Dzejnieka pēdējais ceļojums
1944. gads 1841. gada 7. oktobrī, tajā pašā dienā, kad notika Sedas kauja, traģiski gāja bojā jaunais dzejnieks Vītauts Mačernis, mēģinot aizbēgt uz Rietumiem.
: "7. oktobra rītā pie šo rindu autora ieradās dzejnieks Vītauts Mačernis. Mēs pārrunājām situāciju un nolēmām atkāpties uz Rietumiem," atceras Pauļus Jurkus. Dzejnieks atgriezās dzimtenē Šarneles ciemā, lai sagatavotos ceļojumam.
Ceļš nebija garš – tikai 4 kilometri, bet sagatavošanās prasīja laiku: vajadzēja atrast zirgu un apseglot. "Pagāja vairākas stundas, lai sagatavotos, atrastu zirgu un sasegtos. Ir jau pēcpusdiena, un mans draugs joprojām nav ieradies," stāsta Jurkus.
Beidzot Mačernis aizgāja, bet vispirms devās uz Kalvarijas pilsētu Žemaitijā, iespējams, lai apmeklētu pastu. Tad viņš pagriezās un aizbrauca gar kapsētu. Aiz kapsētas atrodas trīs Krusta stacijas kapelas. Netālu no otrās kapličas - "Veronika noslauka Kristus vaigu" - no Sedas ceļa nāca šāviņš, kas eksplodēja tieši blakus Barstīšu ceļam dārzā.
"Šrapnelis no čaumalas svilpa pāri ceļam un trāpīja dzejniekam Vītautam Mačernim, kurš brauca. Tas viņam trāpīja galvā no aizmugures. Šrapnelis izgāja caur galvu un aci, nositot viņam brilles no deguna. Dzejnieks tika nogalināts uz vietas."
Cietušais zirgs tomēr paguva ievilkt ratus autora pagalmā, apstājās mājas aizmugurē un tur noslēdza savu ceļu.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Vītauta Mačerņa dzimtene
Pluņģes rajona Šarneles ciemā, lietuviešu dzejnieka Vītauta Mačerņa dzimtajā vietā, ierīkots dzejnieka dzimtenes taciņš. Ejot pa šo 545 m garo taku, jūs nonāksit līdz dzejnieka kapam. Dzejnieks nomira 1944. gadā. 7. oktobris Sedas kaujas laikā, kad viņam nejauši pa galvu trāpīja artilērijas lādiņa fragments. Pēc dzejnieka nāves dzejnieka radinieki mirušo atgriezuši Šarnelē, lai apbedītu viņa dzimtajā pilsētā.
Ejot pa V. Mačerņa gājēju celiņu, nepalaidiet garām tuvējo Kerpauskas avotu un informācijas stendu. Šis avots piemin nozīmīgu vēstures periodu – ebreju tautas genocīdu Otrā pasaules kara laikā. Kerpauskas avots atrodas pie taciņas, kas ved no stāvlaukuma uz dzejnieka kapa vietu. Otrā pasaules kara laikā Juoza un Ādolfīnas Kerpausku ģimene slēpa ebrejus pazemes bunkuros, kas atradās neliela kalna pakājē pie avota un zemnieku mājā. Trīsarpus gadus ģimene rūpējās par vairākām ebreju ģimenēm – kopumā 16 cilvēkiem – un pasargāja tās no iznīcības. Padomju laikā Ādolfīna un Juozas Kerpauski ar bērniem Bronē un Tomasu tika izsūtīti uz Sibīriju. Juozas Kerpauskas 1992. gadā un Ādolfīnu Kerpauskieni 2009. gadā. apbalvots ar Pestīšanas krusta apbalvojumiem.
Piemineklis Sedas kaujā kritušajiem
Piemineklis Sedas kaujā kritušajiem atrodas pašā Sedas pilsētā, blakus Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca. Šis piemineklis tika atklāts 1999. gadā. 1. augusts Pieminekļa autors ir tēlnieks Osvalds Neniškis. Piemineklis veltīts 1944. gada 7. oktobrī bojā gājušajiem Tēvzemes aizsardzības vienības karavīriem. Sedas kauju piemiņai.
Sedas kauja - 1944 7. oktobris Notikusi bruņota sadursme starp Lietuvas Tēvzemes drošības spēku vienībām un PSRS militārpersonām.
1944. gads 30. gadu pirmajā pusē vācu okupācijas varas iestādes Lietuvā likvidēja ģenerāļa Povila Plechaviča vadīto Vietējo armiju, taču, situācijai frontē pasliktinoties, bija jārēķinās ar lietuviešu vēlmi izveidot neatkarīgas militārās vienības cīņai pret uzbrūkošo padomju armiju. Jūlijā visas Lietuvas kaujas vienības, kas darbojās Viekšņu pagastā un Mažeiķu apriņķī, tika apvienotas tā sauktajā Tēvzemes aizsardzības vienībā, kas bija Vācijas armijas pakļautībā. Tai bija jāaizstāv frontes līnija pie Sedas, PSRS armijai virzoties uz Klaipēdu.
Tuvojoties rudenim, Seda gatavojās apļveida aizsardzībai: uz austrumiem un ziemeļiem no Sedas tika izvietots vairākums iekšzemes drošības spēku, bet viens nepabeigts bataljons pie Barstyčiem, rietumu pusē.
Padomju armijas vienības, kas uzsāka Klaipēdas operāciju 1944. gadā. oktobra sākumā sasniedza Sedas apkārtni. 7. oktobris 19. aprīļa rītā vairāki desmiti padomju tanku uzbruka Sedas pieejām, ko aizstāvēja Tēvzemes drošības komanda, kam sekoja strēlnieku divīzija. Sedas kaujas tika izcīnītas tikai jūlijā, kad karaspēka daļā ar nosaukumu Tēvzemes aizsardzības rota pulcējās ap 6000 brīvprātīgo, tostarp 112 virsnieki, no kuriem 5 bija pulkveža dienesta pakāpe.
Kauju norises vieta nav iezīmēta, taču var apmeklēt Sedas kaujā kritušajiem veltīto pieminekli.