Lietuvos Laisvės kovos Sąjūdžio Tarybos deklaracija
III Nacionālie partizāni
Lietuvos laisvės kovos sąjūdžio deklaracija (LLKS Deklaracija) - svarbiausias Lietuvos partizanų vadų suvažiavimo dokumentas, kuris buvo priimtas 1949 m. vasario 16 d.
Deklaracijoje išdėstyta antisovietinio pasipriešinimo programa, paskelbta Lietuvos laisvės kovos sąjūdžio Taryba. Deklaracijoje aptarta atkuriamos Lietuvos valstybės demokratinė sandara ir kiti svarbūs to meto klausimai. Nepriklausoma Lietuvos Respublika numatyta atkurti remiantis Deklaracijoje išdėstytais principais ir 1922 m. Konstitucija.
Deklaraciją pasirašė partizanų vadai: P. Bartkus - Žadgaila, A. Grybinas – Faustas, L. Grigonis - Užpalis, V. Gužas - Kardas, B. Liesys - Naktis, A. Ramanauskas - Vanagas, J. Šibaila - Merainis ir J. Žemaitis Vytautas. Visi Deklaraciją pasirašiusieji žuvo.
1999 m. Lietuvos Respublikos Seimas priėmė įstatymą, kuriuo LLKS Deklaraciją pripažino Lietuvos valstybės teisės aktu. Deklaracija įtraukta į UNESCO programos Pasaulio atmintis Lietuvos nacionalinį registrą.
Papildus izziņas avoti
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Lietuvas Brīvības cīņu Sąjūdis memoriāls Minaičos (Minaičių bunkurs-muzejs)
1948. gadā Rudenī Augšāmcelšanās apriņķa štābs meklēja ziemošanas vietu, kam tika izvēlēta partizānu A. un S. Mikniu atbalstītāju sēta Minaiču ciemā (Radviliškio rajons). Partizāni zem klēts izraka nelielu bunkuru, kurā apmetās apgabala štāba darbinieki.
1949. gadā 16. februāris partizānu komandieri Minaičos pabeidza sastādīt un publicēja Lietuvas Brīvības cīņu deklarāciju, kuras galvenais mērķis ir Lietuvas parlamentārās republikas atjaunošana 1920.-1926.gadā. piemēram Sanāksmēs oficiāli piedalījās 8 personas: Jonas Žemaitis-Vytautas, Juozas Šibaila-Merainis, Petrs Bartkus-Žadgaila, Ādolfs Ramanauskas-Vanagas, Aleksandrs Grybinas-Fausts, Vitauts Gužas-Kardas, Leonards Grigonis-Užpalis un Bronius Liesys-Naktis.
Bunkuru izmantoja arī vēlāk, kurā partizānu farmaceite Izabelė Vilimaite-Stirna ārstēja Užpelku kaujās smagi ievainoto partizānu Laurynu Mingilu-Džiugu. 1953. gadā neapdzīvotais bunkurs sabruka, un to īpašnieki to slēdza.
2010. gadā uzsākta partizānu bunkura rekonstrukcija, viensētas klēts un pieminekļa celtniecība. Tēlnieka Jona Jagėlas veidotajā piemineklī iemūžināti visu astoņu deklarāciju parakstījušo partizānu vārdi. Klētī ir autentisks, ar stiklu pārklāts, partizānu bunkurs, kuru apmeklētāji var apskatīt no augšas, un klētī iekārtota ekspozīcija.
Partizānu sakaru virsnieka sēta Saiai
Saju dzimtas partizānu atbalstītāju sēta Radvilišķu rajona Grinkišķu nov. Balandišķos saistīta ar brīvības cīņām Lietuvā. Tās vēsture parasti tiek prezentēta kopā ar Miknju sētas vēsturi, kas atrodas tuvējos Minaičos (Lietuvas brīvības cīņu memoriāls).
Šī nomaļā un pieticīgā viensēta, pēc notikumu aculiecinieka Viktora Šniuoļa-Vitvyša atmiņām un ko apstiprina daži pētījumi, bija vieta, kur, iespējams, tika sagatavoti Lietuvas Brīvības cīņu kustības (LLKS) dibināšanas dokumenti. Lietuvas Komunistiskā partija kļuva par nozīmīgāko pretošanās organizāciju padomju okupācijai, kas aptvēra visu Lietuvas teritoriju. Tiek paziņots, ka kopš 1946.g Brīvības cīnītāji apmeklētu šo sētu, lai atpūstos un smeltos spēkus. Pēc 1949. gada februāris Mikņu sētā (šķūnī ierīkotā bunkurā) darbojās LLKS Sabiedriskās partizānu nodaļas štābs un iznāca LLKS periodiskā izdevuma avīze "Prie rymancių rūpintojėlios".
Partizāni ne reizi vien apmeklēja Sajaju sētas bunkuru, ziemoja vai ārstēja ievainojumus. Brīvības pavards Saju sētā pastāvēja līdz 1952. gadam. Tā gada rudenī bunkurs tika atklāts, un sētas saimnieki arestēti.
Šobrīd viensēta ir gandrīz pilnībā nopostīta, taču tajā atrodas piemineklis, informācijas stends un kapličas stabs, lai pieminētu šajā vietā notikušos nozīmīgos vēsturiskos notikumus.
Saistītie stāsti
Lemtingas posėdis bunkeryje: 1949 m. Lietuvos partizanų vadų suvažiavimas
1949 m. vasario 10-20 dienomis Radviliškio rajono Minaičių kaimo Miknių sodybos bunkeryje įvyko vienintelis partizanų vadų suvažiavimas okupuotoje Lietuvoje, kurio metu buvo įkurtas Lietuvos laisvės kovos sąjūdis (LLKS) ir paskelbta Nepriklausomybės deklaracija.
Paskutinis mūšis Užpelkių miške
1949 m. rugpjūčio 13 d. Radviliškio apskrityje, Užpelkių miške, įvyko lemtingas mūšis, kurio metu žuvo LLKS tarybos prezidiumo narys, Vasario 16-osios deklaracijos signataras Bronius Liesys-Naktis kartu su kitais Prisikėlimo apygardos partizanais.