Dzejnieka pēdējais ceļojums
1944. gada 7. oktobrī, tajā pašā dienā, kad notika Sedas kauja, jaunais dzejnieks Vitauts Mačernis traģiski gāja bojā, mēģinot bēgt uz Rietumiem.
: "7. oktobra rītā pie šo rindu autora ieradās dzejnieks Vītauts Mačernis. Mēs apspriedām situāciju, nolēmām atkāpties uz Rietumiem," - atceras Pauļus Jurkus. Dzejnieks atgriezās dzimtenē Šarneles ciemā, lai sagatavotos ceļojumam.
Ceļojums nebija garš – tikai 4 kilometri, taču sagatavošanās darbi prasīja laiku: bija jāatrod zirgs un jāapsedlo tas. "Sagatavošanās, zirga atrašana un apseglošana prasīja vairākas stundas. Jau bija pēcpusdiena, un mans draugs joprojām nebija ieradies," stāsta Jurkus.
Beidzot Mačernis aizgāja, bet vispirms viņš pagriezās uz Kalvarijas pilsētu Žemaitijā, iespējams, lai apmeklētu pasta nodaļu. Tad viņš apgriezās un pabrauca garām kapsētai. Aiz kapsētas atrodas trīs Krusta ceļa kapelas. Netālu no otrās kapelas - "Veronika noslauka Kristus vaigu" - no Sedas ceļa nāca šāviņš un eksplodēja tieši blakus Barstyčiai ceļam dārzā.
"No šāviņa izlidojusi šrapneļa lauskas pārlidoja pāri ceļam un trāpīja dzejniekam Vitautam Mačernim, kurš brauca ar automašīnu. Tā trāpīja viņam galvā no aizmugures. Šrapneļa lauskas izšāvās caur galvu un aci, notriecot brilles no deguna. Dzejnieks tika nogalināts uz vietas."
Ievainotajam zirgam tomēr izdevās ievilkt ratus autora pagalmā, apstājās mājas aizmugurē un tur beidza savu ceļojumu.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Vītauta Mačerņa dzimtene
Pluņģes rajona Šarneles ciemā, lietuviešu dzejnieka Vītauta Mačerņa dzimtajā vietā, ierīkots dzejnieka dzimtenes taciņš. Ejot pa šo 545 m garo taku, jūs nonāksit līdz dzejnieka kapam. Dzejnieks nomira 1944. gadā. 7. oktobris Sedas kaujas laikā, kad viņam nejauši pa galvu trāpīja artilērijas lādiņa fragments. Pēc dzejnieka nāves dzejnieka radinieki mirušo atgriezuši Šarnelē, lai apbedītu viņa dzimtajā pilsētā.
Ejot pa V. Mačerņa gājēju celiņu, nepalaidiet garām tuvējo Kerpauskas avotu un informācijas stendu. Šis avots piemin nozīmīgu vēstures periodu – ebreju tautas genocīdu Otrā pasaules kara laikā. Kerpauskas avots atrodas pie taciņas, kas ved no stāvlaukuma uz dzejnieka kapa vietu. Otrā pasaules kara laikā Juoza un Ādolfīnas Kerpausku ģimene slēpa ebrejus pazemes bunkuros, kas atradās neliela kalna pakājē pie avota un zemnieku mājā. Trīsarpus gadus ģimene rūpējās par vairākām ebreju ģimenēm – kopumā 16 cilvēkiem – un pasargāja tās no iznīcības. Padomju laikā Ādolfīna un Juozas Kerpauski ar bērniem Bronē un Tomasu tika izsūtīti uz Sibīriju. Juozas Kerpauskas 1992. gadā un Ādolfīnu Kerpauskieni 2009. gadā. apbalvots ar Pestīšanas krusta apbalvojumiem.
Piemineklis Sedas kaujā kritušajiem
Piemineklis Sedas kaujā kritušajiem atrodas pašā Sedas pilsētā, blakus Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca. Šis piemineklis tika atklāts 1999. gadā. 1. augusts Pieminekļa autors ir tēlnieks Osvalds Neniškis. Piemineklis veltīts 1944. gada 7. oktobrī bojā gājušajiem Tēvzemes aizsardzības vienības karavīriem. Sedas kauju piemiņai.
Sedas kauja - 1944 7. oktobris Notikusi bruņota sadursme starp Lietuvas Tēvzemes drošības spēku vienībām un PSRS militārpersonām.
1944. gads 30. gadu pirmajā pusē vācu okupācijas varas iestādes Lietuvā likvidēja ģenerāļa Povila Plechaviča vadīto Vietējo armiju, taču, situācijai frontē pasliktinoties, bija jārēķinās ar lietuviešu vēlmi izveidot neatkarīgas militārās vienības cīņai pret uzbrūkošo padomju armiju. Jūlijā visas Lietuvas kaujas vienības, kas darbojās Viekšņu pagastā un Mažeiķu apriņķī, tika apvienotas tā sauktajā Tēvzemes aizsardzības vienībā, kas bija Vācijas armijas pakļautībā. Tai bija jāaizstāv frontes līnija pie Sedas, PSRS armijai virzoties uz Klaipēdu.
Tuvojoties rudenim, Seda gatavojās apļveida aizsardzībai: uz austrumiem un ziemeļiem no Sedas tika izvietots vairākums iekšzemes drošības spēku, bet viens nepabeigts bataljons pie Barstyčiem, rietumu pusē.
Padomju armijas vienības, kas uzsāka Klaipēdas operāciju 1944. gadā. oktobra sākumā sasniedza Sedas apkārtni. 7. oktobris 19. aprīļa rītā vairāki desmiti padomju tanku uzbruka Sedas pieejām, ko aizstāvēja Tēvzemes drošības komanda, kam sekoja strēlnieku divīzija. Sedas kaujas tika izcīnītas tikai jūlijā, kad karaspēka daļā ar nosaukumu Tēvzemes aizsardzības rota pulcējās ap 6000 brīvprātīgo, tostarp 112 virsnieki, no kuriem 5 bija pulkveža dienesta pakāpe.
Kauju norises vieta nav iezīmēta, taču var apmeklēt Sedas kaujā kritušajiem veltīto pieminekli.
