Lietuvas partizānu komandieru kongress
III Nacionālie partizāni

1948. gada rudenī par Prisikėlimo militārā apgabala štāba pārziemošanas vietu tika izvēlēta partizānu atbalstītāju A. un S. Mikņu sēta Minaiču ciemā (Radvilišķu rajonā). Partizāni zem klētiņas izraka nelielu bunkuru, kurā apmetās apgabala štāba darbinieki. 1949. gada 16.februārī partizānu komandieri Minaičos pabeidza darbu pie Lietuvas brīvības cīņu “Sajūdis” deklarācijas un publicēja to. Deklarācijas galvenais mērķis bija Lietuvas parlamentārās republikas (kāda tā bija 1920.– 1926. gadā) atjaunošana. Sanāksmēs oficiāli piedalījās astoņas personas: Jons Žemaitis-Vītauts, Jozs Šibaila-Merainis, Petrs Bartkus-Žadgaila, Adolfs Ramanausks-Vanags, Aleksandrs Grībins-Fausts, Vītauts Gužs-Kards, Leonards Grigonis-Užpalis un Broņus Ļesis-Naktis. Bunkurs tika izmantots arī vēlāk, tajā partizāne-farmaceite Izabele Vilimaite-Stirna ārstēja Užpeļķu kaujā smagi ievainoto partizānu Laurīnu Minģilu-Džugu. 1953. gadā neapdzīvotais bunkurs iebruka, un īpašnieki to aizbēra. 2010. gadā sākās darbs pie partizānu bunkura un klēts atjaunošanas, pieminekļa celtniecības. Tēlnieka Jona Jaģēlas veidotajā piemineklī ir iemūžināti deklarāciju parakstījušo partizānu vārdi. Klētī ir ierīkots autentisks, ar stiklu pārsegts partizānu bunkurs, kuru apmeklētāji var apskatīt no augšas, klētī ir ierīkota arī ekspozīcija.

Saju dzimtas partizānu atbalstītāju sēta Radvilišķu rajona Grinkišķu nov. Balandišķos saistīta ar brīvības cīņām Lietuvā. Tās vēsture parasti tiek prezentēta kopā ar Miknju sētas vēsturi, kas atrodas tuvējos Minaičos (Lietuvas brīvības cīņu memoriāls).

Šī nomaļā un pieticīgā viensēta, pēc notikumu aculiecinieka Viktora Šniuoļa-Vitvyša atmiņām un ko apstiprina daži pētījumi, bija vieta, kur, iespējams, tika sagatavoti Lietuvas Brīvības cīņu kustības (LLKS) dibināšanas dokumenti. Lietuvas Komunistiskā partija kļuva par nozīmīgāko pretošanās organizāciju padomju okupācijai, kas aptvēra visu Lietuvas teritoriju. Tiek paziņots, ka kopš 1946.g Brīvības cīnītāji apmeklētu šo sētu, lai atpūstos un smeltos spēkus. Pēc 1949. gada februāris Mikņu sētā (šķūnī ierīkotā bunkurā) darbojās LLKS Sabiedriskās partizānu nodaļas štābs un iznāca LLKS periodiskā izdevuma avīze "Prie rymancių rūpintojėlios".

Partizāni ne reizi vien apmeklēja Sajaju sētas bunkuru, ziemoja vai ārstēja ievainojumus. Brīvības pavards Saju sētā pastāvēja līdz 1952. gadam. Tā gada rudenī bunkurs tika atklāts, un sētas saimnieki arestēti.

Šobrīd viensēta ir gandrīz pilnībā nopostīta, taču tajā atrodas piemineklis, informācijas stends un kapličas stabs, lai pieminētu šajā vietā notikušos nozīmīgos vēsturiskos notikumus.

14. oktobris Šeduvā Brīvības laukumā tika atklāts piemineklis Augšāmcelšanās apriņķa partizāniem. Pieminekļa autori: tēlnieks Romans Kazlauskas, arhitekti Arūnas Eduardas Paslaitis un Viktorija Paslaitytė. Šis ir Lietuvas genocīda un pretošanās izpētes centra (LGGRTC) un Radvilišķu rajona pašvaldības kopdarbs.

Piemineklis Augšāmcelšanās apriņķa partizāniem, pieminot visus, kas cīnījušies šajā rajonā no 1944. līdz 1953. gadam. Lietuvas partizāni, kas cīnījās un gāja bojā.

Šis ir vēl viens Lietuvas partizānu apgabalu piemiņai veltīts piemineklis. Jau iemūžināti šādi rajoni: Aļģimantas – Troškūnai, Anykšču rajons, Didžioji Kova – Gelvonai, Širvintu rajons, Tauras – Marijampole, Žemaičiai – Telši un Vytis – Vadokļi, Panevēžas rajons.

Memoriāls atrodas Kryžkalnī, netālu no svarīgu ceļu krustojuma. Braucot pa Klaipēdas-Viļņas šoseju netālu no Kryžkalņa, skaidri saskatāms lielais zobena formas obelisks, kas iezīmē memoriālu.

Partizānu memoriāls ir veltīts Lietuvas partizānu piemiņai, kuri pēckara periodā cīnījās pret padomju okupāciju par neatkarīgu Lietuvu. Tā ir viena no lielākajām vietām Lietuvā, kas piemin partizānu upurus un piemiņu.

Tēlnieka Tada Gutauska un arhitekta Sauļus Pamerņeckis veidotais memoriāls tika atklāts 2020. gada 20. septembrī. Tas ne tikai piemin pagātnes upurus, bet arī aicina apmeklētājus atcerēties brīvības cenu un lepoties ar savas valsts vēsturi.

Memoriāls sastāv no trim daļām: 25 metrus augsta zobena formas obeliska, kas simbolizē partizānu spēku un cīņas garu, kā arī memoriālās sienas, uz kuras iegravēti aptuveni 20 000 kritušo partizānu vārdi, kas izvietoti stēlās Vītisa krusta formā, un Goda laukuma ar Nezināmā partizāna kapu, kas simbolizē visus tos, kuri nav zināmi un nav reģistrēti, bet kuri upurēja savu dzīvību par Lietuvu.

Panevēžas rajona Ramygalas pilsētas centrā, Laisves laukumā, pilsētas vēsturiskajā daļā, atrodas Jonasa Jurgėlas (arhitekti Algis Vyšniūnas, Robertas Bardauskas) projektēts piemineklis.
Piemineklis, kas veltīts Broņislova Lieša-Nakčias, 1949. gada 16. februāra Lietuvas Brīvības cīņas kustības Padomes deklarācijas parakstītāja, piemiņai.

B. Liesis un viņa dvīņubrālis Antans piedzima 1922. gadā Panevēžas apriņķa Ramigalas pamatskolas direktora ģimenē. Viņu vecāki 1941. gadā tika deportēti uz Sibīriju, kur viņi gāja bojā.

Nacistu okupācijas laikā B. Liesis piederēja Lietuvas Brīvības aizstāvju savienībai. 1944. gadā kopā ar brāli pēc Lietuvas Brīvības armijas pavēles devās uz vācu militārās izlūkošanas skolu, kur apguva partizānu kara taktiku. 1944. gada 21. decembrī viņš tika izsēdināts Kedaiņu apriņķa mežos. Abi Liesis sasniedza Jurbarkas apkaimi, un no 1945. gada sākuma viņi cīnījās Lidis partizānu vienībā. No 1948. gada B. Liesis vadīja Prisikėlimo rajonu, rediģēja laikrakstu "Prisikėlimo ugnis" un rakstīja dzejoļus ar pseidonīmu Ēglis. Viņa darbi tika publicēti krājumā "Kovos keliu žengiant" (Cīņas ceļu ejot), kā arī partizānu presē.

1949. gada februārī Radvilišķu rajona Minaiču viensētā ierīkotajā bunkurā B. Liesis kopā ar citiem Lietuvas partizānu apgabalu pārstāvjiem piedalījās Lietuvas partizānu komandieru kongresā, kurā tika paziņots par vienotas pretošanās organizācijas - Lietuvas Brīvības cīņas kustības - izveidi. 16. februārī tika pieņemta Lietuvas Brīvības cīņas kustības Padomes deklarācija. Kongresā B. Liesis tika iecelts par Lietuvas Brīvības cīņas kustības Padomes prezidija locekli, un viņam tika piešķirta brīvības cīnītāja partizānu kapteiņa pakāpe.

Broņislovs gāja bojā 1949. gada 13. augustā Radvilišķu apriņķa Grinkišķu pagasta Užpeļķu mežā ierīkotajā partizānu nometnē kaujās ar MGB karavīriem.

Utenā, Utenas laukumā, 2009. gadā tika uzstādīts piemineklis Vitautas apygardas partizāniem. Piemineklis simbolizē altāri, un tā autori ir tēlnieks Vidmants Giliķis un arhitekts Marius Morkūns. Tas ir veltīts trīs Vitautas apygardas komandu partizānu cīnītāju piemiņai.

Partizāni dzīvē paļāvās uz trim fundamentālām lietām: Ticību, Cerību un Mīlestību – uz Dievu, Dzimteni, tuvāko... Kompozīcijā dažādās formās atkārtojas skaitlis "trīs". Piramīdas trīs plaknes ir trīs partizānu komandas, ceturtā ir mūsu zeme, uz kuras mēs dzīvojam... No piramīdas puses, it kā no miglas, iznirst krustu mežs, kas simbolizē mūsu brāļus un māsas, kuri upurēja savas dzīvības uz Brīvības altāra, virs kura paceļas Vīta krusts – tautas cīņas un atdzimšanas simbols.