Lietuvas Brīvības cīņu kustības padomes deklarācija
III Nacionālie partizāni

1948. gadā Rudenī Augšāmcelšanās apriņķa štābs meklēja ziemošanas vietu, kam tika izvēlēta partizānu A. un S. Mikniu atbalstītāju sēta Minaiču ciemā (Radviliškio rajons). Partizāni zem klēts izraka nelielu bunkuru, kurā apmetās apgabala štāba darbinieki.

1949. gadā 16. februāris partizānu komandieri Minaičos pabeidza sastādīt un publicēja Lietuvas Brīvības cīņu deklarāciju, kuras galvenais mērķis ir Lietuvas parlamentārās republikas atjaunošana 1920.-1926.gadā. piemēram Sanāksmēs oficiāli piedalījās 8 personas: Jonas Žemaitis-Vytautas, Juozas Šibaila-Merainis, Petrs Bartkus-Žadgaila, Ādolfs Ramanauskas-Vanagas, Aleksandrs Grybinas-Fausts, Vitauts Gužas-Kardas, Leonards Grigonis-Užpalis un Bronius Liesys-Naktis.

Bunkuru izmantoja arī vēlāk, kurā partizānu farmaceite Izabelė Vilimaite-Stirna ārstēja Užpelku kaujās smagi ievainoto partizānu Laurynu Mingilu-Džiugu. 1953. gadā neapdzīvotais bunkurs sabruka, un to īpašnieki to slēdza.

2010. gadā uzsākta partizānu bunkura rekonstrukcija, viensētas klēts un pieminekļa celtniecība. Tēlnieka Jona Jagėlas veidotajā piemineklī iemūžināti visu astoņu deklarāciju parakstījušo partizānu vārdi. Klētī ir autentisks, ar stiklu pārklāts, partizānu bunkurs, kuru apmeklētāji var apskatīt no augšas, un klētī iekārtota ekspozīcija.

Saju dzimtas partizānu atbalstītāju sēta Radvilišķu rajona Grinkišķu nov. Balandišķos saistīta ar brīvības cīņām Lietuvā. Tās vēsture parasti tiek prezentēta kopā ar Miknju sētas vēsturi, kas atrodas tuvējos Minaičos (Lietuvas brīvības cīņu memoriāls).

Šī nomaļā un pieticīgā viensēta, pēc notikumu aculiecinieka Viktora Šniuoļa-Vitvyša atmiņām un ko apstiprina daži pētījumi, bija vieta, kur, iespējams, tika sagatavoti Lietuvas Brīvības cīņu kustības (LLKS) dibināšanas dokumenti. Lietuvas Komunistiskā partija kļuva par nozīmīgāko pretošanās organizāciju padomju okupācijai, kas aptvēra visu Lietuvas teritoriju. Tiek paziņots, ka kopš 1946.g Brīvības cīnītāji apmeklētu šo sētu, lai atpūstos un smeltos spēkus. Pēc 1949. gada februāris Mikņu sētā (šķūnī ierīkotā bunkurā) darbojās LLKS Sabiedriskās partizānu nodaļas štābs un iznāca LLKS periodiskā izdevuma avīze "Prie rymancių rūpintojėlios".

Partizāni ne reizi vien apmeklēja Sajaju sētas bunkuru, ziemoja vai ārstēja ievainojumus. Brīvības pavards Saju sētā pastāvēja līdz 1952. gadam. Tā gada rudenī bunkurs tika atklāts, un sētas saimnieki arestēti.

Šobrīd viensēta ir gandrīz pilnībā nopostīta, taču tajā atrodas piemineklis, informācijas stends un kapličas stabs, lai pieminētu šajā vietā notikušos nozīmīgos vēsturiskos notikumus.

14. oktobris Šeduvā Brīvības laukumā tika atklāts piemineklis Augšāmcelšanās apriņķa partizāniem. Pieminekļa autori: tēlnieks Romans Kazlauskas, arhitekti Arūnas Eduardas Paslaitis un Viktorija Paslaitytė. Šis ir Lietuvas genocīda un pretošanās izpētes centra (LGGRTC) un Radvilišķu rajona pašvaldības kopdarbs.

Piemineklis Augšāmcelšanās apriņķa partizāniem, pieminot visus, kas cīnījušies šajā rajonā no 1944. līdz 1953. gadam. Lietuvas partizāni, kas cīnījās un gāja bojā.

Šis ir vēl viens Lietuvas partizānu apgabalu piemiņai veltīts piemineklis. Jau iemūžināti šādi rajoni: Aļģimantas – Troškūnai, Anykšču rajons, Didžioji Kova – Gelvonai, Širvintu rajons, Tauras – Marijampole, Žemaičiai – Telši un Vytis – Vadokļi, Panevēžas rajons.

Memorialas įkurtas Kryžkalnyje, šalia svarbių kelių susikirtimo.  Didžiulis, memorialą žymintis kalavijo formos obeliskas, yra gerai matomas važiuojant autostrada Klaipėda-Vilnius ties Kryžkalniu.

Partizanų memorialas yra skirtas pagerbti Lietuvos partizanams, kurie pokario laikotarpiu kovojo prieš sovietinę okupaciją siekdami nepriklausomos Lietuvos. Tai viena didžiausių Lietuvoje vietų, įprasminančių partizanų pasiaukojimą ir atminimą.

Memorialas, sukurtas skulptoriaus Tado Gutausko ir architekto Sauliaus Pamerneckio, buvo atidarytas 2020 m. rugsėjo 20 d. Jis primena ne tik praeities aukas, bet ir kviečia lankytojus prisiminti laisvės kainą bei didžiuotis savo šalies istorija.

Memorialą sudaro trys dalys: 25 metrų aukščio kalavijo formos obeliskas, kuris simbolizuoja partizanų stiprybę ir kovos dvasią, taip pat atminimo siena, kurioje iškalti apie 20000 žuvusių partizanų vardai, išdėstyti Vyties kryžiaus formos stelose bei Pagerbimo aikštė su nežinomo partizano kapu, kuris simbolizuoja visus nežinomus ir neužrašytus, tačiau už Lietuvą paaukojusius savo gyvybes.