informācijas stendu. Šis avots piemin nozīmīgu vēstures periodu – ebreju tautas genocīdu Otrā pasaules kara laikā. Kerpauskas avots atrodas pie taciņas, kas ved no stāvlaukuma uz dzejnieka kapa vietu. Otrā pasaules kara laikā Juoza un Ādolfīnas Kerpausku ģimene slēpa ebrejus pazemes bunkuros, kas atradās neliela kalna pakājē pie avota un zemnieku mājā. Trīsarpus gadus ģimene rūpējās par vairākām ebreju ģimenēm – kopumā 16 cilvēkiem – un pasargāja tās no iznīcības. Padomju laikā Ādolfīna un Juozas Kerpauski ar bērniem Bronē un Tomasu tika izsūtīti uz Sibīriju. Juozas Kerpauskas 1992. gadā un Ādolfīnu Kerpauskieni 2009. gadā. apbalvots ar Pestīšanas krusta apbalvojumiem.
Saistītie stāsti
Dzejnieka pēdējais ceļojums
1944. gada 7. oktobrī, tajā pašā dienā, kad notika Sedas kauja, jaunais dzejnieks Vitauts Mačernis traģiski gāja bojā, mēģinot bēgt uz Rietumiem.
Pēdējās kaujas netālu no Sedas
1944. gada 7. oktobrī netālu no Sedas notika viena no pēdējām regulārās armijas lielajām kaujām Lietuvas teritorijā, kur cīņā pret Sarkano armiju iesaistījās Dzimtenes aizsardzības komandas brīvprātīgie, aizstāvot Lietuvas brīvību.
Sedas kauja: bēgšanas un nāves stāsts
1944. gada kaujās pie Sedas tika piedzīvoti ne tikai varonīgi brīži, bet arī paniskas bēgšanas epizodes, kad karavīri, redzot tuvojošos sakāves draudus, centās glābt savu dzīvību.