Pēdējā kauja purva mežā
1949. gada 13. augustā Radvilišķu apriņķī, Užpelķu mežā, notika liktenīga kauja, kuras laikā kopā ar citiem Prisikėlumu apriņķa partizāniem gāja bojā Lietuvas Komunistiskās partijas padomes prezidija loceklis un 16. februāra deklarācijas parakstītājs Bronius Liesys-Naktis.
Kaujas dalībnieks un aculiecinieks Viktors Šņuolis-Vytvytis atceras: "1949. gada 10. augustā Žadgaila devās soļot no Kestutis rajona. Pāris dienas vēlāk, 12. augusta vakarā, Svajūns, Žadgaila, Naktis, Džiuga un es savācām nepieciešamo dokumentāciju, paņēmām rotatoru un rakstāmmašīnu un devāmies uz Užpelkes mežu [...] Nogājuši apmēram 20 km, rītausmā sasniedzām Užpelkes mežu. Tur, ieradušies iepriekšējā dienā, jau gaidīja četri nemiernieki.
Uzausa skaists 13. augusta rīts. Es dežūrēju nometnē, bet tālāk sardzē bija cits partizāns. Atnāca sakaru virsnieks Dangus un teica, ka apkaimē ir kluss, ka mana māte gatavo brokastis, kuras viņa drīz atnesīs. Runājot ar sakaru virsnieku, pamanīju, ka nometni ielenca čekisti, un iekliedzos: "Vīrieši, briesmas!"
Izcēlās elles ugunsgrēks. Čekisti gribēja mūs izstumt klajā laukā, bet Svajūns deva pavēli izlauzties cauri ielenkuma gredzenam un grūsties meža dzīlēs. Mēs grūstījāmies plānveidīgi, ar bēgšanu, apsedzot viens otru ar uguni. Kad pabeidzu izlauzties no ielenkuma gredzena, veicu bēgšanu un, iekārtojies aiz resna koka, atklāju uguni. Tajā brīdī Žadgaila mainīja pozīciju. Panācis mani, viņš pēkšņi ievaidējās, satvēra krūtis un pietupās. Es vēlreiz mainīju pozīciju, un Naktis pietupās man otrpus [...]
Apmēram 20 metru attālumā no mums gulēja Svajūns. Viņam bija jāmaina pozīcija, bet tikai pēc tam, kad viņš pagrieza galvu pret mums, viņš palika savā vietā un turpināja mūs apsegt ar uguni. Tas bija viņa pēdējais skatiens... Mēs atkāpāmies, un viņš upurēja sevi, palika un nomira..."
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Sąjūdis memoriāls Lietuvas brīvības cīnītājiem Minaičos (Minaičių bunkurs-muzejs)
1948. gada rudenī par Prisikėlimo militārā apgabala štāba pārziemošanas vietu tika izvēlēta partizānu atbalstītāju A. un S. Mikņu sēta Minaiču ciemā (Radvilišķu rajonā). Partizāni zem klētiņas izraka nelielu bunkuru, kurā apmetās apgabala štāba darbinieki. 1949. gada 16.februārī partizānu komandieri Minaičos pabeidza darbu pie Lietuvas brīvības cīņu “Sajūdis” deklarācijas un publicēja to. Deklarācijas galvenais mērķis bija Lietuvas parlamentārās republikas (kāda tā bija 1920.– 1926. gadā) atjaunošana. Sanāksmēs oficiāli piedalījās astoņas personas: Jons Žemaitis-Vītauts, Jozs Šibaila-Merainis, Petrs Bartkus-Žadgaila, Adolfs Ramanausks-Vanags, Aleksandrs Grībins-Fausts, Vītauts Gužs-Kards, Leonards Grigonis-Užpalis un Broņus Ļesis-Naktis. Bunkurs tika izmantots arī vēlāk, tajā partizāne-farmaceite Izabele Vilimaite-Stirna ārstēja Užpeļķu kaujā smagi ievainoto partizānu Laurīnu Minģilu-Džugu. 1953. gadā neapdzīvotais bunkurs iebruka, un īpašnieki to aizbēra. 2010. gadā sākās darbs pie partizānu bunkura un klēts atjaunošanas, pieminekļa celtniecības. Tēlnieka Jona Jaģēlas veidotajā piemineklī ir iemūžināti deklarāciju parakstījušo partizānu vārdi. Klētī ir ierīkots autentisks, ar stiklu pārsegts partizānu bunkurs, kuru apmeklētāji var apskatīt no augšas, klētī ir ierīkota arī ekspozīcija.
Partizānu sakaru virsnieka mājas Saiai
Sajē partizānu atbalstītāju mājas Balandišķos, Grinķišķu pagastā, Radvilišķu rajonā, ir saistītas ar brīvības cīņām Lietuvā. Tās vēsture parasti tiek attēlota kopā ar Mikņu mājām, kas atrodas netālu esošajos Minaičos (Lietuvas Brīvības kustības memoriālā).
Šī nomaļā un pieticīgā māja, saskaņā ar notikumu aculiecinieka Viktora Šņuoļa-Vitvīša atmiņām un dažu pētījumu apstiprinājumu, iespējams, bija vieta, kur tika sagatavoti Lietuvas Brīvības cīņas kustības (LLKS) dibināšanas dokumenti. LLKS kļuva par nozīmīgāko pretošanās organizāciju padomju okupācijai, aptverot visu Lietuvas teritoriju. Tiek ziņots, ka kopš 1946. gada brīvības cīnītāji apmeklēja šīs mājas, lai atpūstos un smeltos spēkus. Pēc tam, kad partizānu sakarnieki 1949. gada februārī Mikņu mājās rīkoja partizānu komandieru kongresu, Saju mājās (šķūnī ierīkotā bunkurā) darbojās LLKS Sabiedriskās nodaļas štābs, un tika izdots LLKS periodiskais izdevums - laikraksts "Prie rymančių rūpestnieka".
Partizāni vairākkārt apmeklēja Saju mājas bunkuru, tur pārziemoja vai ārstējās no gūtajām traumām. Brīvības pavards Saju mājās pastāvēja līdz 1952. gadam. Tā paša gada rudenī bunkurs tika atklāts, un mājas īpašnieki tika arestēti.
Pašlaik mājas ir gandrīz pilnībā nolaistas, taču tajā atrodas piemineklis, informācijas stends un kapelas stabs, lai pieminētu svarīgus vēsturiskus notikumus, kas risinājušies šajā vietā.
Piemineklis Augšāmcelšanās apriņķa partizāniem Šeduvā
14. oktobrī Šeduvas Laisves laukumā tika atklāts piemineklis Augšāmcelšanās apriņķa partizāniem. Pieminekļa autori: tēlnieks Romanas Kazlauskas, arhitekti Arūnas Eduardas Paslaitis un Viktorija Paslaitīte. Tas ir Lietuvas Genocīda un pretošanās kustības pētniecības centra (LGGRTC) un Radvilišķu rajona pašvaldības kopīgs darbs.
Piemineklis Augšāmcelšanās apygardas partizāniem, pieminot visus Lietuvas partizānus, kuri cīnījās un krita šajā apygardā 1944.–1953. gadā.
Šis ir vēl viens Lietuvas partizānu apgabalu piemiņai veltīts piemineklis. Jau ir iemūžināti šādi rajoni: Aļģimantas – Troškūnai, Anīkšču rajons, Didžioji Kova – Gelvonai, Širvintas rajons, Tauras – Marijampole, Žemaičiai – Telši un Vytis – Vadokļi, Panevēžas rajons.