Sedas kauja II Otrais pasaules karš
Sedas kauja notika 1944. gada 7. oktobrī, kad Lietuvas Dzimtenes drošības komandas (TAR) vienības centās apturēt Padomju Savienības armijas virzīšanos uz rietumiem. Šīs kaujas vadīja pulkvedis H. Maederis, viņa adjutants bija kapteinis Štefanskis, bet štāba virsnieki bija leitnanti Kristas, Knoblohass un Veleris. Par sakaru virsnieku tika iecelts kapteinis A. Kuzmickas.
1. TAR pulku komandēja majors A. Urbons (viņa adjutants bija leitnants Žukausks), bet 2. pulku komandēja pulkvedis Mečys Kareiva (pēc viņa nāves pulkvežleitnants M. Naujoks). Bataljonus komandēja pieredzējuši virsnieki: 1. bataljona komandieris bija kapt. Petras Puodžiūnas, bet 2. bataljona komandieris bija kapt. Pranas Počebutas.
5. oktobrī austrumos bija dzirdama artilērijas uguns. Brīvprātīgie, kas tobrīd raka tranšejas Barstičos, tika ātri atsaukti. Nākamajā dienā, 6. oktobrī, pēc pulkveža H. Mēdera pavēles abi 1. pulka bataljoni devās uz Sedu un ieņēma aizsardzības pozīcijas. 2. pulks, kas vēl atradās formēšanas stadijā, atkāpās uz Barstičiem.
1. pulka štābs tika izveidots tukšā pasta ēkā. Pastāvīgi sakari starp 1. bataljonu un štābu tika uzturēti pa lauka telefoniem, bet ar 2. bataljonu sakari tika uzturēti tikai ar ziņnešu palīdzību. Lietuviešu pozīcijas tika izvēlētas nelabvēlīgā vietā - aiz tām plūda Varduvas upe, pār kuru tika uzbūvēts viens tilts.
Kaujas dienā, 7. oktobrī, ap pusdienlaiku vairāki vācu tanki ar vairākiem karavīriem katrā rietumu virzienā pagāja garām lietuviešu pozīcijām. Brīvprātīgie lūdza tanku atbalstu, bet tanki, izšāvuši visu savu munīciju, devās Darbēnu virzienā, kur atradās viņu munīcijas un degvielas noliktava.
Katrā 1. un 2. bataljona rotā tika norīkoti karavīri, kuriem bija jāiznīcina uzbrūkošie tanki ar "Panzerfaust" mašīnām. Viņu pozīcijas tika ierīkotas aptuveni 200 metru attālumā ienaidnieka pusē no galvenās aizsardzības līnijas. Pirmie krievu T-34 tanki, kas parādījās ap pusdienlaiku, tika sagaidīti ar "Panzerfaust" un "Panzershrek" uguni. Tankus pavadošos kājniekus iznīcināja kapteiņa P. Počebuta un leitnanta Broņusa Naiņa vadītās smago ieroču rotas mīnmetēji.
Interesants fakts ir tas, ka lietuviešiem bija divi krievu lielgabali, taču tie netika efektīvi izmantoti — viena stobrā iesprūda vācu šāviņš, un puse no lielgabalu apkalpojošās apkalpes aizbēga.
Starp kaujas dalībniekiem bija rakstnieks Marius Katiliškis, kurš vēlāk kļuva slavens trimdā un kura dramatiskā liecība par cīņām ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. Šīs kaujas netiešās sekas noveda arī pie slavenā lietuviešu dzejnieka Vitauta Mačerņa nāves.
Pēc kaujas, 8. oktobrī, tika izdots PSRS Augstākā pavēlnieka pavēles Nr. 193, kas pavēlēja karavīriem, kuri bija izcēlušies ar svarīgu vācu cietokšņu (tostarp Sedas) ieņemšanu, cīnīties par viņiem. Šajā reizē Maskavā plkst. 22:30 tika izšauta 20 lielgabalu salūts.
Sedas kapsētā ir 96 "atbrīvotāju" masu kapi, katrā no tiem ir 6 kritušie, lai gan vēsturnieki atzīmē, ka ne visi tur apglabātie karavīri krita Sedas kaujā. Šī kauja bija pēdējais organizētais lietuviešu mēģinājums pretoties padomju okupantiem regulārās kaujās, pēc kā daži no izdzīvojušajiem karavīriem pievienojās partizānu kustībai.
Papildus izziņas avoti
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Piemineklis Sedas kaujā kritušajiem
Piemineklis Sedas kaujā kritušajiem atrodas pašā Sedas pilsētā, blakus Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcai. Šis piemineklis tika atklāts 1999. gada 1. augustā. Pieminekļa autors ir tēlnieks Osvalds Neniškis. Piemineklis ir veltīts 1944. gada 7. oktobrī Sedas kaujā kritušo Dzimtenes aizsardzības komandas karavīru piemiņai.
Sedas kauja bija bruņota sadursme starp Lietuvas Tēvzemes aizsardzības spēku un Padomju armijas vienībām, kas notika 1944. gada 7. oktobrī.
1944. gada pirmajā pusē vācu okupācijas varas iestādes Lietuvā likvidēja ģenerāļa Povila Plehaviča vadīto Vietējo vienību, taču, situācijai frontē pasliktinoties, tai bija jāņem vērā lietuviešu vēlme izveidot patstāvīgas militārās vienības cīņai pret tuvojošos padomju armiju. Jūlijā visas lietuviešu kaujas vienības, kas darbojās Viekšņu pagastā un Mažeiķu apriņķī, tika apvienotas tā sauktajā Dzimtenes aizsardzības vienībā, kas bija pakļauta vācu armijai. Tās uzdevums bija aizstāvēt frontes līniju pie Sedas, PSRS armijai virzoties Klaipēdas virzienā.
Tuvojoties rudenim, Seda gatavojās apļveida aizsardzībai: lielākā daļa Dzimtenes drošības spēku bija izvietoti uz austrumiem un ziemeļiem no Sedas, ar vienu nepilnu bataljonu pie Barstyčiai, rietumu pusē.
PSRS armijas vienības, kas uzsāka Klaipēdas operāciju, Sedas apgabalu sasniedza 1944. gada oktobra sākumā. 7. oktobra rītā vairāki desmiti padomju tanku uzbruka Sedas pieejām, kuras aizstāvēja Dzimtenes aizsardzības komanda, kam sekoja strēlnieku divīzija. Cīņas par Sedu tika izcīnītas tikai jūlijā, kad aptuveni 6000 brīvprātīgo, tostarp 112 virsnieki, no kuriem 5 bija pulkveža pakāpē, pulcējās militārā vienībā ar nosaukumu Dzimtenes aizsardzības komanda.
Kauju norises vietas nav marķētas, taču var apmeklēt pieminekli, kas veltīts Sedas kaujā kritušajiem.
Vītauta Mačerņa dzimšanas taka
Pluņģes rajona Šarneles ciemā, lietuviešu dzejnieka Vitauta Mačerņa dzimtajā vietā, ir izveidota taka uz dzejnieka dzimto vietu. Ejot pa šo 545 m garo taku, jūs nonāksiet pie dzejnieka kapa. Dzejnieks gāja bojā 1944. gada 7. oktobrī Sedas kaujas laikā, kad viņam nejauši galvā trāpīja artilērijas šāviņa šrapnelis. Pēc dzejnieka nāves viņa radinieki atveda mirušo atpakaļ uz Šarneli, lai apglabātu dzimtenē.
Ejot pa V. Mačerņa pārgājienu taku, nepalaidiet garām netālu esošo Kerpauskas avotu un informācijas stendu. Šis avots piemin svarīgu vēstures periodu – ebreju tautas genocīdu Otrā pasaules kara laikā. Kerpauskas avots atrodas pie takas, kas ved no autostāvvietas uz dzejnieka kapu. Otrā pasaules kara laikā Juoza un Adolfinas Kerpausku ģimene slēpa ebrejus pazemes bunkuros, kas bija ierīkoti neliela kalna pakājē pie avota un zemāk esošajā mājā. Trīsarpus gadus ģimene rūpējās par vairākām ebreju ģimenēm – kopumā 16 cilvēkiem – un sargāja tās no iznīcināšanas. Padomju laikā Adolfina un Juoza Kerpauski, kā arī viņu bērni Brone un Tomass tika deportēti uz Sibīriju. Juozs Kerpauskas 1992. gadā un Adolfina Kerpauskiene 2009. gadā tika apbalvoti ar Pestīšanas krustu.
Saistītie stāsti
Dzejnieka pēdējais ceļojums
1944. gada 7. oktobrī, tajā pašā dienā, kad notika Sedas kauja, jaunais dzejnieks Vitauts Mačernis traģiski gāja bojā, mēģinot bēgt uz Rietumiem.
Pēdējās kaujas netālu no Sedas
1944. gada 7. oktobrī netālu no Sedas notika viena no pēdējām regulārās armijas lielajām kaujām Lietuvas teritorijā, kur cīņā pret Sarkano armiju iesaistījās Dzimtenes aizsardzības komandas brīvprātīgie, aizstāvot Lietuvas brīvību.
Sedas kauja: bēgšanas un nāves stāsts
1944. gada kaujās pie Sedas tika piedzīvoti ne tikai varonīgi brīži, bet arī paniskas bēgšanas epizodes, kad karavīri, redzot tuvojošos sakāves draudus, centās glābt savu dzīvību.