Pēdējā kauja purva mežā
1949. gada 13. augustā Radvilišķu apriņķī, Užpelķu mežā, notika liktenīga kauja, kuras laikā kopā ar citiem Prisikėlumu apriņķa partizāniem gāja bojā Lietuvas Komunistiskās partijas padomes prezidija loceklis un 16. februāra deklarācijas parakstītājs Bronius Liesys-Naktis.
Kaujas dalībnieks un aculiecinieks Viktors Šņuolis-Vytvytis atceras: "1949. gada 10. augustā Žadgaila devās soļot no Kestutis rajona. Pāris dienas vēlāk, 12. augusta vakarā, Svajūns, Žadgaila, Naktis, Džiuga un es savācām nepieciešamo dokumentāciju, paņēmām rotatoru un rakstāmmašīnu un devāmies uz Užpelkes mežu [...] Nogājuši apmēram 20 km, rītausmā sasniedzām Užpelkes mežu. Tur, ieradušies iepriekšējā dienā, jau gaidīja četri nemiernieki.
Uzausa skaists 13. augusta rīts. Es dežūrēju nometnē, bet tālāk sardzē bija cits partizāns. Atnāca sakaru virsnieks Dangus un teica, ka apkaimē ir kluss, ka mana māte gatavo brokastis, kuras viņa drīz atnesīs. Runājot ar sakaru virsnieku, pamanīju, ka nometni ielenca čekisti, un iekliedzos: "Vīrieši, briesmas!"
Izcēlās elles ugunsgrēks. Čekisti gribēja mūs izstumt klajā laukā, bet Svajūns deva pavēli izlauzties cauri ielenkuma gredzenam un grūsties meža dzīlēs. Mēs grūstījāmies plānveidīgi, ar bēgšanu, apsedzot viens otru ar uguni. Kad pabeidzu izlauzties no ielenkuma gredzena, veicu bēgšanu un, iekārtojies aiz resna koka, atklāju uguni. Tajā brīdī Žadgaila mainīja pozīciju. Panācis mani, viņš pēkšņi ievaidējās, satvēra krūtis un pietupās. Es vēlreiz mainīju pozīciju, un Naktis pietupās man otrpus [...]
Apmēram 20 metru attālumā no mums gulēja Svajūns. Viņam bija jāmaina pozīcija, bet tikai pēc tam, kad viņš pagrieza galvu pret mums, viņš palika savā vietā un turpināja mūs apsegt ar uguni. Tas bija viņa pēdējais skatiens... Mēs atkāpāmies, un viņš upurēja sevi, palika un nomira..."
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Lietuvas Brīvības cīņu Sąjūdis memoriāls Minaičos (Minaičių bunkurs-muzejs)
1948. gada rudenī par Prisikėlimo militārā apgabala štāba pārziemošanas vietu tika izvēlēta partizānu atbalstītāju A. un S. Mikņu sēta Minaiču ciemā (Radvilišķu rajonā). Partizāni zem klētiņas izraka nelielu bunkuru, kurā apmetās apgabala štāba darbinieki. 1949. gada 16.februārī partizānu komandieri Minaičos pabeidza darbu pie Lietuvas brīvības cīņu “Sajūdis” deklarācijas un publicēja to. Deklarācijas galvenais mērķis bija Lietuvas parlamentārās republikas (kāda tā bija 1920.– 1926. gadā) atjaunošana. Sanāksmēs oficiāli piedalījās astoņas personas: Jons Žemaitis-Vītauts, Jozs Šibaila-Merainis, Petrs Bartkus-Žadgaila, Adolfs Ramanausks-Vanags, Aleksandrs Grībins-Fausts, Vītauts Gužs-Kards, Leonards Grigonis-Užpalis un Broņus Ļesis-Naktis. Bunkurs tika izmantots arī vēlāk, tajā partizāne-farmaceite Izabele Vilimaite-Stirna ārstēja Užpeļķu kaujā smagi ievainoto partizānu Laurīnu Minģilu-Džugu. 1953. gadā neapdzīvotais bunkurs iebruka, un īpašnieki to aizbēra. 2010. gadā sākās darbs pie partizānu bunkura un klēts atjaunošanas, pieminekļa celtniecības. Tēlnieka Jona Jaģēlas veidotajā piemineklī ir iemūžināti deklarāciju parakstījušo partizānu vārdi. Klētī ir ierīkots autentisks, ar stiklu pārsegts partizānu bunkurs, kuru apmeklētāji var apskatīt no augšas, klētī ir ierīkota arī ekspozīcija.
Partizānu sakaru virsnieka sēta Saiai
Saju dzimtas partizānu atbalstītāju sēta Radvilišķu rajona Grinkišķu nov. Balandišķos saistīta ar brīvības cīņām Lietuvā. Tās vēsture parasti tiek prezentēta kopā ar Miknju sētas vēsturi, kas atrodas tuvējos Minaičos (Lietuvas brīvības cīņu memoriāls).
Šī nomaļā un pieticīgā viensēta, pēc notikumu aculiecinieka Viktora Šniuoļa-Vitvyša atmiņām un ko apstiprina daži pētījumi, bija vieta, kur, iespējams, tika sagatavoti Lietuvas Brīvības cīņu kustības (LLKS) dibināšanas dokumenti. Lietuvas Komunistiskā partija kļuva par nozīmīgāko pretošanās organizāciju padomju okupācijai, kas aptvēra visu Lietuvas teritoriju. Tiek paziņots, ka kopš 1946.g Brīvības cīnītāji apmeklētu šo sētu, lai atpūstos un smeltos spēkus. Pēc 1949. gada februāris Mikņu sētā (šķūnī ierīkotā bunkurā) darbojās LLKS Sabiedriskās partizānu nodaļas štābs un iznāca LLKS periodiskā izdevuma avīze "Prie rymancių rūpintojėlios".
Partizāni ne reizi vien apmeklēja Sajaju sētas bunkuru, ziemoja vai ārstēja ievainojumus. Brīvības pavards Saju sētā pastāvēja līdz 1952. gadam. Tā gada rudenī bunkurs tika atklāts, un sētas saimnieki arestēti.
Šobrīd viensēta ir gandrīz pilnībā nopostīta, taču tajā atrodas piemineklis, informācijas stends un kapličas stabs, lai pieminētu šajā vietā notikušos nozīmīgos vēsturiskos notikumus.
Piemineklis Augšāmcelšanās apriņķa partizāniem Šeduvā
14. oktobris Šeduvā Brīvības laukumā tika atklāts piemineklis Augšāmcelšanās apriņķa partizāniem. Pieminekļa autori: tēlnieks Romans Kazlauskas, arhitekti Arūnas Eduardas Paslaitis un Viktorija Paslaitytė. Šis ir Lietuvas genocīda un pretošanās izpētes centra (LGGRTC) un Radvilišķu rajona pašvaldības kopdarbs.
Piemineklis Augšāmcelšanās apriņķa partizāniem, pieminot visus, kas cīnījušies šajā rajonā no 1944. līdz 1953. gadam. Lietuvas partizāni, kas cīnījās un gāja bojā.
Šis ir vēl viens Lietuvas partizānu apgabalu piemiņai veltīts piemineklis. Jau iemūžināti šādi rajoni: Aļģimantas – Troškūnai, Anykšču rajons, Didžioji Kova – Gelvonai, Širvintu rajons, Tauras – Marijampole, Žemaičiai – Telši un Vytis – Vadokļi, Panevēžas rajons.