Pa Aļģimanta militārā apgabala partizānu kauju takām Taka

Algimanto_apygardos_partizanu_-kovu_takais3.jpg
LKTA rinkinys
Algimanto_apygardos_partizanu_-kovu_takais1.jpg
Algimanto_apygardos_partizanu_-kovu_takais10.jpg
Algimanto_apygardos_partizanu_-kovu_takais11.jpg
Algimanto_apygardos_partizanu_-kovu_takais12.jpg
Algimanto_apygardos_partizanu_-kovu_takais2.jpg
Algimanto_apygardos_partizanu_-kovu_takais4.jpg
Algimanto_apygardos_partizanu_-kovu_takais5.jpg
Algimanto_apygardos_partizanu_-kovu_takais6.jpg
Algimanto_apygardos_partizanu_-kovu_takais7.jpg
Algimanto_apygardos_partizanu_-kovu_takais8.jpg
Algimanto_apygardos_partizanu_-kovu_takais9.jpg
Notiek ielāde...
 Šimonių giria, Anykščių r., Lietuva
140

Atrodas Šimoņu mežā, braucot pa 1216. ceļu (ir norādes zīme, stends). Šimoņu mežs pēckara Lietuvas partizānu cīņās bija pazīstams kā lielākās Aukštaitijas partizānu daļas Aļģimanta Militārā apgabala darbības centrs. 1945. gadā šajā apgabalā darbojās aptuveni 200 partizānu, bet 1952. gadā – vairs tikai 20–30. No 1947. līdz 1949. gadam Šimoņu mežā darbojās Austrumlietuvas (Karaļa Mindauga) partizānu teritorijas komandiera kapteiņa Jona Kimšta-Žalgira un 1949. gadā no viņa pienākumus pārņēmušā Antana Starkus-Montes, slēptuves – komandpunkti, no kuriem tika vadīta partizānu kustība Aukštaitijā. Aļģimanta Militārā apgabala partizānu kauju maršruts aicina iepazīties ar sešām Aļģimanta apgabala partizānu slēptuvēm, kuras ierīkoja un kurās slēpās, un cīnījās Žaļos, Šarūna un Kunigaiša Marģa vienību partizāni. Šimoņu mežā ir izveidoti divi dažādu garumu pastaigu

 
Izmantotie avoti un saites:

"Cīņa par dārgo dzimteni: Aļģimanto apriņķa partizānu vēsture", Panevēža: Panevēžas novadpētniecības muzejs, 2008.g.

Izglītojošs maršruts "Aļģimanto apriņķa partizānu takās", Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās izpētes centrs. Tiešsaistes piekļuve: https://www.genocid.lt/centras/lt/2250/a/