Liktenīgā tikšanās bunkurā: 1949. gads. Lietuvas partizānu komandieru kongress
1949. gada 10. – 20. februārī Radvilišķu rajona Minaiču ciema Mikniai viensētas bunkurā notika okupētajā Lietuvā vienīgais partizānu komandieru kongress, kura laikā tika dibināta Lietuvas Brīvības cīņu kustība (LLKS) un pasludināta Neatkarības deklarācija.
"Tas ir milzīgs, sen kārots sasniegums, kas sasniegts ar asins upuriem un grūtībām," - ar šādiem vārdiem partizānu vadoņi ziņoja par šo vēsturisko notikumu saviem biedriem. Sešus kvadrātmetrus lielajā bunkurā, kura augstums bija ne vairāk kā 1,50 cm, astoņi brīvības cīnītāji desmit dienas sprieda par Lietuvas nākotni.
Ceļš uz kongresu bija īpaši grūts. Kā liecina A. Ramanausks-Vanagas savā pratināšanas protokolā: "Es vienojos ar Faustu, ka uz Žemaitiju brauksim kopā: viņš kā Taura apriņķa pārstāvis, es kā Dainavas apriņķa pārstāvis. [..] Ar lielām grūtībām gājām no viena partizānu formējuma uz otru..." Ziemas un lielā sniega daudzuma dēļ bija, ka viens otrs bija staigāt "tā partizāniem bija tā kā staigāt."
Kongresā tika pieņemta Lietuvas Komunistiskās partijas deklarācija, ko var uzskatīt par okupētās Lietuvas pagaidu Konstitūciju. Kā atceras partizāne Bronė Morkūniene-Žilvīte: "Bija spēcīga gvarde. Varbūt divi simti vīru vai vairāk - mežs bija pilns. Ja tur būtu bijušas cīņas, būtu pavērusies īsta fronte."
Partizānu cīņas un upurēšanās mērogu atspoguļo partizāna Liongina Baliukeviča-Dzūka dienasgrāmatas ieraksts: "Lietuvas Brīvības kustība Lietuvā! Par katru cenu!... Man ir bail, kad atceros to garo, garo rindu bojā gājušo..."
No astoņiem deklarācijas parakstītājiem puse bija skolotāji, divi studenti, viens virsnieks un viens grāmatvedis. Trīs no viņiem nomira tajā pašā gadā, vēl trīs pēc gada vai diviem, un divi tika nošauti. Viņu atstātais dokuments kļuva par daļu no trīs svarīgāko Lietuvas neatkarības aktu ķēdes (1918, 1949 un 1990).
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Lietuvas Brīvības cīņu Sąjūdis memoriāls Minaičos (Minaičių bunkurs-muzejs)
1948. gada rudenī par Prisikėlimo militārā apgabala štāba pārziemošanas vietu tika izvēlēta partizānu atbalstītāju A. un S. Mikņu sēta Minaiču ciemā (Radvilišķu rajonā). Partizāni zem klētiņas izraka nelielu bunkuru, kurā apmetās apgabala štāba darbinieki. 1949. gada 16.februārī partizānu komandieri Minaičos pabeidza darbu pie Lietuvas brīvības cīņu “Sajūdis” deklarācijas un publicēja to. Deklarācijas galvenais mērķis bija Lietuvas parlamentārās republikas (kāda tā bija 1920.– 1926. gadā) atjaunošana. Sanāksmēs oficiāli piedalījās astoņas personas: Jons Žemaitis-Vītauts, Jozs Šibaila-Merainis, Petrs Bartkus-Žadgaila, Adolfs Ramanausks-Vanags, Aleksandrs Grībins-Fausts, Vītauts Gužs-Kards, Leonards Grigonis-Užpalis un Broņus Ļesis-Naktis. Bunkurs tika izmantots arī vēlāk, tajā partizāne-farmaceite Izabele Vilimaite-Stirna ārstēja Užpeļķu kaujā smagi ievainoto partizānu Laurīnu Minģilu-Džugu. 1953. gadā neapdzīvotais bunkurs iebruka, un īpašnieki to aizbēra. 2010. gadā sākās darbs pie partizānu bunkura un klēts atjaunošanas, pieminekļa celtniecības. Tēlnieka Jona Jaģēlas veidotajā piemineklī ir iemūžināti deklarāciju parakstījušo partizānu vārdi. Klētī ir ierīkots autentisks, ar stiklu pārsegts partizānu bunkurs, kuru apmeklētāji var apskatīt no augšas, klētī ir ierīkota arī ekspozīcija.
Partizānu sakaru virsnieka sēta Saiai
Saju dzimtas partizānu atbalstītāju sēta Radvilišķu rajona Grinkišķu nov. Balandišķos saistīta ar brīvības cīņām Lietuvā. Tās vēsture parasti tiek prezentēta kopā ar Miknju sētas vēsturi, kas atrodas tuvējos Minaičos (Lietuvas brīvības cīņu memoriāls).
Šī nomaļā un pieticīgā viensēta, pēc notikumu aculiecinieka Viktora Šniuoļa-Vitvyša atmiņām un ko apstiprina daži pētījumi, bija vieta, kur, iespējams, tika sagatavoti Lietuvas Brīvības cīņu kustības (LLKS) dibināšanas dokumenti. Lietuvas Komunistiskā partija kļuva par nozīmīgāko pretošanās organizāciju padomju okupācijai, kas aptvēra visu Lietuvas teritoriju. Tiek paziņots, ka kopš 1946.g Brīvības cīnītāji apmeklētu šo sētu, lai atpūstos un smeltos spēkus. Pēc 1949. gada februāris Mikņu sētā (šķūnī ierīkotā bunkurā) darbojās LLKS Sabiedriskās partizānu nodaļas štābs un iznāca LLKS periodiskā izdevuma avīze "Prie rymancių rūpintojėlios".
Partizāni ne reizi vien apmeklēja Sajaju sētas bunkuru, ziemoja vai ārstēja ievainojumus. Brīvības pavards Saju sētā pastāvēja līdz 1952. gadam. Tā gada rudenī bunkurs tika atklāts, un sētas saimnieki arestēti.
Šobrīd viensēta ir gandrīz pilnībā nopostīta, taču tajā atrodas piemineklis, informācijas stends un kapličas stabs, lai pieminētu šajā vietā notikušos nozīmīgos vēsturiskos notikumus.
Piemineklis Augšāmcelšanās apriņķa partizāniem Šeduvā
14. oktobris Šeduvā Brīvības laukumā tika atklāts piemineklis Augšāmcelšanās apriņķa partizāniem. Pieminekļa autori: tēlnieks Romans Kazlauskas, arhitekti Arūnas Eduardas Paslaitis un Viktorija Paslaitytė. Šis ir Lietuvas genocīda un pretošanās izpētes centra (LGGRTC) un Radvilišķu rajona pašvaldības kopdarbs.
Piemineklis Augšāmcelšanās apriņķa partizāniem, pieminot visus, kas cīnījušies šajā rajonā no 1944. līdz 1953. gadam. Lietuvas partizāni, kas cīnījās un gāja bojā.
Šis ir vēl viens Lietuvas partizānu apgabalu piemiņai veltīts piemineklis. Jau iemūžināti šādi rajoni: Aļģimantas – Troškūnai, Anykšču rajons, Didžioji Kova – Gelvonai, Širvintu rajons, Tauras – Marijampole, Žemaičiai – Telši un Vytis – Vadokļi, Panevēžas rajons.